Kādu mantojumu gribam atstāt nākamajām paaudzēm?

2019. gada 26. februāris 00:00

652

Kādu mantojumu gribam atstāt nākamajām paaudzēm?

Mācītāja pārdomas par Vecumnieku «praidu» – Meteņu svētkiem.

Paužu savu viedokli gan kā mācītājs, gan kā noraizējies sešu bērnu tēvs, aicinot sabiedrību uz pārdomām un diskusiju. Rakstu tāpēc, ka savās draudzēs redzu daudz satrauktu cilvēku, kuriem nav pieņemama izvirtība, kas notikusi šī gada 16. februārī Vecumniekos gadskārtējās Meteņu svinībās.

Vecumnieku draudzē kalpoju jau trīs gadus. Pirms pusotra gada ar visu ģimeni atnācu dzīvot uz Vecumniekiem, kas ir brīnišķīga vieta. Te ir gan vidusskola, gan mūzikas un mākslas, sporta skola; arī iepazītie cilvēki ir patīkami un atsaucīgi, baznīcai izveidojusies laba sadarbība ar novada pašvaldību. Īsi sakot, mūsu ģimenei šī vieta ir ļoti iepatikusies. Tagad diemžēl esam iepazinuši arī darvas pilienu šajā «medus podā» – Meteņu svētkus, kas mūs dara ļoti bažīgus par Vecumniekiem un to nākotni.

Atgādina viduslaikus
Svētku organizatori aicina vīriešus ģērbties budēļu tērpos; vieni no atribūtiem ir pie jostas piesiets burkāns un divi āboli, kā arī falliska salmu cepure un sejas aizsegs, lai cilvēks nebūtu atpazīstams. Atšķirībā no citām vietām Latvijā, kur arī tiek svinēti Meteņi, Vecumnieki īpaši izceļas ar entuziasmu lietot burkānu ar diviem āboliem. Citviet to tik izteikti nevar novērot. Šie elementi jāsienot klāt tāpēc, ka tas esot vīrieša lepnums un veicinot auglību. Budēlis staigā apkārt budinot dabu un sievietes, tādējādi veicinādams visām meitām auglību. Tā esot sena pagāniska latviešu tradīcija.

Vai patiešām visas latviskās tradīcijas ir labas un saglabājamas? Uzskatu, ka tās tomēr jāšķiro. Noskatoties filmu «Baltu ciltis», var redzēt, kādi bijuši mūsu senči. Vai patiešām visas šīs lietas vajag atpakaļ un vai mēs ticam, ka šāda darbošanās veicinās auglību? Tas atgādina viduslaikus. Vai kāds no dalībniekiem tic, ka budēļa dēļ tagad ģimenē dzims vairāk bērnu vai būs labāka raža? Ja ne, tad jau tāda māžošanās un izlikšanās vien sanāk. Es nedomāju, ka svētku organizatori to būtu ļauni domājuši, viņi gluži vienkārši ļaudīm ir gribējuši sagādāt jautru izklaidi ar pagāniskiem elementiem, piedāvāt izpriecu, kur ikdienas grožus var palaist vaļīgāk. Tomēr arī labi domātām lietām var būt sliktas sekas. Ir reizes, kad cilvēks, palaižot grožus vaļīgāk, nespēj tos vairs apstādināt.

Spēlēšanās ar uguni
Baznīca jau izsenis ir bijusi sabiedrības sirdsapziņa. Tāpēc es, Vecumnieku mācītājs, nedrīkstu klusēt par garīgajām briesmām, ko saredzu šajā pasākumā, tāpat kā māte vai tēvs neklusē, redzot savu bērnu liekam roku pie uguns. Ja klusēšu, nebūšu labi pildījis savus amata pienākumus. Man ir jābrīdina, ka šādā izpildījumā Meteņu svētki ir rotaļāšanās ar uguni, kas nākotnē var atspēlēties visiem Vecumnieku iedzīvotājiem. Varbūt šeit tā ir pierasta lieta, bet mūsu ģimenei, kas esam ienācēji un citur Latvijā tādu apgrēcību neesam redzējuši, grūti pieņemt, ka tas ir normāli. Tādu skatu ieraugot, gribas novērst acis un vest prom bērnus pēc iespējas tālāk, lai viņi neko tādu neredzētu. Bet pasākuma organizatori īpaši aicina ņemt līdzi šajā apgrēcībā arī bērnus...

Pētot vēstures liecības par šiem svētkiem, atklājas, ka mūsu latviešu senči ir bijuši diezgan izvirtuši ļaudis. Bet laika gaitā tauta, reiz kristīgās vēsts apgaismota, no šiem svētkiem un izvirtības arvien vairāk ir attālinājusies. Tad kāpēc ir vēlme pie tiem atkal atgriezties? Kā rakstīts Bībelē: «Suns atgriežas pie sava paša vēmekļa, kā arī cūka mazgājusies, atkal vārtās dubļos.» (2.Pēt.2:22)

Kailums ir jāslēpj
Es vēršos pie jums, vīri un tēvi, kas piedalās šādā gājienā – vai tiešām domājat, ka Radītājs, Dievs, ar jums lepojas, kad jūs pie jostas piekarināt burkānu ar diviem āboliem un izejat uz ielas? Vai nav nekā cita labāka, ar ko dižoties? Kurš jūs ir apmānījis un iestāstījis, ka tā ir labi un tā piederas?

Kāds draudzes loceklis stāstīja – ja viņš padomju laikā būtu pie jostas piekāris burkānu ar diviem āboliem un tādā skatā izgājis uz ielas, viņš būtu «dabūjis pa muti» un nākamajā dienā vēl tiktu izsaukts uz ciema padomi. Padomju laikā ļaudis vēl saprata, ka tas ir kauns un negods. Kas ir noticis pa šiem gadiem, ka šodien ļaudis to vairs nesaprot vai arī neuzdrošinās pacelt balsi, saucot lietas īstajos vārdos – ka tā ir netiklība, izvirtība?

Jau Bībeles pašā iesākumā, īsi pēc tam, kad mūsu vissenākie senči Ādams un Ieva bija krituši grēkā, Ādams saka Dievam: «Mani pārņēma bailes, jo esmu kails, un es paslēpos.» (1.Moz.3:10) Nedaudz tālāk lasāms: «Un Dievs Tas Kungs darīja cilvēkam un viņa sievai drānas no ādām un tajās ieģērba viņus.» (1.Moz.3:21) Pēc grēkā krišanas kailums ir jāslēpj no citiem ļaudīm, izņemot savu vīru vai sievu. Pat no saviem bērniem mēs to slēpjam. Bet šajos svētkos, lai gan simboliski, notiek pretējais.

Veicina netiklību un izvirtību
Es vēršos arī pie jums, sievas un mātes, – vai tiešām esat iepriecinātas, ka jūsu vīri staigā apkārt ar piekarinātu burkānu un āboliem? Vai vīram tā lieta, kas domāta tikai jūsu acīm, būtu jāizrāda vai par to jādod mājiens citām sievietēm, pat ja tā ir tikai butaforija? Vai nejūtaties apbēdinātas, ka jūsu vīrs «budina» ne tikai jūs, bet arī citas sievietes?

Videomateriālā, kas publicēts interneta vietnē «facebook», kur kāda sieviete filmē maskoto tēlu gājienu, var novērot, kā šī «budināšana» notiek. Viņa filmē, un pēkšņi divi budēļi ar burkānu un āboliem pie jostas pieskrien klāt, nedaudz uzmācas sievietei un aizskrien tālāk.

LTV raidījuma «Rīta Panorāma» sižetā 14. februārī, reklamējot Meteņu svinēšanu Vecumniekos, tika dziedāta arī dziesma: «Budēlīti, tēvainīti,/ Izkul manu vedekliņu.» Vai nerodas jautājums – kāpēc vispār kādam tēvainim, ne šīs sievas vīram, vajadzētu «izkult» vedekliņu?

Bībelē lasāms, kā jau Ēdenes dārzā, pirms grēkā krišanas, Dievs izveido laulības kārtu, sacīdams: «Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.» (1.Moz.2:24) Dievs ir izveidojis īpašo, svētīgo un cildināmo laulības kārtu. Viņš ir sniedzis arī īpašu dāvanu, kas paredzēta laulības attiecībām – tuvību. Šī tuvība ir kopjama un sargājama tikai šo divu cilvēku starpā. Šodien gan arvien vairāk redzams, ka cilvēki nicina laulības kārtu un nododas dažādiem ārlaulības sakariem, kas ir netiklība un izvirtība Dieva priekšā. Arī visāda veida ārlaulības «meņģēšanās», kas varētu mudināt ļaudis pārkāpt svēto savienību, ir izvirtība Dieva acīs.

Ko gan veicina tas, ka vīrietis piekarina sev burkānu ar āboliem un apslēpj savu seju? Vai šis vīrietis tāpēc būs labāks tēvs vai uzticamāks vīrs? Vai varbūt gluži pretēji – tās dziņas, kas viņā sēž iekšā, var tagad brīvi izpausties un viņš tiek mudināts doties ne tikai pie savas laulātās draudzenes, bet arī citām sievietēm? Ko gan sekmē šādi tērpi – tikumību vai laulības pārkāpšanu? Tas ir līdzīgi kā internetā, kur cilvēki, slēpjot savu identitāti, raksta ziņu portālos visādas jēlības.

Vislielāko apgrēcību var gūt bērni
Kāda priekšzīme šajā gājienā tika rādīta bērniem? Audzinu sešas atvases un varu apliecināt, ka bērni daudz vairāk mācās no darbiem, nevis vārdiem. Tieši viņi, lietas nesaprazdami, var gūt vislielāko apgrēcību. Bībelē ir rakstīti skarbi vārdi par to, kas notiks ar tiem, kuri apgrēcinās vismazākos (Mt.18:6).

Ja kāds bērns 90. gados redzētu «virinātāju» darbībā, psihologi uzreiz sacītu, ka viņš ir ieguvis emocionālu traumu. Vai Vecumnieku Meteņu gadījumā var pavisam droši apgalvot, ka kāds bērns negūs līdzīgu negatīvu psiholoģisko pārdzīvojumu? Skolēns, kurš uzzīmē uz sienas vīrieša dzimumlocekli, tiek nosodīts, bet kā ir ar pieaugušajiem, kuri ko tamlīdzīgu publiski piekarina pie jostas? Ko bērns var secināt? Iespējams, nedaudz paaudzies, viņš nospriedīs, ka burkāns ar diviem āboliem simbolizē seksuālu brīvību un jau 13 gadu vecumā kļūs par tēvu un māti. Vai tādu nākotni gribam novēlēt saviem pēcnācējiem?

Vēršos pie Vecumnieku novada iedzīvotājiem un jautāju – ar ko Vecumnieki Latvijā var iemantot pazīstamību? Vai ar to, ka te dzīvo izvirtuši ļaudis, kuri šādi svin svētkus? Vai tiešām vēlamies, ka šādas «svinības» kļūst par «Vecumnieku seju», un nav nekā labāka, ko piedāvāt? Vai nav citu svētku, ko plaši atzīmēt, kas nebūtu par apgrēcību citiem?

Kamēr šādā formātā Meteņi tiks svinēti, tie vienmēr būs kādam par apgrēcību. Ja tik ļoti gribas atzīmēt tieši Meteņus, var taču iztikt bez burkāna un āboliem, divdomīgām atrakcijām bērnu priekšā. Kas ir tas, ko gribam iemācīt bērniem un atstāt nākamajām paaudzēm kā mantojumu?

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kādu mantojumu gribam atstāt nākamajām paaudzēm?

Kategorijas