Svarīgs solis ceļā uz platību maksājumiem

Jāprecizē lauku bloku un ainavu elementi.
Lauku atbalsta dienests (LAD) izziņojis lauku bloku un ainavu elementu precizēšanu. Pieprasījumi iesniedzami līdz 1. aprīlim. Pieteikties var tikai tad, ja klients vēlas iekļaut lauku blokā jau sakoptu platību, pievienot jaunus ainavas elementus vai no tā izņemt neapsaimniekotu platību.
LAD atgādina, ka platībai uz pieprasījuma iesniegšanas brīdi jābūt sakoptai, jo inspektori informāciju pārbaudīs arī dabā. Daļēji platības tiek kontrolētas uz vietas, pārējos datus par kadastriem iegūst ar ortofoto un satelīta starpniecību. Ja izrādīsies, ka platība nav sakopta, tā netiks iekļauta lauku blokā un sezonas laikā netiks atkārtoti apsekota. Svarīgi atcerēties, ka precizēšanas pieprasījums nav tas pats, kas iesniegums platību maksājumu saņemšanai, bet svarīgs solis ceļā uz to.
Regulāri un pakāpeniski
Lauku bloku un ainavu elementu precizēšanas pieprasījumā ir iespēja izveidot lauksaimnieka bloku – savu apsaimniekoto platību nošķirt no kaimiņu zemes. Tādējādi vienā lauku blokā atrastos tikai viena lauksaimnieka apsaimniekotā platība, kas ļautu precīzāk pieteikt visu aprūpēto teritoriju, kā arī izvairīties no pārdeklarācijas ar kaimiņu.
Par savām apsaimniekotajām platībām var pārliecinieties elektroniskajā pieteikšanās sistēmā vai LAD ģeogrāfiskajā informācijas sistēmā. Tur – http://karte.lad.gov.lv/ – apkopota aktuālākā informācija par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un ainavu elementiem lauku blokos.
Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes sakārtošana un precizēšana rit regulāri un pakāpeniski atkarībā no nepieciešamo līdzekļu daudzuma un platības. Bauskas novada Ceraukstes pagasta pārvaldes vadītājs Viesturs Janševskis, raksturojot situāciju, pastāstīja: «Lauku blokus precizējam katru gadu. Tas zemes īpašniekiem un nomniekiem ir svarīgi, jo saistīts ar vienoto platību maksājumu saņemšanu. Neapstrādātas vai gluži aizlaistas zemes pagastā nav, ir iestājusies stabilitāte. Pārmaiņas skar nelielas platības. Tie, kuri paši nevar apstrādāt, zemi ir iznomājuši lielākiem zemniekiem. Laukkopībā visi procesi ir saistīti, saimnieki kopj un uztur arī meliorācijas sistēmas, kas ir svarīgs priekšnoteikums augstas ražības nodrošināšanā, īpaši svārstīgajos meteoroloģiskajos apstākļos.»
Vai «vecā zeme» saraujas?
Vecsaules pagasta zemnieku saimniecībā «Madaras» soli pa solim lauku sakārtošana notiek katru gadu, tiek apsaimniekoti ap 300 ha zemes. Īpašniece Zigrīda Falučko teic, ka arī šogad būs nelieli precizējumi. Viņas dēls Ivars Falučko atzīst: «Lielas pārmaiņas nav paredzamas, kādai nomas zemei saimnieks likvidē ābeļu rindu un pievieno nomas platībai. Citur tīrām grāvjus no krūmiem, lai uzlabotu virszemes ūdeņu noteci, paši jau esam ieinteresēti sakopt un gūt maksimālu labumu no zemes. Darbu apjoms un finansiālie ieguldījumi, kas nav mazi, ļoti atkarīgi no tā, kāda ir konkrētā vieta. Ja aizaudzis un nekad nav meliorēts, ieguldījumi ir daudz lielāki.»
Vecumnieku novada Valles pagasta zemnieku saimniecība «Zemgaļi», kurā ir pāri par 200 hektāriem zemes, arī šogad papildinās jau esošās platības. Saimnieks Jānis Zvirbulis pastāstīja, ka nopirkti un no krūmājiem attīrīti ap 20 hektāru, jauna platība būs arī nomā iegūtā zeme. Viņš atzina, ka par jaunajām platībām viss skaidrs, sakopj un pievieno īpašumam, bet izbrīnu rada platību svārstības un to samazināšanās esošajos «vecajos» laukos, kur dabā nekādu pārmaiņu nav. Šāds viedoklis dzirdēts arī no citiem zemniekiem. Vai zeme «saraujas» tāpēc, ka Rīgā dzīvokļi «izplešas»?
UZZIŅAI
Lauku bloks ir nepārtraukts lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabals, ko iezīmē stabilu, dabā identificējamu objektu vai nekustamā īpašuma robežas. Vienu lauku bloku var apsaimniekot arī vairāki lauksaimnieki.
Ieguldījumi ir ievērojami
Indulis Āboliņš, Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktores vietnieks:
«Katru gadu lauksaimniecībā izmantojamās zemes daudzums pieaug līdz pat 25 000 hektāru, tomēr joprojām Latvijā 11% jeb vairāk nekā 250 000 ha ražošanai derīgās zemes stāv atmatā. Līdz ar to divu miljonu hektāru lauksaimniecības zemes apgūšana izrādījies «ciets rieksts».
Iemesli vairāki. Pirmkārt, liela daļa šādas zemes tiek pieturēta kā potenciāla apbūves platība, īpaši Pierīgā. Otrkārt, aizlaistu zemi atdabūt ražošanā nav lēts prieks – izmaksas var sasniegt līdz 1000 eiro/ha. Treškārt, daudzi saimnieki nezina, kur ir brīva nekopta zeme, jo neviena organizācija neuzņemas šāda informācijas starpnieka lomu. Lauku atbalsta dienests (LAD) uztur reģistru tikai par to zemi, kuras īpašnieki pieteikušies platību maksājumiem.
Patlaban lauksaimniecībā izmantojamās zemes daudzums Latvijā formāli ir 2,24 miljoni ha, tomēr reāli apstrādāti un pieteikti maksājumiem ir 1,7 miljoni ha. Savulaik kā viens no svarīgākajiem mērķiem tika definēts visu minēto 2,24 miljonu ha atgriešana ražošanā, taču dzīve parādīja, ka šis mērķis bijis ambiciozs. Tomēr pamazām tam tuvojamies. Patlaban visa kaut cik kārtībā esošā lauksaimniecības zeme jau tiek apsaimniekota, bet jārēķinās, ka ieguldījumi nekoptas zemes sakārtošanā ir ievērojami – jāizcērt krūmi, jāizņem celmi, jāsakārto meliorācijas sistēmas, tas ir divu trīs gadu darbs. Izdevumi var sasniegt pat 1000 eiro/ha, atkarībā no tā, cik aizlaista bijusi zeme. Un tad vēl jārēķina pāris gadu, kamēr būs laba raža. «Labas» zemes daudzums ir pat par dažiem desmitiem tūkstošiem hektāru lielāks nekā 1,7 miljoni, tomēr starpība starp formālajiem un reāli apstrādātajiem hektāriem joprojām saglabājas. Labā ziņa gan ir tā, ka šīs «šķēres» lēnītēm iet kopā, jo katru gadu oficiālajam sarakstam vidēji nāk klāt 15 000 – 25 000 ha.»
Lauksaimniecībā izmantojamo sakopto zemes platību «top» desmitnieka pirmajā vietā Zemgalē ir Rundāles novads ar 99,5%, (17 313 ha), kam seko Tērvetes novads – 99,4% (16 537 ha). Piektajā vietā ir Jelgavas – 97,3% (74 473 ha), astotajā – Dobeles novads – 95,8% (47 974 ha).
Avots: I. Mičāne, Atmatā tūkstošiem hektāru zemes, «Latvijas Avīze», 2019. gada 16. janvāris.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»