Otrdien un trešdien Latvijā aicina Notāru dienas; skaidros par nākotnes pilnvarojumu

Svarīgu lēmumu pieņemšana, domājot par īpašumu, saimniecību, ģimeni nākotnē. Šādam tematam šogad veltītas kārtējās Notāru dienas, kas būs rīt un parīt, 26. un 27. februārī. Galvenais uzsvars tiks likts uz nākotnes pilnvarojuma nozīmi un tā sniegtajām iespējām, domājot par savu dzīvi un plānojot to ilgtermiņā, portālu informē Liene Krīvena, Latvijas Zvērinātu notāru padomes komunikācijas vadītāja.
Notāru dienās 26. un 27. februārī zvērinātu notāru birojos visā Latvijā juridisku palīdzību un konsultācijas varēs saņemt bez maksas. Notāri būs pieejami tiešsaistē Latvijas zvērinātu notāru klientu portālā latvijasnotars.lv. Jautājumus viņiem varēs uzdot arī tiešsaistes diskusijā «Facebook» un dažādos radio un TV raidījumos.
Bauskā praktizējošās notāres Aija Biezā un Zenta Reliņa «Bauskas Dzīvei» apstiprināja, ka piedalās Notāru dienās un abas dienas pieņems iedzīvotājus: A. Biezā – Dārza ielā 14a, Zenta Reliņa – Uzvaras ielā 3.
Nākotnes pilnvarojums ir stāsts par nākotni. Ar to iespējams dot norādījumus par savām vēlmēm un vajadzībām, ja iestājas brīdis, kad cilvēkam pašam pēkšņi ir liegta iespēja lemt un rīkoties. «Ne visas situācijas ir paredzamas. Mūsdienu straujais ikdienas ritms, stress un dzīvesveids nosaka savu kārtību, un kādreiz tā nebūt nesakrīt ar pašu izvēlēto likteni. Mums ir iespējas daudz ceļot, cilvēki nodarbojas ar ekstrēmiem sporta veidiem, mēs varam pārvietoties ar dažādiem transportlīdzekļiem. Diemžēl tas nozīmē arī to, ka pastāv arvien lielāka varbūtība saskarties ar tādu veselības stāvokli, kad uz laiku vai pat ilgstoši var būt liegta spēja pieņemt svarīgus lēmumus, kas saistīti, piemēram, ar mantu, īpašumu, bērniem u. tml.,» stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.
Tomēr ir lietas, kurām var iepriekš sagatavoties un lielā mērā nodrošināt, ka svarīgi procesi neapstājas tāpēc, ka cilvēks ir nonācis tādā situācijā. Tas iespējams ar nākotnes pilnvarojumu, kas mūsdienās uzskatāms par ļoti svarīgu dokumentu katrā ģimenē – gluži tāpat kā testaments.
«Pieeja «ar mani jau nekas nenotiks», līdzīgi kā veselības profilaktiskajā aprūpē, apdrošināšanā u.tml. jomās, ir iemesls arī tam, ka nākotnes pilnvarojums Latvijā nav starp populārākajiem līgumiem, ko iedzīvotāji pie zvērinātiem notāriem paraksta. Taču Eiropā un citur pasaulē to arvien vairāk uzskata par pašsaprotamu ikviena cilvēka dzīvē,» uzsver Jānis Skrastiņš. Piemēram, Vācijā ir noslēgti aptuveni divi miljoni šādu pilnvarojuma līgumu, bet Amerikas Savienotajās Valstīs 45% amerikāņu vecumā virs 50 gadiem ir devuši nākotnes pilnvarojumu. Turpretī Latvijā, kopš nākotnes pilnvarojums ir ieviests – 2011. gadā, noslēgti vien nedaudz vairāk kā 80 šādi līgumi.
Tikmēr statistika ir nepielūdzama. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, Latvijā pēdējā piecgadē katru gadu vairāk nekā 11 000 cilvēku atklāts audzējs. Vidēji ap 15 000 Latvijas iedzīvotāju gūst traumas un ievainojumus. Latvijas apdrošināšanas kompānijās, kas, apdrošinot dzīvību, piedāvā kritisko slimību apdrošināšanu, izmaksāto atlīdzību apjoms šajā segmentā pieaudzis pat divas trīs reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2018. gadā izmaksāti kopumā gandrīz 238 000 eiro. Kā stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, «par kritisko slimību apdrošināšanas aktualitāti liecina arī intereses un apdrošināto personu skaita pieaugums, pērn – par 56%. Lai gan lēnām, cilvēki sāk saprast, ka slimības nešķiro un saslimšanas risks var skart jebkuru. Tomēr mums joprojām vēl ir tālu līdz situācijai, kad sabiedrība apzināti un kontrolēti izturētos pret kritisko saslimšanu iespējamību un ar to saistītiem sadzīves, finanšu, juridiskajiem un citiem riskiem».
Ja nākotnes pilnvarojuma nav, nepieciešama tiesas iesaiste, lai kāds no tuviniekiem varētu rīkoties viņa vārdā. Savukārt ar nākotnes pilnvarojumu var novērst šādu administratīvo iestāžu iesaisti cilvēka privātajā dzīvē, nodrošinot arī privātuma aizsardzību, jo to, kas pārrunāts notāra kabinetā, zinās tikai zvērināts notārs, pats cilvēks un tas, kuru viņš pilnvarojis.
Nākotnes pilnvarojums stājas spēkā ar tā noslēgšanas brīdi, taču darboties uz šīs pilnvaras pamata pilnvarnieks var sākt tikai tajā brīdī, kad radusies nepieciešamība pēc viņa atbalsta. Veselības traucējumu, piemēram, komas, gadījumā ar ārstu atzinumu tiek konstatēts, ka cilvēks uz to mirkli ir zaudējis spēju saprast savas rīcības nozīmi vai arī fiziski nespēj paust savu gribu. Kad cilvēks atveseļojas un atgūst rīcībspēju, viņš turpina lietas kārtot pats, un pilnvarojuma darbība tiek pārtraukta.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»