Ar kaujas pavēli

2019. gada 22. februāris 00:00

722

Bauskas zemessargi turpina mācības Likvertenu mežā.

Aktīvi šogad mācības turpina Zemessardzes 53. kājnieku bataljona 1. kājnieku rota, kas Likvertenu mežā Bauskas pusē šoziem izspēlē uzbrukumu ienaidnieka transporta kolonnai no slēpņa, kā arī transporta kolonnas darbību šādā situācijā.

Iestājoties Zemessardzē, notiek intensīva pamatapmācības kursa apguve vai nu vairāku nedēļu ilgā vasaras nometnē, vai pusgada garumā reizi vai divreiz mēnesī nedēļas nogalēs. Zemessargi apgūst pirmo palīdzību, militāros sakarus, topogrāfiju, ierindas mācību, reglamentu, lauka kaujas iemaņas, izdzīvošanu un taktiku. Tā liecina Latvijas Zemessardzes interneta mājaslapā pieejamā informācija.

Gan šaut, gan palīdzēt
Zemessardzes 53. kājnieku bataljona 1. kājnieku rota šogad aizvada aktīvas apmācības katru otro nedēļas nogali. Likvertenu mežā šoreiz lielāka uzmanība pievērsta tieši uzbrukumam no slēpņa. Apmācībās piedalās rotas pirmā un otrā nodaļa.

«Visvairāk ieguldījām sausajā treniņā pirmajā dienā, 16. februārī, kad visam procesam izgājām cauri ļoti lēni, visu atstrādājām uzmanīgi, mierīgi, lai pēc tam mācību apstākļos nav daudz jādomā par to, ko darīt,» stāsta kaprālis Lauris Žeikars. Viņam piekrīt Vitolds Keišs: «Pēc tam iet kā pa iebrauktu ceļu. Jūti, ka arī situācijās, ja kaut kas neparedzēts notiek, mākam pārgrupēties.»

Zemessargi apguva informāciju par ieroču lietošanu un īpatnībām, piemēram, prettanku ieroci «Carl Gustav». Zemessardzes 53. kājnieku bataljona komandieris Elmārs Popakuls vērtē, kas tas ir ļoti spēcīgs, stājoties ceļā pretinieka bruņotajam transportam. Tomēr jāpārzina apstākļi, kādos var izdarīt šāvienu; starp mērķi un šāvēju jābūt salīdzinoši brīvam klajumam un arī ieroča aizmugurē jābūt pietiekami daudz brīvai vietai. Savukārt ložmetējniekam jāmācās gan pašam šaut, gan arī viņa palīgam jāapgūst veidi, kā labāk padot ložu lenti.

Dūmu sveces aizsegā
Pirmajā dienā zemessargi sagatavoja plānotās slēpņa pozīcijas – kur vajadzēja, ierakās dziļāk, veidoja aizsegu no zariem, lai būtu grūtāk pamanāmi. Tika uzstādīti virzienmīnu maketi – tās paredzētas pretinieku tehnikas iznīcināšanai. Novilktas stieples, ar kuru palīdzību mīnas iedarbināt. Tad atpūta. «Teltis ir labas, pa nakti bija silti,» saka vada seržants Guntis Macpans.

Gatavošanās uzbrukumam no slēpņa sākās 17. februāra rītā, vēl tumsā. Ar benzīnu darbināms ģenerators radīja gaismu, lai nodaļu kaujinieki var apskatīt plānotās karadarbības maketu. «Nodaļas šoreiz saņēma kaujas pavēles,» informē E. Popakuls. Kaujas pavēle nav gluži vienkārši kāds paziņojums vai teksts – tā satur situācijas aprakstu, darbības sadalījumu pa fāzēm, konkrētus uzdevumus nodaļas karavīriem. Nodaļas komandieris ir izveidojis darbības maketu – karavīriem jāsaprot, kādā vietā karadarbība notiks. Pēc instrukcijas maketu novāc, un karavīri dodas uz darbības vietu.

Epizodes bija divas – vispirms pirmā nodaļa gatavoja slēpni otrajai un tad otrādi. Pasākums izvērtās skaļš – sprāga mīnas, šāva dažādi ieroči, visskaļākais bija lož-metējs. Atbildi parādā nepalika arī pārsteigtās transporta kolonnas pavadoņi. Noslēgumā visu pārklāja dūmu sveces radītais aizsegs, kam jānomaskē slēpņa dalībnieku atkāpšanās. To visu no malas vēroja instruktori un bataljona vadība.

Katram sava pieredze
«Stress bija. Šāvieni gar ausīm jebkurā gadījumā rada uztraukumu,» atzīst E. Kuļikauskis. Katram pieredze citādāka – L. Žeikars šādās mācībās piedalījās pirmoreiz, Emīlam Kuļikauskim jau ir pieredze, bet Vitolds Keišs jutās kā veterāns. Tomēr visiem pēc izpildītā darba un pārdzīvotās situācijas bija pozitīvas emocijas.

Kopējais atzinums – ir daudz labāk nekā pirmajā nodarbībā pirms divām nedēļām. Tomēr seržants Raivis Naumovs norāda arī uz virkni kļūmju – daudz nopietnāk jāsagatavo šaušanas pozīcijas, informācija par kaujas uzdevumu jāpieraksta arī karavīriem, ne tikai nodaļu vadītājiem. Arī nodaļu komandieriem bāriens – pozīcijas pārbaudīt gājuši vieni paši bez karavīra, kas viņus piesegtu. «Vēl viena nedēļas nogale ar slēpņiem, un tad nodaļām būs jākārto ieskaite,» informē Elmārs Popakuls.

UZZIŅAI

Zemessardzes 53. kājnieku bataljons ir dibināts 1991. gada 25. septembrī kā Zemessardzes 53. Bauskas bataljons. 2003. gada 1. septembrī 53. bataljonu reorganizē un pievieno Zemessardzes 54. bataljonam. 2018. gada 3. janvārī Zemessardzes 53. kājnieku bataljonu atjauno.

Zemessardzes 53. kājnieku bataljons ietilpst Zemessardzes 1. Rīgas brigādē, kur ir arī Zemessardzes 13. kājnieku bataljons, Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljons, Zemessardzes 19. kaujas nodrošinājuma bataljons, Zemessardzes Studentu bataljons un Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rota.

Zemessardzes 1. Rīgas brigādes vienībās dienē aptuveni 1750 zemessargu. Zemessargu apmācību procesu nodrošina profesionālā dienesta karavīri – virsnieki un instruktori, kas dienē novada un bataljona štābos. Brigādē kopumā darbojas aptuveni 140 profesionālā dienesta karavīri. Latvijas Zemessardzes spēki sastāv no četrām brigādēm.

Avots: zs.mil.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar kaujas pavēli

Kategorijas