Mājdzīvniekiem jābūt reģistrētiem

Bauskas novadā sāks pārbaudīt, vai suņi ir apzīmēti ar mikroshēmu.
Bauskas novadā pašvaldības policija, sākot no marta, veiks masveida pārbaudes, lūkojot, vai suņi ir apzīmēti ar mikroshēmu un reģistrēti Lauksaimniecības datu centra datubāzē. Iecavas novadā šādas pārbaudes jau ik pa brīdim notiek.
Līdz 2017. gada 1. janvārim visiem suņiem bija jābūt implantētai mikroshēmai un reģistrētiem datubāzē. Diemžēl tas nav noticis, un dzīvnieku patversmes turpina pildīties ar nereģistrētiem mājdzīvniekiem. Bauskas novada pašvaldība nolēmusi situāciju kontrolēt stingrāk.
Sods var būt bargs
Bauskas novada pašvaldības policijas pārstāvji plāno veikt pārbaudes atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem Nr. 266 «Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai».
«Jābūt mikroshēmai, pavadai un maisiņam fekālijām,» uzskaita Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis. Viņš uzsver, ka mikroshēmai ir jābūt arī tiem suņiem, kas atrodas pie ķēdes vai nožogojumā, jo bieži tiek saņemtas sūdzības par dzīvniekiem, kas izkļuvuši no īpašuma teritorijas. Ja nav veikta obligātā suņa apzīmēšana, grūti sameklēt īpašnieku.
B. Ostrovskis skaidro, ka pārbaudes skars ne tikai tos dzīvniekus, ar kuriem saimnieki pastaigājas pa ielām, bet arī mājas sargus pagalmos.
Jau ilgāku laiku mikroshēmu esamību kontrolē Iecavas novada sabiedriskās kārtības nodaļa. «Ik pa brīdim ciema teritorijā pārbaudām, vai suņi ir apzīmēti. Plānojam braucienu arī pa lauku sētām – skatīsimies, vai saimnieki savus suņus ir reģistrējuši,» atklāj sabiedriskās kārtības nodaļas vecākā inspektore Lūcija Muceniece.
Speciālisti informē, ka arī Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki veic pārbaudes, turklāt naudas sods par nereģistrēšanu var būt bargs.
Īpaši jārūpējas
Veterinārārsti uzsver, ka ļoti svarīgi ir mainīt arī cilvēku domāšanu. «Mājas dzīvnieki nav pirmās nepieciešamības «prece». Bez viņiem var iztikt. Tas nozīmē, ka ikvienam, kurš paņem suni, kaķi vai kādu citu dzīvu radību, ir jāapzinās, ka varēs par viņu rūpēties,» teic veterinārārste Līga Truntika.
Iepriekš pieminēto Ministru kabineta noteikumu 50. punktā noteikts: «Iegādājoties mājas (istabas) dzīvnieku, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzņemas atbildību par mājas (istabas) dzīvnieka labturības un īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu, nepieļauj tā klaiņošanu, kā arī nodrošina dzīvnieka meklēšanu un apbedīšanu.» Diemžēl ir ļaudis, kuri to neievēro, tāpēc daudz kustoņu klaiņo.
L. Truntika stāsta, ka reģistrācijas uzplūdi Bauskā ir periodis-ki – atkarībā no tā, cik aktīvi tiek publicēta informācija par tās nepieciešamību. Pilsētā situācija kopumā varētu būt laba, bet lauku teritorijās gan ir daudz nereģistrētu mājdzīvnieku. «Cilvēki bieži vien saka: «Man suņu ir daudz, un kurš gan pie manis brauks un tos izkontrolēs!»,» dzirdēto pārliecību pauž veterinārārste. Tomēr ik pa brīdim kontrolējošo institūciju pārstāvji apmeklē arī laukos dzīvojošos un noformē soda kvītis.
Veterinārārste skaidro, ka mikroshēmas ievadīšana nav ļoti sāpīga – vakcinācija parasti ir nepatīkamāka. Ir atšķirīga lieluma šļirces – nelieliem dzīvniekiem izmanto mazākas, zirgiem un lieliem suņiem – prāvākas. Mikroshēmas funkcijas gan praktiski neatšķiras. «Daudzi domā, ka reģistrācija ir kā govīm krotālija ausī. Tā nebūt nav, jo vietu, kur ievadīta mikroshēma, grūti pamanīt,» atklāj L. Truntika.
Mēdz bēgt ļoti tālu
Pašvaldības policijas pārstāvji teic, ka lielu uzmanību piešķirs ne tikai suņu reģistrācijai, bet arī turēšanas apstākļiem. Piemēram, neatkarīgi no tā, vai dzīvnieks pagalmā ir brīvā vaļā vai pie ķēdes, saimniekam ir jānodrošina nožogojums, kas četrkājaino draugu noturētu sētā. «Saimniekiem ir jāapzinās, kāds suns viņiem pieder. Ir tādi, kas lec pāri pat pusotru metru augstam nožogojumam. Īpašniekam ir jādara viss iespējamais, lai dzīvnieks no savas teritorijas neizkļūtu,» uzsver B. Ostrovskis.
Veterinārārsti skaidro, ka izbēgušie suņi var pievārēt ļoti lielu attālumu. Tomēr, ja tie ir reģistrēti, dzīvnieki ir identificējami. L. Truntikai atvests suns, kurš dzīvojis Vecumnieku novada Vallē; bijis arī dzīvnieks no Jelgavas novada. «Es būtu laimīga, ja visi mājas mīluļi būtu apzīmēti un reģistrēti. Tas tik daudz pro-blēmu atrisinātu! Diemžēl cilvēki vēl aizvien nav tik atbildīgi, lai šīs prasības ievērotu. Jaunākā paaudze to uzskata par pašsaprotamu, bet vecāki ļaudis vēl aizvien cer, ka kāds ieradīsies un reģistrēs visus dzīvniekus bez maksas,» pauž L. Truntika.
UZZIŅAI
Lauksaimniecības datu centrs informē, ka sods par suņa nereģistrēšanu ir:
fiziskām personām no 7 līdz 210 eiro, ja pieķer atkārtoti, – 210 līdz 350 eiro;
juridiskām personām no 15 līdz 350 eiro, ja pieķer atkārtoti, – no 350 līdz 700 eiro.
Bauskas novada pašvaldības policija sola līdz 15. martam informēt pārkāpējus par reģistrācijas nepieciešamību, bet pēc 15. marta izrakstīs administratīvo pārkāpumu protokolus un sodīs.
Izmaksas ir dažādas
Suņa vai cita dzīvnieka apzīmēšana ar mikroshēmu izmaksā no 12 līdz 20 eiro, var būt arī dārgāka. Vidējā cena parasti ir ap 15 eiro.
Ar mikroshēmu apzīmētos suņus īpašnieki var reģistrēt paši Lauksaimniecības datu centra mājaslapā ldc.gov.lv, sadaļā «Mājas (istabas) dzīvnieki». To iespējams veikt arī latvija.lv portālā, sadaļā «Māja un vide/Mājdzīvnieki/Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšana». Nepieciešami identifikācijas dokumenti gan saimniekam, gan dzīvniekam.
Suņus reģistrē arī veterinārārsti, bet pakalpojums parasti ir dārgāks – no pieciem eiro un vairāk, atkarībā no izcenojuma. Ir pašvaldības, kas reģistrāciju apmaksā un palīdz piereģistrēt. Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novada pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti informēja, ka viņu novados šāds pakalpojums netiek sniegts.
Suņiem, kurus ņem no patversmes, ir jābūt vakcinētiem, sterilizētiem un apzīmētiem ar mikroshēmu.
Ja iegādājas ar mikroshēmu apzīmētu suni, dzīvnieks noteikti jāaizved pie veterinārārsta vai pašam ir jāpārbauda, vai četrkājainais draugs ir reģistrēts, un jānorāda īpašnieka maiņa.
Ar patversmēm nepietiks
Dzīvnieku tiesību aizstāvji Latvijā ceļ trauksmi – daudziem ir radusies pārliecība, ka dzīvnieku patversmju eksistence atrisinās klaiņojošo dzīvnieku problēmas, bet patiesībā ar to nepietiek. Īpaši skaļi notikumi risinājās šomēnes Kuldīgā, kur aktīvisti pieprasīja pašvaldībai pārveidot sistēmu, kā ķer, sterilizē dzīvniekus un atdod atpakaļ saimniekiem. Pašvaldības pārstāvji bija pārliecināti, ka sistēmā viss ir kārtībā. Aktīvisti pauda viedokli, ka patversmē, kur pašvaldība nogādā dzīvniekus, notiek to iznīcināšana. «Visus atvestos dzīvniekus vienkārši iemidzināja. Tas ir bizness, un tā viņiem ir vienkāršāk,» «Bauskas Dzīvei» anonīmi pauda viena no dzīvnieku tiesību aizstāvēm.
Savukārt saistībā ar mūspuses novadiem internetā parādījās materiāls par patversmi «Mežavairogi», kur bija nofilmēti atkritumu konteineri meža malā ar mirušiem suņiem, kaķiem un citiem dzīvniekiem. Pārtikas un veterinārais dienests šeit fiksēja pārkāpumu, kas saistīts ar mirušo dzīvnieku uzglabāšanas prasībām.
Iedzīvotāji pauda pārmetumus, ka pašvaldības pārstāvji varētu tomēr pārliecināties, kādos apstākļos patversmē tur noķertos dzīvniekus. «Šo uzraudzību veic Pārtikas un veterinārais dienests. Savukārt pašvaldība, kā to nosaka Dzīvnieku aizsardzības likums, organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu. Neviena likuma norma nenosaka, ka Bauskas novada administrācijas darbinieki ir tiesīgi vai tas būtu viņu pienākums pārbaudīt, kādos apstākļos dzīvniekus tur dzīvnieku patversmē cita novada teritorijā,» informē Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis.
Dzīvnieku patversmes publicē informāciju par dzīvniekiem, kurus var adoptēt, taču Latvijā informācija par dzīvniekiem, kas meklē mājas, «izsvaidīta» pa dažādiem portāliem. Tikmēr Lietuvā izveidota mobilā lietotne «GetPet», kas palīdz atrast saimniekus suņiem, kas dzīvo patversmēs. Latvijas Televīzijas ziņu dienests informē, ka ikvienam ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko suni, apciemot to patversmē un abpusēju simpātiju gadījumā adoptēt.
Speciālisti tomēr norāda – ar patversmēm nepietiks, ir jāmainās cilvēku domāšanai.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»