Naktīs izslēdz apgaismojumu

2019. gada 22. februāris 00:00

890

Vecumnieku novada pašvaldība taupa elektroenerģiju, pieļaujot kļūdu komunikācijā.

Vecumnieku novadā vairākām ielām noteiktās nakts stundās tiek atslēgta elektroenerģijas padeve. Taupības nolūkos no plkst. 1 līdz 5 daudzviet publiskās teritorijas netiek apgaismotas.

Par jauno kārtību iedzīvotāji iepriekš netika informēti, tāpēc pamatots bija uztraukums, pamanot, ka līdz šim gaišās ielas naktī no 11. uz 12. februāri slīga tumsā; arī nākamajās dienās situācija atkārtojās un stundu pēc pusnakts iestājās «piķa melnums». Kad par šo tēmu izvērtās viedokļu apmaiņa Vecumnieku novada infogrupā sociālajā vietnē «facebook» un cilvēki sāka izteikt dažādus minējumus, pašvaldības mājaslapā 15. februārī parādījās informācija, ka «no 11. februāra eksperimenta kārtā Vecumnieku novadā naktīs no plkst. 1 līdz 5 tiek izslēgts ielu apgaismojums elektroenerģijas taupīšanas nolūkos».

Plānotā ekonomija – ap 30 procentu
«Lai ekonomētu pašvaldības līdzekļus, tika nolemts no 11. februāra mainīt elektroenerģijas padeves režīmu visos pagastos un naktīs apgaismot tikai tās ielas un objektus, kur visu diennakti darbojas videonovērošanas ierīces,» skaidro Vecumnieku novada pašvaldības izpilddirektore Aiga Saldābola. Viņa atzīst, ka pieļauta kļūda komunikācijā un iedzīvotāji par šādu lēmumu bija jābrīdina iepriekš, lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi un nebūtu jāpiedzīvo neērtības.

Līdz šim Vecumnieku novadā visas ielas, kur izvietotas laternas, diennakts tumšajā laikā bija gaišas. Lai šādu komfortu nodrošinātu, budžetā tam jāparedz prāvi līdzekļi. Finanšu nodaļas vadītāja, budžeta ekonomiste Gita Skribāne «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka, piemēram, pērn pašvaldība 65 ielu, kā arī parku un laukumu apgaismošanai iztērējusi 28 442 eiro, gadu iepriekš – 29 879 eiro. 2014. gadā šai vajadzībai bijuši nepieciešami 26 035 eiro, lai gan toreiz apgaismoto publisko teritoriju bijis daudz mazāk. «Pašvaldība iegulda līdzekļus, lai ielu apgaismojums būtu pieejams plašākai iedzīvotāju daļai, tādēļ tiek tērēti finanšu resursi gan jaunu līniju izveidē, gan novecojušo gaismas elementu nomaiņā uz ekonomiskākiem. Tā rezultātā esam spējuši, papildinot apgaismoto teritoriju skaitu, izdevumu summu par elektroenerģiju īpaši nepalielināt,» uzsver G. Skribāne.

Pašvaldības enerģētiķis Pēteris Briedis lēš, ka videi draudzīgā rīcība, pārslēdzot sistēmu ekonomiskajā režīmā noteiktās nakts stundās, gadā ļautu ietaupīt ap 30 procentu elektroenerģijas. Ieekonomētie līdzekļi nodrošinātu iespēju ierīkot jaunus objektus un modernizēt esošās ielu apgaismojuma ierīces.

Pieredze daudzviet Latvijā
«Tur, kur ir ekonomiskās LED spuldzes, liela ietaupījuma nebūs, taču krietna atšķirība elektroenerģijas patēriņā būs citviet. Piemēram, Kalna ielā Stelpē, kas ir garākā pagastā, pirms jaunā režīma diennaktī tika «noēsta» 41 kilovatstunda (kWh), savukārt pēc 11. februāra – 27 kWh, ļaujot naktī lieki neiztērēt 14 kWh. Bērzu ielā Stelpē, kur ir četras laternas, neekonomiskajā režīmā diennaktī fiksētas 25 kWh, savukārt taupot – 16 kWh,» situāciju ilustrē A. Saldābola. Viņa ievērojusi, ka daudzviet Latvijā naktīs ielu apgaismojums netiek nodrošināts ar pilnu jaudu. Vairākās vietās nav izgaismotas atsevišķas brauktuves, citur deg katra trešā laterna, piemēram, Jelgavā. «Apgaismotām jābūt tām publiskajām teritorijām, kur visu diennakti tiek veikta videonovērošana, tāpēc drošības un sabiedriskās kārtības dēļ šie objekti Vecumnieku novadā ir gaiši,» skaidro izpilddirektore.

Līdzīga situācija ir arī citos mūspuses novados. «Bauskā jau piecus gadus no pusnakts līdz pulksten pieciem rītā pilsētas ielās deg tikai katra trešā laterna. Šāda prakse ir arī Īslīces pagastā, taču citur vēl tiek strādāts, lai šādu kārtību ieviestu,» atklāj Artūrs Dulbe, Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists.

Sakārtota infrastruktūra
Latvijā nav daudz pašvaldību, kur ir tik labi sakārtota publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūra kā Vecumnieku novadā. P. Briedis uzsver, ka pirms teritoriālās reformas 2009. gadā vairāku ciemu centri un apdzīvotās vietas grima tumsā. Neviena iela nebija apgaismota Stelpē, Nīzerē, Kurmenē, Putnos, Taurkalnē, Beibežos; Vallē, Misā, Bārbelē, Skaistkalnē – tikai daļēji.

Piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu un ieguldot pašvaldības līdzekļus, nepilnu desmit gadu laikā apgaismojuma infrastruktūra sakārtota.

Situācija objektos tiek uzraudzīta, izmantojot uzņēmuma «Teliko» izstrādāto ielu apgaismojuma vadības sistēmu. Tā ļauj pamanīt bojājumus, veikt pieregulēšanu, mainot iestatījuma režīmu, ja, piemēram, rītos spuldzes jau nodziest, bet ārā vēl valda tumsa. «Sistēma ļauj vadīt attālināti katru no 26 apgaismojuma pieslēgumiem; uz vienu ir vidēji četras ielas,» atklāj enerģētiķis.

Tik labi nekad nav bijis
Iedzīvotāji pašvaldības iniciatīvu ekonomēt līdzekļus, naktīs izslēdzot ielu apgaismojumu, vērtē dažādi. Vairāki pauž neizpratni – kāpēc nauda ieguldīta dārgu projektu īstenošanā un ekonomisko LED spuldžu ierīkošanā, ja sabiedrībai no tā tiek nodrošināts tikai daļējs labums, savukārt citi atbalsta taupības režīmu, jo «arī domei jābūt labai saimniecei un līdzekļi lieki nav jātērē».

«Agrāk te pat lielais ceļš nebija apgaismots, bija bail iet uz autobusu pieturu, bet tagad gan ir ļoti labi. Arī pie daudzdzīvokļu mājām ierīkotas laternas, kas, saprotams, visu diennakti nedeg, jo elektrība taču maksā naudu un tā ir jātaupa,» sacīja Beibežu iedzīvotāja Valentīna Jermacāne. Arī Zintis Užulis uzsvēra, ka tik gaišs, kā ciemā ir tagad, nekad nav bijis.

Aija Veidemane nav pret līdzekļu ekonomiju, taču uzskata – pašvaldībai jābūt līdzatbildīgai par sabiedrisko kārtību un drošību Beibežos, kur ik pa brīdim tumsas aizsegā tiek pastrādāti noziegumi. «Man ir bērns ar īpašām vajadzībām, tāpēc naktīs bieži esmu nomodā. Kad izslēdza laternas, jutos neomulīgi, jo gaisma iedzīvotājiem rada drošības izjūtu un arī neliešus attur no sirošanas. Izteicu par to savu viedokli, un pašvaldība daudzdzīvokļu māju apkārtni naktīs vairs neatstāj tumsā,» teic beibežniece.

Jaunās kārtības kritizētāji, vērtējot ekonomisko risinājumu, ironizēja, ka laternu izslēgšana nakts stundās samazinās garnadžu pastrādāto noziegumu skaitu, jo «zagļi tumsā neredzēs ceļu», taču pašvaldība uzsver, ka ielu apgaismojums ir gājēju drošībai. Par to, kā pasargāt savu īpašumu, katram ir jārūpējas pašam, izvietojot sētā vai pagalmā ar kustību sensoriem aprīkotus prožektorus, rodot citus risinājumus.

Projekti gaismai
Divi lieli Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekti realizēti Vecumniekos. 2013. gadā Kalna, Ceriņu un Skolas ielā nomainīti 37 gaismekļi, savukārt 2015. gadā Līvānu, Rīgas, Upes, Aizupes, Kastaņu, Liepu, Ezerkrasta, Dīķa, Jaunajā, Parka, Cīruļu, Baložu, Kļavu un Ozolu ielā 97 nātrija un dzīvsudraba spuldzes aizstātas ar LED gaismekļiem, ļaujot gadā ietaupīt ap 50 tūkstošiem kilovatstundu elektroenerģijas.

Īstenoti arī vairāki projekti, sadarbojoties ar Lauku atbalsta dienestu: 2011. gadā izbūvēts apgaismojums Stelpē – pie pamatskolas, kā arī Kalna, Dārza, Upes, Bērzu un Krasta ielā; 2012. gadā Skaistkalnē apgaismota Kurmaņa un Rīgas iela, bet Kurmenē – Centra iela un autoceļa Ozolaine–Skaistkalne–Straumes posms.

Vairākās publiskās teritorijās apgaismojums ierīkots par pašvaldības budžeta līdzekļiem, piemēram, Skaistkalnē pie Līvānu mājām, Putnos, Vallē un Taurkalnē, Misā un Beibežos, Stelpes pagasta Nīzeres ciemā u. c.

Avots: Dace Šileika, Vecumnieku novada pašvaldības attīstības plānošanas nodaļas vadītāja.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Naktīs izslēdz apgaismojumu

Kategorijas