Bažas radījusi nepietiekamā komunikācija

2019. gada 22. februāris 00:00

Pasta pakalpojumus Brunavā pastnieks varēs sniegt klienta dzīvesvietā.

Bauskas novada Brunavas pagasta iedzīvotāji pauduši sašutumu par dzīves apstākļu pasliktināšanos sakarā ar 20. martā gaidāmo pasta nodaļas slēgšanu Brunavā, iedzīvotāji savu neapmierinātību un jautājumus izklāstījuši arī vēstulē novada pašvaldībai.

Lai izvērtētu situāciju, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks 18. februārī novada domē rīkoja pašvaldības pārstāvju tikšanos ar valsts akciju sabiedrības (VAS) «Latvijas Pasts» valdes locekli Kristapu Krūmiņu un Zemgales reģiona vadītāju Inesi Freidenfeldi.

A. Jātnieks pastāstīja, ka Brunavai tuvākā pasta nodaļa atrodas aptuveni 20 kilometru attālumā. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jātērē visa diena, izmantojot pieejamo sabiedrisko transportu, lai saņemtu vai nodotu sūtījumu. Viņš atzina, ka nevar nepiekrist – iedzīvotājiem tas radītu neērtības.

Kurjerveida modelis – pat pieejamāks
«Latvijas Pasta» pārstāvis K. Krūmiņš izvērsti paskaidroja, ka pasta nodaļas likvidācija neliegs Brunavā saņemt tos pašus pakalpojumus, tie pat kļūs iedzīvotājiem pieejamāki. Pastnieks, kas pašlaik piegādā sūtījumus līdz katra pastkastītei, turpmāk varēs piedāvāt arī tos pakalpojumus, ko līdz šim varēja saņemt tikai pasta nodaļā. Tas nozīmē, ka, piemēram, senioram nebūs jāmēro ceļš līdz pasta nodaļai, lai iegādātos aploksnes, kartītes vai nosūtītu vēstules. Pastniekam būs līdzi svari, lai viņš var pieņemt paku sūtījumus no jebkura klienta mājās. Viņš atbilstīgi pasūtījumam varēs piegādāt arī skaidras naudas izmaksas no pasta norēķinu konta.

Uz šādu klientu apkalpošanas modeli pāriet pamato faktiskais pasta pakalpojumu pieprasījums konkrētajā nodaļā. Brunavas nodaļā vidēji tie ir astoņi sūtījumi dienā, ieskaitot pašvaldības institūciju sūtījumus, un tas ir ļoti maz. Arī argumenti par to, ka pastā cilvēki iegādājas, piemēram, sēklas vai citas preces, ne tuvu nespēj segt zaudējumus, un tā arī nav pasta funkcija. Ir dienas, kad nodaļā netiek veikts neviens pasta pakalpojums. Brunavas pasta nodaļa mēnesī pelna aptuveni 200 eiro, bet darba samaksa darbiniekam ar nodokļiem izmaksā ap 500 eiro. Gadā nodaļa uzņēmumam rada aptuveni 5000 eiro zaudējumu. Zemi ienākumi ir arī Codes pasta nodaļā. Trūkstošo nākas segt ar citu nodaļu nopelnīto, kas savukārt neļauj uzlabot darba samaksu strādājošajiem vai veikt citus ieguldījumus.

Jaunā kurjerveida pasta pakalpojumu piegāde būs daudz ekonomiskāka uzņēmumam un ērtāka klientiem. Tas nozīmē, ka pasts darīs to, ko klients pasūtīs, nevis gaidīs, vai uz nodaļu kāds atnāks vai ne. Tādējādi pasta pakalpojumi īstenībā netiek slēgti, pasts arī nedrīkst to darīt. To nosaka valsts pakalpojumu regulators, skaidro K. Krūmiņš.

Pašvaldību atbalsts – pagaidu risinājums
Domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs izteica priekšlikumu – lai saglabātu pasta nodaļu, pašvaldība varētu neprasīt maksu par telpu nomu. Pasta nodaļas slēgšana ir arī sociāls jautājums, kas ir pašvaldības rūpe. Uz to K. Krūmiņš atbildēja, ka piedāvājums ne tuvu neatrisina zaudējumu apjomu konkrēti Brunavā, bet tas var būt risinājums kādas citas nerentablas pasta nodaļas slēgšanas atlikšanai novada teritorijā.

VAS «Latvijas Pasts» Zemgales reģiona vadītāja Inese Freidenfelde pastāstīja, ka uzņēmumam ir vairāki šādi pašvaldību atbalsta piemēri, kas ļāvuši neslēgt pasta nodaļas. Viņa arī minēja, ka praksē jau veiksmīgi darbojas kurjerpasta pakalpojumi. Piemēram, Kokneses novada Iršos jaunā kurjerpasta sistēma praksē darbojas labi. Tur pastniece tiešām ir apmierināta ar papildus nopelnīto, apmierināti arī klienti.

Sarunas dalībnieki vienojās, ka pašvaldība ar ieinteresētību izskatīs «Latvijas Pasta» priekšlikumus par iespējamo atbalstu konkrētu pasta nodaļu uzturēšanas optimizēšanā. Pašvaldības pārstāvji informēja arī par nepieciešamību izvietot pastkasti Vecsaules centrā. Pašlaik vecsauliešiem no pagasta centra jābrauc uz Ozolaini vai Bausku, lai nosūtītu vēstuli.

Vairāk nopelnīt un attīstīt tehnoloģijas
K. Krūmiņš minēja, ka pasta pakalpojumu optimizācija, pārejot uz jauno pakalpojuma modeli, dos arī iespēju pastniekam nopelnīt vairāk, braucot pa to pašu maršrutu. Papildus pamata atalgojumam pastnieks saņems atlīdzību par jauno pakalpojumu sniegšanu. Pastam valsts neko papildus nepiemaksā, tāpēc tam kā jebkuram uzņēmumam jānodrošina rentabilitāte un peļņa, lai pastāvētu un attīstītos. Pakalpojumu pieprasījuma saturs mainās. Uzņēmumam jāpielāgojas un jāattīsta atbilstīgas tehnoloģijas. Pastnieki ir apgādāti ar viedtālruņiem, lai varētu pieņemt arī elektroniskos parakstus. Izmantojot «Latvijas Pasta» aplikāciju, klienti attālināti var pāradresēt pasta sūtījumu.

Piemēram, Lietuvā pasts jau pieņēmis lēmumu par pastnieku nodrošināšanu ar uzņēmuma automobiļiem, «Latvijas Pasts» apsver šādu iespēju. Arī šī iemesla dēļ jāslēdz ilgstoši nerentablās nodaļas, lai gūtu līdzekļus mašīnu iegādei. Viņš gan piebilst, ka daudzi pastnieki labprāt izmanto darbam personīgos auto, jo viņiem tas ir izdevīgi.

Sarunas gaitā dalībnieki abpusēji atzina, ka iedzīvotāju satraukuma galvenais iemesls bijis nepietiekamā komunikācija un skaidrojums par jauno pakalpojuma modeli. Klienti nav zinājuši, ka, aizverot nodaļu, pakalpojumu pieejamība tiks saglabāta.

Iedzīvotāji samierinās un pielāgojas
Mežotnes pasta nodaļu slēdza pirms dažiem gadiem. Vēl agrāk, 2009. gadā, Mežotnes pagastā slēgta Strēlnieku nodaļa. Tagad pasta pakalpojumi pieejami centra bibliotēkā reizi nedēļā, otrdienās no plkst. 12 līdz 13.

Bibliotēkas vadītāja Elīna Egliša atceras, ka sākumā pēc pasta nodaļas slēgšanas iedzīvotājiem bijis ļoti grūti, kādu laiku valdījis apjukums. Tagad cilvēki ir samierinājušies un ielāgojuši laiku, kad pastnieks ir šeit. Pārsvarā pakalpojumus izmanto seniori, kas nelieto internetu maksājumu veikšanai un preses izdevumu abonēšanai. Pie pastnieka var iegādāties arī pastmarkas un aploksnes. Daži brauc uz pastu Bauskā. Nereti ļaudis ar pastnieku sazinās pa tālruni, lai satiktu viņu maršrutā. Apmeklētāju skaits lielāks ir tajās reizēs, kad saņemti komunālo maksājumu rēķini. Dažkārt veidojas rinda, bet pastniece apkalpo visus.

Dāviņos pasta nodaļa tika slēgta pagājušā gada nogalē. Pagasta pārvaldes vadītāja Līvija Šarķe «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka pašlaik stundu dienā, darbdienās no plkst. 10 līdz 11, ļaudis var saņemt pasta pakalpojumus tajā pašā vietā, kur iepriekš bija pasta nodaļa. Cilvēki ar to rēķinās, rindas nav novērotas. Pagasta pārvalde šo iespēju ir atbalstījusi, samazinot maksu «Latvijas Pastam» par telpu izmantošanu. Pakalpojumus pārsvarā izvēlas seniori, kuri norēķiniem nelieto internetu, visbiežāk tiek maksāts par elektrību. Arī pagasta pārvalde izmanto pasta pakalpojumus ierakstītu vēstuļu nosūtīšanai. Tā kā kases aparāta vairs nav, pircējiem tiek izrakstītas kvītis. L. Šarķe sacīja – dzīve nav apstājusies, viss notiek, pielāgojamies. Pārmaiņas cilvēki parasti uzņem ar satraukumu, ko rada neziņa par to, kā būs. Kad slēdza nodaļu, iedzīvotāji bija ļoti neapmierināti. L. Šarķe minēja, ka viņa apsver domu pievērsties senioru mācīšanai un iedrošināšanai lietot internetu, jo bibliotēkā ir publiski pieejams dators un bezmaksas internets. Seniori, kas apguvuši interneta lietošanas iemaņas, ir priecīgi, ka atklājuši jaunu pasauli.

Svarīga sociālā nozīme
Ceturtdienas, 21. februāra, rītā bijušajās pasta nodaļas telpās satiktie Dāviņu iedzīvotāji bija nākuši, lai veiktu maksājumus un iegādātos sadzīves preces. «Bauskas Dzīvei» viņi lielākoties tomēr pauda neapmierinātību ar pasta nodaļas likvidāciju un esošo situāciju vērtēja kā piespiedu pielāgošanos.

Silvija Veinšteina šajā reizē iegādājās sadzīves preces, bet citkārt pastu izmanto arī maksājumu veikšanai. Viņas sašutums par pasta nodaļas slēgšanu nav rimis – te bijis ērti saņemt pakas, pasūtot preces no katalogiem, varēja iepirkties. Tagad pēc pakas, kas sūtīta ar «Latvijas Pasta» starpniecību, jābrauc uz Iecavu vai jālūdzas pastniekam, lai pieved klāt. Tas vairs nav ērti. Viņa sacīja, ka tagad preču saņemšanai no interneta veikaliem izmanto citu kurjeru pakalpojumus, apstiprinot to ar vārdiem: «Ja nav, tad nav!» S. Veinšteina vairākkārt atzinīgi vērtēja pasta darbinieces Ineses Viļumas gādīgo attieksmi pret klientiem, sakot: «Inese sagādāja tās preces, kas mums bija vajadzīgas. Labi, ka mums vēl neatņēma Inesi!» Dāviniete pauda lielu neapmierinātību ar to, ka pasūtīto avīzi pastkastītē piegādā ļoti vēlu, to saņem tikai dienas beigās.

Dāviņos sastaptie iedzīvotāji pastāstīja, ka arī skaidras naudas izmaksa, ko var saņemt no konta, arī pensiju maksājumi, vairs nav ērti, jo nereti pastnieks visu vēlamo summu vienā reizē nevar piegādāt, tās apjoms ir limitēts, bet par pakalpojumu jāmaksā ikreiz.

Veikt komunālos maksājumus bija atnākusi Jevgenija Kakse, kuru pasta operatore I. Viļuma sirsnīgi uzrunāja par Žeņas tanti. Viņa atzina, ka senioriem šī vieta bija ļoti svarīga gan ērtību, gan materiālā ziņā – varēja lēti iegādāties labas preces. Viņa pastāvīgi šeit nākusi piektdienās pirkt avīzi un vairākus žurnālus, kā arī parunāt ar jauko Inesi. Visvairāk trūkstot laikraksta «Bauskas Dzīve», tagad avīzi tur nevar nopirkt. Pastnieks uz operatora apkalpošanas vietu avīzes no rīta neatvedīs, līdz ar to piektdienas numuru var iegādāties tikai pirmdienas rītā, un tam jau vairs nav jēgas. J. Kakse plāno avīzi turpmāk pasūtīt uz mājām.

Kā novēroja «Bauskas Dzīve», visai neērta izskatījās norēķinu procedūra. Par katru darījumu, piemēram, vienas pastmarkas vai sērkociņu kastītes iegādi, ar roku jāizraksta stingrās uzskaites kvīts, jo kases aparāta vairs nav.

Iedzīvotāju teiktajā nepārprotami varēja sadzirdēt, ka laukos pasta nodaļas pastāvēšanai ir arī sociāla loma – tā ir vieta, kur atnākt, satikties, parunāties, nokārtot darījumus un iepirkties.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bažas radījusi nepietiekamā komunikācija

Kategorijas