Aicina domāt par vērtībām

2019. gada 19. februāris 00:00

421

100 dienu līdz... «Starta šāviens» Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Akcentējot brīdi, kad līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām atlikušas 100 dienas, EP birojs Latvijā to atzīmēja ar plašu programmu 15. februārī.

Viens no pasākumiem bija «Starta šāviens» un «vēlēšanu ģenerālmēģinājums», kas norisinājās koka ēku renovācijas centrā «Koka Rīga». Notikuma vieta bija izraudzīta simboliska – tur plānots ierīkot balsošanas iecirkni vēlēšanu dienā, 25. maijā.

15 gadu un nākotne
Sarīkojuma vadītāja žurnāliste Ina Strazdiņa uzrunā minēja galvenos iemeslus rīkotajam saietam. Pašlaik, kad aprit 15 gadi, kopš Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kad atlikušas tikai 100 dienas, līdz Latvijas vēlētāji izraudzīsies jaunus pārstāvjus EP, ir svarīgi apzināties savas vērtības un mērķus nākamajiem pieciem un 15 gadiem, iedvesmojoties gan no savas, gan citu cilvēku dzīves Eiropā.

Atbildot uz jautājumu «Kā jūs izjūtat šo laiku?», «Starta šāvienu» atklāja Eiropas Parlamenta komunikācijas ģenerāldirektors Žaumi Duks Gijots, Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Viņi tika aicināti arī piedalīties simboliskā balsošanā, uzrakstot uz «vēlēšanu zīmes», par kādu vērtību viņi balsos 25. maijā, nolasot to klātesošajiem. Nosauktās vērtības bija: «par solidaritāti», «par indivīda brīvībām», «lai miers Eiropā un cilvēkiem labs prāts», «par Latviju».

Šoreiz bez spiedogiem
A. Cimdars minēja dažas praktiskas nianses balsošanas norisē, kas atšķirsies no iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Lai varētu piedalīties balsošanā, vēlētāji vēlēšanu iecirkņos varēs uzrādīt pasi vai personas identifikācijas karti (eID). Izmantojot eID, nebūs nepieciešams izņemt Pilsonības un migrācijas pārvaldē nekādu papildu dokumentu balsošanai, kā tas bija iepriekš. Netiks izdarītas arī nekādas atzīmes par dalību balsošanā vēlētāju pasēs.

Taču līdz ar to katrs varēs balsot tikai konkrētā, iepriekš norādītā vēlēšanu iecirknī. Vēlētājiem būs dots gana laika, lai ļoti vienkārši nomainītu sev ērtāk pieejamo vēlēšanu iecirkni, ko varēs izdarīt gan klātienē, gan interneta vidē. Uz jautājumu, kāpēc cilvēki nereti uzskata, ka svarīgi ir piedalīties pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, bet citādi ir ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, A. Cimdars sacīja: «Piekrītu, tas nav tikpat svarīgi, jo piedalīties EP vēlēšanās ir daudz svarīgāk, varbūt ne vienkāršāk, jo vēlētājam jādomā vērtību līmenī.»

Pasākums bija atvērts visiem interesentiem, bet īpaši bija aicināti piedalīties mediju pārstāvji un cilvēki, kas caur profesionālo darbību ir apliecinājuši spējas īstenot savas ambīcijas, pateicoties Latvijas izvēlei būt Eiropas Savienībā.
Diskusijas daļā sanākušos dalībniekus ar atšķirīgiem stāstiem iedvesmojoši uzrunāja vairāku jomu pārstāvji.

Nebalsot par «tukšām vietām»
Egils Levits, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, uzsvēra, ka tiesību joma ir īpaša Eiropas Savienības (ES) kompetence. Tiesības, kas noteiktas ar ES likumiem, ir vienādas gan Rēzeknē, gan Veronā Itālijā, gan kādā Portugāles novadā. Lai šīs tiesības tiktu ievērotas visur vienādi, gādā ES Tiesa. ES pēc savas būtības ir tiesību kopiena, un tiesību joma skar ikvienu sabiedrības locekli. E. Levits pamatoja, ka tiesības un politika ir ļoti cieši saistītas, ko var izteikt arī šādi: «Tiesības ir sabiezējusi politika.» Pirms likums (ES – direktīvas un regulas) tiek pieņemts, par to politiķi strīdas, – kā būtu pareizi, tā paužot savas vērtības. Savukārt, kad diskusijas rezultējas ar pieņemtu likumu, tiesa vairs nevērtē tā atbilstību kādu partiju, sabiedrības grupu vērtībām vai interesēm, bet likumā noteiktajām tiesību normām.

Runājot par gaidāmajām EP vēlēšanām, viņš atskatījās uz līdzšinējo astoņu no Latvijas ievēlēto deputātu veikumu un atzina, ka tikai daļa no viņiem Eiropas Parlamentā patiešām strādāja, daži tur tikai atradās, jo no tā, kā astoņi no 751 deputāta (turpmāk ievēlēs 705 deputātus) paceļ roku balsošanā, maz nozīmes. Viņš uzsvēra, ka Latvija nevar atļauties ievēlēt «tukšas vietas». Tikai vēlētāji ir atbildīgi, lai šīs astoņas vietas būtu patiešām piepildītas. Svarīgi ievēlēt pārstāvjus, kuri ar savām spējām un kompetenci var ietekmēt citus parlamentāriešus, kā arī lai šie cilvēki atbilstu Latvijas kā valsts vērtību frekvencei. Turklāt svarīgi, lai šie deputāti spētu pārstāvēt ne tikai specifiskās Latvijas intereses, bet ar saviem risinājumiem ietekmētu Eiropas Savienības līmenī. Vēl svarīgi katram vēlētājam gūt skaidrību par to, kas ir vai nav EP kompetencē. E. Levita uzstāšanos ilustrēja moto «Latvija līdzveido Eiropas politiku».

Dizaina profesore Ingūna Elere novēlēja vēl tūkstošiem jaunu iespēju Latvijai. Viņa uzsvēra, ka tieši spēja saskatīt un izprast unikālās Latvijas identitātes vērtības ir tas, ar ko mēs tiekam novērtēti pasaules kontekstā un esam nozīmīga Eiropas sastāvdaļa. Līdz ar to paužam, cik svarīgi ir apzināties, ka paši nosakām, kādus mūs redz pasaule un kā ar mums rēķinās.

Valodas konkurē tāpat kā ekonomikas
Andrejs Vasiļjevs, «Tildes Jumja» valdes priekšsēdētājs, savu pieredzes stāstu saistīja ar latviešu valodas pastāvēšanas jautājumiem. Viņš atzina, ka bažas par valodas izzušanu, kas valdīja daļā sabiedrības mirkli pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, ne tikai nav apstiprinājušās, bet gluži otrādi – mūsu valodai ir palielinājušās iespējas publicitātē un tulkošanai uz daudzām citām valodām, un vispār būt zināmai pasaulē.

Atsaucoties uz eksprezidentes V. Vīķes-Freibergas vārdiem, viņš sacīja, ka valoda ir kā puķe, kurai nepietiek tikai ar apbrīnu, bet tā ir nepārtraukti jākopj. Tas nozīmē, ka valodai jāvelta pastāvīgs, ikdienišķs un rūpīgs darbs. Dalība ES ir parādījusi iespējas un arī izaicinājumus, kādi ir mūsu valodai. Valodas tāpat kā ekonomikas atrodas asas konkurences apstākļos. Eiropas Savienībā dalībvalstu valodas ir atzīta vērtība, tāpēc arī skaitlis-ki maza valoda tiek aizsargāta. A. Vasiļjevs uzsvēra – lai maza valoda spētu izdzīvot globālajā valodu konkurences vidē un informācijas pasaulē, svarīgi iet kopsolī ar tehnoloģijām, kas ļauj pārvarēt saskarsmes šķēršļus atšķirīgu valodu dēļ. Ja valodu varēs izmantot visos jaunajos informācijas līdzekļos, tad valoda būs stipra. Līdz ar to šīs tehnoloģijas ir jārada un jāattīsta, kas prasa no mums milzīgi daudz zināšanu. Daudz priekšrocību dod sadarbība ar citu ES valstu informācijas tehnoloģiju izstrādātājiem.

Dalīties pārliecībā un iedvesmot citus
Eiroparlamenta vēlēšanu «Starta šāviena» pasākuma organizatoru mērķis bija iezīmēt šo dienu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību vēlēšanu nozīmīgumam katra iedzīvotāja dzīvē tuvākā un tālākā nākotnē. Saturs un gaisotne bija mērķēti uz iespējami plašākas sabiedrības iesaistīšanos ar saviem pieredzes stāstiem un atziņām par iespējām Eiropas Savienībā. Uzsvars tika likts uz to, lai ikkatrs pārliecinātais par sava balsojuma svarīgumu dalītos pārliecībā un argumentos ar apkārtējiem un iedvesmotu citus cilvēkus visā Latvijā doties balsot.

Saieta laikā klātesošie dalībnieki tika aicināti un aktīvi piedalījās «vēlēšanu ģenerālmēģinājumā», ierakstot «vēlēšanu zīmēs» to vērtību, par kuru balsos Eiroparlamenta vēlēšanās. Pēc tam ar ierakstu «Es balsošu par...» zīmes iemeta simboliskā vēlēšanu kastē. Nosauktās vērtības pēcāk tika piepulcinātas vērtību «mākonim», kas veidojās no balsojumiem interneta vidē. Līdz pat vēlēšanām «mākonim» savu vērtību balsojumu divos vārdos var pievienot ikkatrs Latvijas iedzīvotājs, atrodot saiti internetā: ej.uz/soreizesbalsosu2019, bet balsojumu «mākoni» var apskatīt un sekot līdzi vērtību cīņai saitē: ej.uz/soreizesbalsosuLV.

Vēlēšanu ģenerālmēģinājumi turpināsies arī citās Latvijas pilsētās.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aicina domāt par vērtībām

Kategorijas