Cilvēks ar raksturu

2019. gada 19. februāris 00:00

1592

Ugunsdzēsējs-glābējs Armands Naglāzs sportā trenē profesijai nepieciešamo fizisko izturību un atpūšas no darbā sakrātās spriedzes.

Laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcijā Armands Naglāzs – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes Bauskas daļas ugunsdzēsējs-glābējs (autovadītājs) – uz interviju atsteidzas no treniņa ar auto.

Februāris ir Ēnu dienas laiks, kad pastiprināti tiek runāts par karjeras izvēli. Par ko vēlējāties kļūt bērnībā? Kuri bija jūsu mīļākie mācību priekšmeti skolā?
– Bērnudārzā gribēju kļūt par taksistu, vēlākās vēlmes īsti neatminos. Esmu baušķenieks, vienīgais bērns ģimenē, mamma bija sekretāre, tēvs – celtnieks. Bērnībā galvenais bija būt ārā, spēlējām kariņu, dauzījos ar citiem bērniem pa jaunceltnēm.
Bauskas 1. vidusskolā mans mīļākais mācību priekšmets bija fizkultūra, pārējie ne tik tuvi...
4.a klase toreiz skaitījās sporta klase, likām akcentu uz vieglatlētiku. Daudz laika paņēma sports, treniņi. Nu nesekmīgs, protams, nebiju, uz otru gadu nepaliku, arī uz skolu gāju, šajā ziņā biju apzinīgs. Vēlāk Mežotnes profesionāli tehniskajā skolā izmācījos par celtnieku.

Pašlaik jau vairāk nekā 20 gadi nostrādāti ugunsdzēsībā. Kādi tie bijuši?
– No 1995. gada Bauskā strādāju par ugunsdzēsēju. Armijā biju robežsargs, pēc armijas caur pazīšanos tiku ugunsdzēsējos. Toreiz kārtoju teorētisko eksāmenu un fizisko testu, lai sāktu darbu šajā jomā. Tagad jau četrus piecus gadus – par šoferi. Gadi iet uz priekšu, nolēmu kļūt par šoferi, arī fiziskajā ziņā tas ir mazliet vieglāk. Senāk uz avārijām nebraucām, ja nebija degšanas, ar laiku kļuvām arī par glābējiem, sākotnēji tā nebija.
Gan ugunsdzēsēja-glābēja, gan šofera pienākumi pa gadiem saauguši kopā. Darām visu, kas jādara. Šofera pienākumos ietilpst vietas atrašana, piebraukšanas analizēšana – vai mašīna neiegrims, ūdens atrašana, padošana, autokāpņu regulēšana. Visur dubļi, ūdens ņemšanas vietas laukos nekur nav asfaltētas. Ir sanācis arī iegrimt, tas gan vairāk var gadīties dubļainā laikā. Tad saucam palīgā vai nu vietējos zemniekus, vai otru mašīnu. Bauskā ir piecas mašīnas un divi šoferi maiņā.

Kādas īpašības vajadzīgas, kādas prasmes jāapgūst?
– Vajadzīga fiziskā izturība, nedrīkst baidīties no augstuma, no tumsas un uguns. Jābūt apķērīgam, jāspēj ātri pieņemt lēmumus. Protams, izbraukumā lēmumu pieņem glābšanas darbu vadītājs, bet visiem jāspēj reaģēt ātri. No tā ir atkarīga dzīvības vai mantas glābšana.
Ik pa laikam ugunsgrēkos cilvēki ir cietuši, sadeguši. Tomēr manā praksē parasti ir izdevies izglābt. Ja kādi ir gājuši bojā, tad tas noticis jau pirms mūsu ierašanās. Trakākais, protams, ir, ja cietuši pazīstami cilvēki, ir bijuši tādi gadījumi. Sadzīvojam ar to. Kādam šis darbs ir jādara.

Sports jums palīdz atslēgties no darba spriedzes. Cik ilgi jau esat pauerliftingā?
– Aptuveni piecus sešus gadus. Bija gan arī divu gadu pārtraukums veselības problēmu dēļ. Smagatlētika man patika jau no mazotnes, cilāju svara bumbas. Ugunsdzēsējs Ingus Šekavs nedaudz iedvesmoja sākt nodarboties ar pauerliftingu. 2017. gadā sacīkstēs «Latvijas spēcīgākā pilsēta» izcīnīju otro vietu, 50 kilogramu stieni pacēlu, ja nemaldos, 83 reizes, man tas ir labs rezultāts. Pašam nozīmīga ir 2011. gadā iegūtā 3. vieta Pasaules čempionātā pauerliftingā WPC versijā. Tajā piedalījās 45 valstis. Necerēju, ka dabūšu medaļu, tā bija veiksme.
Trenējos trīs reizes nedēļā, tagad tas vairāk ir hobija līmenī. Vienreiz nedēļā eju arī uz baseinu.

Kādu redzat šodienas sabiedrību?
– Bēdīgs skats. Cilvēki kļūst švakāki veselības, sportiskuma un izturības ziņā. Galvenais ir «spaidīt» telefonu. Daudzi vairs nevar nokārtot fizisko pārbaudījumu, stājoties darbā par ugunsdzēsēju, tamdēļ pat maina noteikumus.
Fiziskie pārbaudījumi, kas jānokārto, lai pieņemtu darbā ugunsdzēsējos, ir pievilkšanās (atkarīga no vecuma un svara), trīs kilometru skriešana, 100 metru skrējiens, vēdera preses vingrinājumi. Tas palīdz saprast, vai cilvēku vērts ņemt.
Šodienas sabiedrība būtu «jāglābj» no vientulības un iegrimšanas sevī. Lai arī dažam varbūt ir tūkstoš «draugu» «feisbukā», tas taču nenozīmē tādu skaitu dzīvē! Daudziem reālu draugu pietrūkst. Man ir īsti draugi – no bērnības, draugi kolēģi, kuriem es varu uzticēties.

Kur lai mācās vīrišķību mūsu «viedtālruņu paaudze»?
– Armijas nav. Disciplīnu iemāca armija. Jaunatne daudzreiz nesaprot kārtību, disciplīnu, to, ka iesāktais jāizdara līdz galam. Vismaz uz gadu armija nebūtu slikti. Tomēr audzināšana lielākoties ir atkarīga no vecākiem.
Man, piemēram, šī vīrišķības skola bija armija. Trāpīju 1,5 gadus Latvijas armijā. Nekāds švakais neaizgāju. Kā sevi nostādīsi, tā arī būs. Ja esi fiziski spēcīgs, attapīgs, tad grūtības var pārvarēt. Viss bija kārtībā!
Jaunatne ir moderna, mums jau jādzīvo viņiem līdzi, jāsaprot. Nevaram teikt – «kad mēs augām, tad tā nebija.» (Smaida).

Kas dod gandarījumu un spēku ikdienā?
– Dēls, 11 gadus vecais Naidžels dod spēku un otra pusīte Inga. Kad bērns atnāk no skolas priecīgs, dabūjis labu atzīmi vai kad nokārtojis jostas eksāmenu karatē.

Vienmēr esmu gribējusi ugunsdzēsējiem-glābējiem pajautāt – vai esat redzējis kaķa skeletu kokā?...
– Nu neesmu redzējis nevienu izkaltušu kokā. Man pašam nav nācies līst pēc kaķa kokā, bet vispār Bauskas daļas ugunsdzēsēji ir braukuši un rāvuši kādu dzīvnieku zemē.

VĒRTĒ KOLĒĢI

Vairis Untāls, VUGD Bauskas daļas ugunsdzēsējs-glābējs:
«Jau 21 gadu strādāju kopā ar Armandu, 15 gadus – vienā maiņā. Uz viņu var paļauties jebkurā situācijā. Viņš vienmēr ir par taisnību, atbild par saviem vārdiem un tur solījumu. Armands ir cilvēks ar raksturu. Kādreiz uzspēlējam novusu vai pēc darba savu reizi pacepam gaļu.»

Felikss Žieds, Bauskas novada pauerliftinga komandas vadītājs:
«Kā komandas vadītājs varu teikt tikai to labāko. Armands ir cilvēks ar raksturu, nopietni attiecas pret komandu. Bija problēmas ar veselību, bet nu atkal ir uz strīpas, startē atbilstīgi savai vecuma grupai. 20 gadus jau pazīstu Armandu, viņš ir kluss, izpalīdzīgs, normāls vecis.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cilvēks ar raksturu

Kategorijas