Latviskās tradīcijas modina pavasarim

2019. gada 19. februāris 00:00

187

Vecumnieku novadā ar jautriem rituāliem svin Meteņus.

Ar aizraujošām aktivitātēm un jautriem rituāliem nedēļas nogalē Vecumnieku novadā nosvinēti Meteņi – ziemas aizvadīšanas un pavasara gaidīšanas svētki.

Iesaistoties desmit folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem no Latvijas un Lietuvas, kultūras darbiniekiem un amatierkopu pārstāvjiem, kā arī ģimenēm ar bērniem un citiem interesentiem, latviešu gadskārtu svētki tika atzīmēti līksmi un daudzveidīgi. Šī bija jau piektā reize, kad novadā tik plaši tiek izdaudzināti Meteņi.

Mācās muzicēt un apgūst dančus
Divu dienu programmu ievadīja muzikantu meistarklase un latvisko danču vakars Vecumnieku tautas namā 15. februārī.

Ikviens tika aicināts kopā ar Bārbeles folkloras kopas «Tīrums» vadītājiem Iritu un Raimondu Vimbām iemācīties izvilināt kādu noti no kokles, bungām, tamburīna un citiem instrumentiem, lai kopīgi «saliktu ritmu» un jau pēc trim stundām rezultātu demonstrētu danču vakarā. Šajā vakarā jeb «brīvajā muzikantu saietā», kā to nodēvēja Irita Vimba, ikviens no sirds varēja izdejoties un apgūt rotaļdejas vairāku tautas tradīciju ansambļu atskaņotās mūzikas ritmos. Folkloristi bija naski arī uz soļu ierādīšanu iesācējiem un dancošanu.

Saceļ troksni «Robežniekos»
Meteņu tirgus, jautri rituāli lauku sētās, budēļu un ķekatu galvassegu darināšanas meistarklase, skaļš un krāšņs gājiens cauri Vecumnieku centram, aizraujošas izdarības Jaunā ezera krastā – šīs aktivitātes bija 16. februāra dienaskārtībā.

Rīta pusē maskotie tēli ar troksni, skaļām valodām un dziesmām ieradās Vecumnieku pagasta «Robežniekos» pie Mārtiņa Reitmaņa un Antras Dižās. Ciemiņi pārbaudīja saimes ļaužu un arī mājas sarga Lāča gudrību, iesaistīja rotaļās un dažādos jautros auglību veicinošos rituālos.

«Šajās mājās Meteņos ciemiņi tiek uzņemti jau trešo gadu. Ir interesanti atkal un atkal atcerēties tradīcijas, iztrakoties un izsmieties. Agrāk pati darbojos folkloras ansamblī Jelgavas pusē, tāpēc daudzas dziesmas un izdarības man zināmas, varu spēlēt līdzi,» sacīja A. Dižā. «Robežnieku» saimnieki budēļu un ķekatu uzņemšanai bija nopietni gatavojušies. Cēlušies jau piecos no rīta, lai izštovētu kāpostus, ko likt galdā kopā ar medījuma gaļas desām, cepuši pīrāgus un vārījuši tēju.

«Robežniekos» ciemojās folkloras kopas «Vērtumnieki» un «Libe» no Madonas puses, «Delve» no Limbažu novada Vidrižu pagasta un mājinieki – «Tīrums» no Bārbeles. Budēļi, ķekatas un čigāni no citiem tradīciju ansambļiem apmeklēja «Satekas» Vecumnieku, «Līdumus» Stelpes un «Mačēnus» Skaistkalnes pagastā.

No gaisa birst konfektes
Priekšpusdienā atsaucību izpelnījās budēļa un ķekatas galvassegas darināšanas meistarklase. Tā kā vīrišķā tēla galvasrotas gatavošanu Vecumnieku tautas namā varēja apgūt jau iepriekšējos gados, šoreiz, kā sacīja floristikas studijas vadītāja Līga Lauriņa, «rullēja» ēveļskaidu maskas, ko nēsā ķekatas.

«Gatavojamies doties gājienā, tāpēc lieti noderēs skaidu sprogas un ķekatu slotiņas,» atklāja meistarklases dalībniece Agnese.

Masku parādes priekšgalā stājās brašie novada budēļi-tēvaiņi, kas ir Meteņu galvenais tēls. Viņi lepni demonstrēja vīrišķo auglību simbolizējošos atribūtus, pūta taures, sita bungas un «budinoši» uzvedās, atklājot maskas dabu.

Pie Jaunā ezera par Meteņu kalniņu nodēvētajā vietā vienlaikus norisinājās vairākas aktivitātes. Folkloras kopas, kas pārstāvēja visus Latvijas reģionus un pat Lietuvu («Aguonélas» jeb latviski «Magonītes» no Papiles), jautri muzicēja, iesaistot sanākušos rotaļās un dančos, atklāja, kādas ir Meteņu tradīcijas viņu pusē.

Bērnus un pieaugušos vilināja lasīšana otrādi, vilkšanās no vietas, sievu un vīru spēkošanās, lielīšanās, sacenšanās naglas dzīšanā, iespēja nopelnīt naudu, metot cepurē pogas, un citas izdarības ar simbolisku nozīmi. Mazākajiem prieku sagādāja «Meteņa mīziens», kad no gaisa saujām bira konfektes. Lai gan uz ezera ledus viss bija sagatavots grieztavām, vizināšanās ragavās izpalika drošības apsvērumu dēļ, jo gaisa temperatūra bija +9°C.

Izzina un iedzīvina
Svētku kulminācijā, veicot maģisku rituālu, tika «budināta» daba un ievibrēta zeme. Kuplā pulkā lieli un mazi vēroja no salmiem veidotās ugunsbumbas aizdedzināšanu. Pēc brīža saules simbols tika noripināts no kalna, kur uzplaiksnīja ar varenu liesmu un pārvērtās pelnos.

«Budēļu māte» Irita Vimba pauda prieku, ka Latvijas vidienē izdevies sapulcināt ļaudis no visiem Latvijas nostūriem, kuriem rūp nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un tālāk nešana. «Paldies par kopā būšanu un enerģijas apmaiņu, un to, ka varējām būt vienoti Zemgalē, Vecumniekos, – pie dziesmas, danča un putras katla,» viņa sacīja. Savukārt «budēļu krustmāte» Vita Vēvere, Vecumnieku tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja, uzsvēra: «Meteņu svinības – tā nav tikai izklaide, bet arī senās tradīcijas izzināšana un iedzīvināšana, kas ik gadu pieņemas spēkā un jau kļuvusi par februāra norišu kalendāra neatņemamu notikumu.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latviskās tradīcijas modina pavasarim

Kategorijas