Dzīve uz četriem riteņiem

2019. gada 15. februāris 00:00

75 gadu jubileja Feliksam Garlauskim Gailīšos.

Parīt 75 gadu juileju svinēs Felikss Garlauskis Bauskas novada Gailīšu pagastā. Kā jau ierasts katru gadu, jubileju plānots atzīmēt mierīgā garā bez sevišķām izdarībām un tradīcijām.

Iemācās valodu
Felikss līdz sestajai klasei dzīvojis un izglītojies Lietuvā. Vašķos mitinājies kopā ar vecākiem, audzis piecu bērnu ģimenē. «Ko parasti bērni darīja? Gāja uz upīti makšķerēt zivis. Man kā jaunākajai atvasei darbi daudz netika. Dzīvojām vietā, kur bija uzceltas kādas divdesmit mājas cita pie citas ļoti tuvu, draugu bija pietiekami,» bērnību atminas jubilārs. Ģimene uz Latviju pārcēlusies 1954. gadā, kad tika iegādāta māja «Lakstīgalas». «Latviešu valodu vispār nemācēju, to apguvu vienas vasaras laikā. Visgrūtāk padevās rakstīšana. Ļoti palīdzēja kaimiņu bērni. Agrāk te bija lielāka dzīvība, tagad daudzi ļaudis ir kaut kur pajukuši. Dzimto valodu atceros ar grūtībām, ilgāk jāpiedomā pie katra vārda. Ar laiku jau viss aizmirstas, ja neatsvaidzina. Kādreiz biju mācījies arī igauņu un ukraiņu valodu,» stāsta jubilārs.

Septiņas klases pabeigtas Gailīšu pagasta Pāces ciemā. Pēc tam Mežotnē izgājis traktorista kursus un drīz arī uzsācis darba gaitas. 1963. gada rudenī paņemts armijā. Gadu gājis seržantskolā, pēc tam Ukrainā dienējis raķešu bāzē. Trīs gadus vēlāk atgriezies un turpinājis strādāt par šoferi, ko lielāko daļu dzīves arī darījis. «Iesākumā pabraucu ar autobusu, bet man nepatika, jo tas ir ļoti atbildīgs darbs – ļaudis drūzmējas, ceļš bedrains, laikā jāiekļaujas,» teic Felikss.

Ar pirmo sievu Svetu apprecējies 1967. gadā. Pāris iepazinies darbavietā, viņa bijusi grāmatvede, Felikss celtniecības firmai piegādājis visus nepieciešamos materiālus. Abu kopīgajā laulībā dzimuši divi bērni – meita un dēls. Jolanta dzīvo Bauskā un vasaras sezonā strādā dārzniecībā. Agris mitinās Anglijā un veic galdnieka pienākumus. Ģimenes pulku papildina pieci mazbērni un divi mazmazbērni.

Iepazīstas «caur avīzi»
Tehnika Feliksam interesējusi jau no bērna kājas, iespējams, tāpēc izvēlējies kļūt par šoferi. «Man patika būt par vadītāju, jo pats sev esi saimnieks. Paņem ceļazīmi un visu dienu brauc kaut kur. Visfeināk atminos laikus, kad vadāju piekabi ar kūdru uz noteiktu vietu. Galamērķis atradās 125 kilometru attālumā. Vienīgi ziemas tad vēl bija bargas – līdz pat 30 grādiem sala. Tolaik pat bērnus kārtīgi neredzēju darbdienās. Taču kopumā daudz kas apmierināja,» atmiņās kavējas jubilārs.

Tagad ziemas mēnešos laiku palīdz īsināt televīzija. Īpaši saistoša jubilāram ir pārraide «Degpunktā» un «National Geographic» kanāls.

Ikdiena paiet kopā ar dzīvesbiedri Elzu. Abiem sanākusi interesanta iepazīšanās – pirms pieciem gadiem ar laikraksta «Bauskas Dzīve» sludinājuma starpniecību. «Viņš mani zināja jau sen, bet es viņu ne. Aizgāju uz avīzes redakciju ar domu, ka varbūt vēl ir kāds vīrietis, kas atsauksies. Tā nu sagadījās. Visā visumā viņš ir mierīgs un labs cilvēks. Katram jau ir savi plusi un mīnusi,» Feliksu raksturo Elza.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīve uz četriem riteņiem

Kategorijas