Veicina pilsonisko apziņu un stiprina patriotismu

Skaistkalnes vidusskolā īsteno valsts aizsardzības mācības pilotprojektu.
Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskola ir viena no 13 izglītības iestādēm Latvijā un viena no četrām Zemgales reģionā, kur pērn tika uzsākta jaunā priekšmeta – valsts aizsardzības mācības – apguve. Izvēles priekšmetu testē visi deviņi 10. klases audzēkņi – gan puiši, gan meitenes.
Skolās Valsts aizsardzības mācības (VAM) pilotprojekts tiek īstenots 2018./2019. mācību gadā, paredzot priekšmeta apguvi 10. klasē. Pašlaik turpinās programmas izstrāde 10. un 11. klašu audzēkņu iesaistei, jo mācības paredzēts realizēt divu mācību gadu laikā. 2020. gadā plānots ieviest VAM kā obligāti piedāvājamu izvēles priekšmetu, bet, iespējams, no 2024. gada VAM būs obligāta visās vidējās izglītības iestādēs.
Skaistkalnes vidusskolā ar audzēkņiem strādā Jaunsardzes un informācijas centra jaunsargu vienības instruktors, seržants Gunārs Puziņš. Pedagogs uzsver, ka VAM mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu, stiprināt patriotismu, kā arī nodrošināt iespēju jauniešiem apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot viņus par Latvijai lojāliem pilsoņiem.
Trūkst materiālās bāzes
Reizi mēnesī viena diena tiek paredzēta izvēles priekšmeta apguvei vairāku mācību stundu garumā, bet vasarā ieplānota nometne.
«Bauskas Dzīve» Skaistkalnes vidusskolu apmeklēja 30. janvārī, kad jaunieši ar savu skolotāju šajā pusgadā tikās pirmoreiz.
Aizsardzības ministrijas piedāvātajā modelī VAM programmas saturu veido vairāki tematiskie bloki – valstiskā audzināšana (novada un Latvijas vēsture, patriotisms), dzīves mācība (ikdienā nepieciešamo iemaņu attīstīšana, līderība), fiziskā un militārā sagatavotība (lauka kaujas iemaņas, ierindas mācība, sakari, darbības ar ieročiem, pirmā medicīniskā palīdzība). «Programma nav slikta, vienīgi trūkst materiālās bāzes, lai īstenotu visu, kas paredzēts,» vērtē G. Puziņš. Vienlaikus viņš uzsver, ka strādāt ir viegli, jo katrai stundai jau ir sagatavots tematiskais plāns, instruktori saņem gatavas prezentācijas un izdales materiālus, noder arī pasniedzējiem organizētajos semināros uzzinātais.
Iepazīst dienesta pakāpes
Janvārī VAM apguvei atvēlētajā dienā 10. klases skolēniem bija ieplānotas astoņas mācību stundas, kas norisinājās gan telpās, gan ārā.
Pirmās stundas tēma – karavīra vērtības un standarti. Jaunieši tika iepazīstināti ar īpašību kopumu, kas raksturo valstij lojālu kareivi, apguva galvenās prasības formastērpu nēsāšanā, mācījās atšķirt gan jūras, gan sauszemes spēku dienesta pakāpes u. c. «Pašaizliedzība, drosme, taisnīgums, cieņa citam pret citu, uzticamība, mīlestība pret savu tuvāko un valsti – šīs vērtības nav tikai karavīru standarts; ikvienam pilsonim arī civilajā dzīvē tādam ir jābūt,» uzsvēra G. Puziņš. Viņš, runājot par profesionālu kareivju standartiem, jauniešiem atklāja, ka neprofesionāla armija izmaksā daudz dārgāk, tas ir pierādīts, vienīgais mīnuss, ka profesionālajā dienestā daudzi iesaistās naudas dēļ, bet, pienākot x-stundai, nevar zināt, cik daži būtu lojāli savai valstij un ar kādu atdevi cīnītos.
Valsts nodrošinātajos jaunsargu formastērpos ģērbtie skolēni kopā ar pasniedzēju pārrunāja karavīra ārējā izskata nozīmi. «Noteiktie standarti matu sakārtojumā vai juvelierizstrādājumu nēsāšanā nav izstrādāti tāpēc, lai ierobežotu individualitāti; tie ir tikai un vienīgi katra paša drošībai,» atzīmēja G. Puziņš.
Jāskatās uz visām pusēm
Otrajā stundā tika apgūta apvidus novērošana. Jaunieši analizēja prezentācijā demonstrētos piemērus un, vērtējot redzēto, pārrunāja slēpšanās un maskēšanās iespējas dabā.
«Maskēšanās prasa lielu darbu, bet, ja esi to labi paveicis, vari pasargāt savu dzīvību,» uzsvēra skolotājs. «Lai pirmais pamanītu pretinieku, rūpīgi jātrenējas apkārtnes skenēšanā; ir jāzina, kā iet, kur skatīties, dodoties patrulēt.» G. Puziņš kopā ar audzēkņiem atkārtoja iepriekš apgūto attāluma noteikšanu, pielietojot gan vienības, gan pārsoļu metodi.
Nākamajā stundā jaunieši varēja praktiski demonstrēt savu acīgumu apvidus novērošanā. Ārā veicamais uzdevums bija šāds – pielietojot skenēšanas metodi, bija jāatpazīst objekti dabā, proti, ejot apkārt parkam, jāatrod un jāsaskaita apmēram 20 metru attālumā uz katru pusi izvietotās divu krāsu lapiņas. «Laukuma pārmeklēšana nav nekas grūts, ja to dara pēc metodikas, pievēršot uzmanību arī sīkumiem. Ja iet pēc «žvīks žvāks» metodes, tad neko nevar ieraudzīt,» sacīja Gunārs Puziņš.
Sadaloties divās grupās, skolēni veica vingrinājumu. Daži saskaitīja astoņas dzeltenas lapiņas, citi tikai septiņas, līdzīgs rezultāts bija, meklējot sarkanos «mērķus». Skolotājs atklāja, ka pavisam bija izvietoti 11 katras krāsas «objekti». Tas jauniešus pārsteidza. Izejot maršrutu kopā ar pasniedzēju, tika pamanītas arī pārējās lapiņas, jo, kā sacīja G. Puziņš, «ir jāskatās uz visām pusēm – pa labi, pa kreisi, uz augšu, uz leju». Viņš piekodināja būt vērīgākiem, taču mierināja, ka nākamajā stundā kārtojamais pārbaudījums ir katram izpildāms. Meklējot siluetus dabā, pozitīvu vērtējumu var saņemt, ja pusstundas laikā no desmit mērķiem tiek atrasti vismaz seši, kā to paredz mācību programma.
Pēc praktiskajām nodarbībām ārā pēdējās četras mācību stundas tika veltītas vēstures tēmai. Skolēni noskatījās režisora Askolda Saulīša veidoto dokumentālo filmu par pirmajiem latviešu strēlnieku bataljoniem «Astoņas zvaigznes». Sadaloties grupās, tika pārrunāts redzētais un meklētas atbildes uz jautājumiem, lai nokārtotu ieskaiti.
Prasmes dzīvē var noderēt
Skolotājs uzsvēra, ka tie jaunieši, kuri kavē VAM stundas, «iešauj paši sev kājā», jo izlaistās tēmas būšot jāapgūst tik un tā.
Skaistkalnes vidusskolas audzēkņi atzīst, ka līdz šim apskatītie temati bijuši interesanti un izzinoši. Decembra nodarbībā ar jauniešiem par patriotismu runājis politiķis Mārtiņš Šteins, kurš ir vairāku nevalstisko organizāciju dalībnieks. Pirmajā pusgadā apgūta arī ierindas mācība, topogrāfija, soļu mērīšana u. c.
«Bija interesanti uzzināt savu soļu skaitu metros. Arī citas prasmes dzīvē var noderēt,» pauda Viktorija Aužele, 10. klases skolniece. G. Puziņš piebilda, ka ne visi kļūs par karavīriem, taču iemaņas, piemēram, kā orientēties mežā, kādreiz dzīvē var izrādīties ļoti nepieciešamas. Puiši, izdarot secinājumus, sprieda daudz filozofiskāk, sakot – «tad jau redzēs, kas no tā visa nākotnē noderēs».
Skolotājs ievērojis, ka meitenēm VAM interesē vairāk nekā zēniem, turklāt puse no viņām jau iepriekš iesaistījušās Jaunsardzē un daudz ko no pašlaik mācītā ir apguvušas.
Poļi brauc pēc pieredzes
Tuvojoties mācību gada noslēgumam, nodarbības kļūs interesantākas, uzskata G. Puziņš. Programma paredz vairāk praktisku nodarbību – būs sakaru mācība, orientēšanās; teorija VAM nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējā nodarbību skaita. Tie jaunieši, kuri vēlēsies, no 3. līdz 12. jūnijam apmeklēs nometni Alūksnē valsts aizsardzības praktisko iemaņu nostiprināšanai un uzlabošanai. Atzīmi vidējās izglītības atestātā par VAM apguvi saņems visi audzēkņi, taču sertifikātu – tikai tie, kuri gan pēc 10., gan 11. klases būs bijuši arī vasaras nometnē. Tiek pieļauts, ka tas paredzēs arī priekšrocības, iestājoties augstskolā vai meklējot darbu, piemēram, Valsts policijā.
VAM atvēlēta katra mēneša pēdējā trešdiena, taču martā nodarbības pārceltas un notiks nedēļu agrāk. «Tas saistīts ar poļu delegācijas ierašanos. 20. martā Skaistkalnes vidusskolu un Staiceles sporta profesionālo vidusskolu apmeklēs pasniedzēji no Polijas, kuri vēlas izzināt mūsu pieredzi šī jaunā mācību priekšmeta ieviešanā, jo arī viņu valstī tiek plānots kas līdzīgs,» sacīja pedagogs.
Paredzēts, ka 2019./2020. mācību gadā katrā reģionā VAM tiks pasniegta vēl desmit izglītības iestādēs. Pašlaik skolas tiek aicinātas pieteikties šīs programmas apguvei.
«Valsts aizsardzības mācība sniedz noderīgas zināšanas, taču vai šo priekšmetu vajadzētu uzspiest, nezinu,» ieceri atturīgi vērtē G. Puziņš. «Manuprāt, tas tomēr būtu jāapgūst jauniešiem, kurus šīs lietas interesē, kuri to vēlas brīvprātīgi.»
UZZIŅAI
2018. gada 7. jūnijā Saeima pieņēma lēmumu «Par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā».
2018./2019. mācību gadā valsts aizsardzības mācības pilotprojekts tiek īstenots Kalnu, Tilžas, Alūksnes, Zemgales, Skaistkalnes, Jaunjelgavas, Raunas, Kalnciema, Balvu profesionālajā, Staiceles sporta profesionālajā, Daugavpils 16., Rīgas 28. un Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidus-skolā. Pirmajā semestrī jauno priekšmetu apguvuši
134 skolēni.
Valsts aizsardzības mācība tiek finansēta no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem.
Valsts aizsardzības mācības programmu un metodiskos materiālus izstrādā, mācību procesu koordinē un kontrolē, jaunsargu instruktoru kvalifikācijas kursus organizē Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes un informācijas centrs.
Avots: Jaunsardzes un informācijas centrs.
VIEDOKĻI
Vai visās skolās būtu jāievieš valsts aizsardzības mācība?
Andris Kāposts, jaunatnes lietu speciālists:
– Būt gatavam nekad nav par skādi! Protams, ka labāk ir tad, ja zini, kā rīkoties krīzes situācijā, kā izdzīvot apstākļos, ja tev ir tikai lāpsta un viens sērkociņš.
Kādu laiku esmu darbojies jaunsargos, un man ļoti noder izietā dzīves skola – apguvu ierindas mācību, maskēšanos, orientēšanos, iemācījos, kā pagatavot nestuves no mēteļa un diviem kokiem. Šīs zināšanas noder jebkurā situācijā, kaut vai tad, ja gadās apmaldīties mežā.
Brigita Krauze, bibliotēkas vadītāja:
– To noteikti atbalstu. Vai cilvēki maz zina, kā rīkoties ārkārtas situācijā? Manas paaudzes pārstāvji šajā jomā ir neizglītoti, tāpēc varam cerēt vienīgi uz to, ka mūsu mazbērni zinās. Tāpat arī jāstiprina patriotisms, dzimtenes mīlestība, lai cilvēki nenoniecinātu savu valsti.
Andrejs Skābuliņš, apskaņotājs:
– Ja šis priekšmets ir tāds, kā savulaik man vidusskolā pasniegtā militārā mācība, tad labāk nevajag. Teorijai un ideoloģijai, prasmei izjaukt kalašņikovu un uzvilkt gāzmasku nav jēgas, jo, nonākot dienestā padomju armijā, saskāros ar pavisam ko citu. Manuprāt, jāvaicā pašiem jauniešiem, vai viņi vēlas apgūt valsts aizsardzības mācību vai ne.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»