Lielākie cietēji – seniori

2019. gada 15. februāris 00:00

550

Ieteikumi gājējiem drošākai dalībai satiksmē

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kopā ar Valsts policiju (VP) pastāvīgi gan autovadītājiem, gan gājējiem atgādina drošas satiksmes pamatprincipus.

Pašlaik norisinās kampaņa, kas vērsta tieši uz gājējiem senioriem, – «Strauja sirds, bet kājas lēnas». Saistībā ar šo akciju vakar, 14. februārī, Bauskā un apkaimē Valsts policija rīkoja reidu par gājēju drošību, par rezultātiem «Bauskas Dzīve» ziņos.

Pareiza ceļu šķērsošana
VP veikusi padziļinātu pētījumu par šo tēmu un atklājusi, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 38 procenti smagi cietušo gājēju ir vecumā virs sešdesmit gadiem. Seniori ir vieni no neaizsargātākajām gājēju grupām satiksmē, tāpēc pirmo reizi Latvijā sākta informatīva drošības kampaņa gājējiem senioriem «Strauja sirds, bet kājas lēnas». Mērķis ir likt uzsvaru tieši uz tiem gājējiem, kuri nezināšanas dēļ vai apzināti pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un labāk izvēlas riskēt dažus metrus no gājēju pārejas, iedomājoties, ka visi viņus redz un transportlīdzekļi noteikti piebremzēs. Sevišķi nozīmīgi ir atminēties, ka šoferis ne vienmēr var laikus kādu pamanīt un paspēt nobremzēt.

«Vēl un vēl turpināsim uzrunāt satiksmes dalībniekus un atgādināsim, ka, kopīgi ievērojot satiksmes noteikumus, negadījumu skaits krasi samazinātos,» teic VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kā izrādās, pētījuma gaitā atklājies – katrs trešais gājējs seniors negadījumā ar smagām sekām cietis savas vainas dēļ, pārvērtējot savas spējas un neievērojot ceļu satiksmes noteikumus.

Tā kā nereti ikdienā tiek piemirsti pavisam pašsaprotami drošības pasākumi, CSDD un VP ikvienam gājējam, sevišķi senioriem, sniedz vērtīgus padomus. Pirmais, kas jāizdara, ir jāizvēlas droša vieta ceļa šķērsošanai. Pāri brauktuvei atļauts iet pa gājēju pāreju vai krustojumos pie zaļās gaismas. Ja tuvumā nekā tāda nav, tad ceļš jāšķērso vietās, kur viss ir labi pārredzams. Otrkārt, jāpaskatās pa labi un pa kreisi, vēlams divas reizes. Tāpat noteikti ir jāpārliecinās, vai spēkrata vadītājs tiešām tevi ir ieraudzījis un sācis bremzēt.

Ejot pa brauktuves malu vai ceļa nomali, ir svarīgi, pa kuru pusi tai pārvietojas. Tas jādara pretēji transportlīdzekļu braukšanas virzienam. Diennakts tumšajā laikā obligāti jānēsā atstarojošā veste vai apģērbs ar atstarojošiem elementiem. Ja pastaigas laikā kļūst slikti vai nav pārliecības par sevi, labāk nekautrēties un prasīt palīdzību kādam cilvēkam. Stabilitātei der atcerēties arī par laikapstākļiem atbilstīgu apavu izvēli, lai mazāk traumētos.

Dažāda pieredze
Iecavniece Velta Bruce ikdienā daudz gan staigā ārā, gan sporto. Turklāt viņa ir stingra ceļu satiksmes noteikumu ievērotāja. «Vakarā, kad eju skriet, velku atstarojošo vesti, vairākas reizes pārliecinos, vai tiešām varu šķērsot ceļu. Vienīgi pie gājēju pārejām diez ko negrib stāties lielās kravas mašīnas. Vadītājs redz, ka cilvēks stāv un taisās iet pāri ielai, bet tāpat turpina savu ceļu, izliekoties, ka to neredz,» stāsta Velta.

«Galvenais pašam būt uzmanīgam. Es nenosodu cilvēkus, kas iet pāri ceļam neatļautās vietās, būtiskākais ir pārliecināties, ka «gaiss ir tīrs». Varbūt izklausīsies dīvaini, bet es vienmēr pirms gājēju pārejas palēninu gaitu vai apstājos, ja redzu, ka pa ielu brauc viens auto. Lai manis dēļ tai vienai mašīnai nebūtu jāapstājas, es labāk pagaidu, kamēr tā aizbrauks. Vienu reizi gan dabūju brīdinājumu par ceļa šķērsošanu neatļautā vietā, jo bija liels gabals jāiet līdz krustojumam. Toties pie rokassomiņas man vienmēr ir piestiprināts kāds atstarojošais elements,» savu pieredzi atklāj Vecumnieku iedzīvotāja Valda Larionova.

Iecavas novada Zorģu ciema iemītniece Aina Ostrovska vairāk pārvietojas ar mašīnu. Viņai liekas, ka cilvēki esot diezgan disciplinēti, neapdomīgus soļus neizdarot. Vienīgi pa tumsu daudzi ļaudis staigā bez atstarotājiem, tādēļ viņus grūti pamanīt, līdz ar to jābrauc vēl uzmanīgāk.

Tranzīta plūsma un neuzmanība
Gājējiem jebkurā gadījumā ir priekšroka, bet praksē ne vienmēr uzreiz ceļam vajadzētu skriet pāri. Pirms to darīt, ir jāpārliecinās par transportlīdzekļa vadītāja manevriem. Ir jābūt drošam, ka šoferis ir tevi ieraudzījis un tiešām sācis bremzēt. Sliktu laikapstākļu dēļ bremzēšanas ceļš var būt ilgāks, atgādina Valsts policijas Bauskas iecirkņa satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors Aleksandrs Sidorčiks.

«Mūsu pilsētā ir tranzīta satiksme, caur to intensīvi brauc gan vieglie auto, gan smagās mašīnas. Īpaši ir jāuzmanās no kravas automobiļiem, sevišķi, kad tie brauc vairāki pēc kārtas kolonnā. Ja neesi pārliecināts, labāk pastāvēt un pagaidīt. Vislielākās problēmas ir ar bērniem un jauniešiem. Viņi zina, ka tiem ir tiesības iet pāri ceļam pirmajiem, tāpēc ignorē un pat nepaskatās, vai tuvumā esošais spēkrats ir viņu ieraudzījis un sācis bremzēšanu. Trakāk ir, kad bērni ir aizņemti ar kaut ko – neatraujas no telefona, klausās mūziku ar austiņām, kapuce virsū un vairāk neko neredz un nedzird, neaizdomājoties par sekām,» skaidro A. Sidorčiks.

Policists vērtē, ka apgaismojums Bauskā uz gājēju pārejām Kalna un Zaļajā ielā lielākoties esot piemērots. Tomēr pilsētā esot vairākas pārejas, kur gaismas plūsma varētu būt spilgtāka, piemēram, pie viesnīcas «Rija Bauska» un SIA «Eila», pirmā pāreja, no Slimnīcas ielas iegriežoties Dārza ielā, un citas. Varētu labāk attīstīt arī gājēju celiņus, jo ir vietas, kur tie pēkšņi beidzas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lielākie cietēji – seniori

Kategorijas