BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Izskata iespēju atcelt braukšanas maksu maz izmantotos vietējās nozīmes autobusu maršrutos

Uldis Varnevičs
Vietējās ziņas

2019. gada 12. februāris 08:14

1479
Izskata iespēju atcelt braukšanas maksu maz izmantotos vietējās nozīmes autobusu maršrutos

Ierosinājumu, ka reģionālajos maršrutos iedzīvotājiem nodrošina bezmaksas pārvietošanos, jau ilgāku laiku atbalsta arī baušķenieks Uldis Kolužs, Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas vadītājs. Publisku atbalstu šai idejai paudis jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» T. Linkaits norādīja, ka viņš atbalsta Igaunijas transporta modeli. Starppilsētu maršrutos jeb komerclīnijās Igaunijā dotāciju nav, jo ir pietiekama pasažieru plūsma, lai gūtu peļņu. Savukārt vietējie autobusu pārvadājumi var būt bez maksas.

«Tur, kur laukos autobuss pārvadā pāris cilvēku, viņu iemaksātie daži eiro pēc būtības izmaksās neko nemaina. Ja cilvēks brauc uz tuvējo darbu, skolu, slimnīcu, tas būtu par brīvu. Tas vietējos piesaistītu sabiedriskajam transportam. Valstij paliek atbildība pret iedzīvotāju, ja viņš vēlas nonākt līdz bibliotēkai, lai internetbankā veiktu maksājumus, vai pagasta pārvaldei,» skaidro Tālis Linkaits. Viņš arī uzskata, ka ir jādomā par transporta pakalpojumu dažādošanu – sabiedriskais transports uz pieprasījumu un citi pārvadājumu veidu varianti.

Aptaujātie eksperti atzīst, ka šāds solis varētu būt viens no svarīgiem faktoriem lauku teritoriju atbalstam. Reģionālajos maršrutos jau tagad apmēram 60 procentus ienākumu sabiedriskajiem pārvadātājiem nodrošina subsīdijas. Noņemot subsīdijas no komerclīnijām un pārceļot visu uz lauku reģioniem, kopējais subsīdiju pieaugums nebūtu liels. Kā vēl vienu ieguvumu aptaujātie vērtē faktu, ka samazināsies nevienlīdzība ar Rīgu, kur pilsētas satiksmē ir ļoti daudz personu, kas pārvietojas bez maksas.
Tomēr tam visam ir viena problēma – var gadīties, ka, pat ja ideju atbalsta, to varēs īstenot tikai pēc desmit gadiem, ja tik ilgi atbalsts noturēsies.

Bauskas novada domes deputāts U. Kolužs uzskata – ja ideju vēlas īstenot, tad tas jādara ļoti ātri un uzreiz. «Šogad jābūt gatavam konkursam, kas noteiks, kuri uzņēmumi maršrutos no 2021. gada sāks pārvadājumus. Tas būs konkurss uz desmit gadiem. Tas ir garš periods, un tas nozīmē, ja kaut ko vēlas vēl pamainīt, tas ir jādara ātri un uzreiz. Atliek cerēt, ka šajos konkursos šāda sistēma jau būs iekļauta. Pagaidām informācijas par to nav,» tā U. Kolužs. Viņš atzīst, ka Autotransporta direkcija, kas atbild par konkursiem, pagaidām šo ideju neatbalsta.

Pesimistiskāks ir Jānis Kļaviņš, pasažieru pārvadājumu uzņēmuma SIA «Aips» valdes loceklis. «Ņemot vērā, ka 2020. gada 31. decembrī beidzas līgumi par reģionālajiem un vietējas nozīmes pārvadājumiem, vai to var paspēt realizēt? Jaunie konkursu nosacījumi jau ir apmēram zināmi, un tas ir tikai loģiski, ka noteikumiem jābūt skaidriem vismaz gadu pirms konkursa sākšanās,» saka J. Kļaviņš. Viņš pauž, ka šādas izmaiņas var saturēt daudz nosacījumu, kuriem jābūt zināmiem jau iepriekš, nevis konkursa priekšvakarā. Un par šiem nosacījumiem esot svarīgi vienoties laikus.

Ekspertus uztrauc arī citi faktori – Latvijas likumdevēji bieži vien pamanās labu ideju sabojāt tā, ka pēc tam liekas, ka labāk bija vispār neko nemainīt. «Uzreiz var pateikt, ka cilvēku būs vairāk, un ir grūti prognozēt autobusu piepildījumu,» saka J. Kļaviņš.

Uzņēmēji vērtē, ka, pārejot pilnībā uz reģionālo maršrutu subsidāciju, var atkal sākt slēgt maršrutus. «Visvairāk brauc cilvēki no Rītausmām, Ceraukstes un Saulaines, bet pārējos maršrutos ļaužu skaits ir mazs vai ļoti mazs. Pavisam nerentablo reisu nav daudz, bet tādi ir, jo cilvēki no laukiem vienalga ir jāizvadā,» saka J. Kļaviņš. Var gadīties, ka mazā braucēju skaita dēļ valsts izvēlas kaut ko nesubsidēt. Savukārt Agris Lagzdiņš kritiski vērtē ideju par sabiedrisko transportu uz pieprasījumu – Valmierā esot izmēģināts, un izrādījies, ka iedzīvotāji šādu pakalpojumu nepieprasa – vienkārši neviens nezvana.

Savukārt daži iedzīvotāji uzskata, ka tas tomēr būs diskriminējoši. «Iznāk tā – ja no Vecumniekiem persona brauks uz Bausku strādāt, tad par to nebūs jāmaksā, bet, ja braukšu no Bauskas uz Rīgu strādāt, tad maksāšu. Un, visticamāk, arī sekos cenu kāpums biļetēm starppilsētu maršrutos. Uzskatu, ka racionālāk ir noteikt atvieglojumus reģionu iedzīvotājiem, izmantojot sabiedrisko transportu, un pētīt cilvēku grupas, kas ar to pārvietojas,» pauž Bauskas novada iedzīvotāja Kristīne Maksimova.

Tomēr pārsvarā viedokļi par šādu ideju ir pozitīvi. «Tas atrisinātu ļoti daudzas problēmas. Visu laiku saka – šoferi ir negodīgi, vajag modernus kases aparātus, videonovērošanu. Bez biļetēm šo problēmu nebūs,» saka U. Kolužs. Gan viņš, gan A. Lagzdiņš vērtē, ka tas varētu radīt izmaiņas arī maršrutos, kur pašlaik kursē gan autobusi, gan skolēnu autobusi. «Pašlaik skolēnu autobusi «zog» klientus, kas brauc tur par velti,» saka A. Lagzdiņš. Ja izvēlas visus reģionālos maršrutus subsidēt, tad varētu veikt izmaiņas – vai nu cilvēki izbraukā ar skolēnu autobusu, vai šos maršrutus pilnībā pārņem privātie pakalpojuma sniedzēji.

«Sabiedriskais transports laukos ir arī ekoloģijas jautājums – jo vairāk iedzīvotāju brauc ar autobusiem, jo mazāk ar automašīnām, un oglekļa oksīda izmešu apjoms sarūk. Domāju, ka, ieviešot šādu sistēmu, daudzos gadījumos cilvēki izvēlēsies braukt ar autobusu, nevis mašīnu. Tas būs arī liels atspaids lauku iedzīvotājiem – nav noslēpums, ka nevienlīdzība starp lielajām pilsētām un laukiem pašlaik ir ļoti izteikta,» saka U. Kolužs. Viņš rēķina, ka šādas idejas īstenošanai subsīdijām vajadzētu papildu četrus miljonus eiro, bet varbūt pat beigās subsīdiju summa būtu mazāka, nekā domāts, ja pārskatītu maršrutus, ņemot vērā skolēnus pārvadājošos autobusus, un samazinātu izmaksas uzņēmējiem.


Kategorijas

Kategorijas