Samazinātā nodokļa likme tiešām darbojas

Piecu procentu PVN ieviešana dārzeņiem, augļiem un ogām devusi pozitīvus rezultātus.
Aizritējis gads kopš 2018. gada janvāra, kad ar valdības lēmumu tika samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) līdz 5% Latvijā audzētiem dārzeņiem, augļiem un ogām.
Pagaidām tas ir spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. Patlaban visos līmeņos tiek vērtēts un svērts, kādu ietekmi tas atstājis uz ražotājiem, patērētājiem un nozari kopumā un kādas varētu būt iespējas PVN likmes samazināšanu izvērst, attiecinot to arī uz citiem produktiem – zivīm, olām, piena produktiem un svaigo gaļu.
Ir viedoklis, ka šis nodoklis jāsamazina visai Latvijā ražotai pārtikai.
Palielinājusies darba alga nozarē
Vai iegūtie rezultāti dārzkopības nozarē varētu būt par pamatu tālākām pārmaiņām, pašlaik vēl tiek diskutēts. Taču jau iegūtos pozitīvos rādītājus lauksaimnieki vērtē atzinīgi, sakot, ka vietējās produkcijas ražotājam tas ir ievērojams atbalsts.
Šoreiz tautas paruna, ka «pirmie kucēni jāslīcina», nebūs patiesa. Dažādu nozaru asociācijas un kooperatīvi, kā arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) un tās valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs rosina sekot pozitīvajai pieredzei un uzsver, ka samazinātā PVN dēļ vidējā darba alga nozarē ir palielinājusies aptuveni par desmit procentiem, bet «noliktavas gandrīz iztukšotas, un produktu cenas sarukušas.»
Zemkopības ministrijā apkopotā informācija liecina, ka samazinātās PVN likmes ieviešana Latvijā audzētajam ir sevi attaisnojusi, arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati ir cerīgi un rāda pozitīvu tendenci.
Veicina realizāciju
Darbu ar samazināto PVN un tā rezultātus dārzkopības un augļkopības nozarē vērtē mūspuses novadu zemnieki. SIA «Lepšas» Rundāles novadā ir labi zināms uzņēmums arī ārpus novada, specializējas zemeņu audzēšanā. Uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Aivars Upenieks viennozīmīgi atzīst, ka samazinātais PVN vērtējams pozitīvi. Tas aktivizējis pasūtītājus un veicinājis realizāciju. Pagājušo gadu sausuma dēļ viņš vērtē kā neražas laiku, realizācijas ieņēmumi samazinājušies aptuveni par 90 tūkstošiem eiro. Pats svarīgākais, pēc A. Upenieka domām, ir tirgotāja godīgums, patērētājam nozīmīgi just, ka cena mainās viņam par labu. «Šajā ķēdē visi esam saistīti, un labie nodomi darbosies, ja tajā iesaistītie strādās godīgi,» teic A. Upenieks.
Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā zemnieku saimniecība «Baltiņi» audzē sīpolus, galda bietes un kartupeļus. Tās īpašnieks Ilmārs Pētersons pārliecināts: «PVN samazinājums stimulē nozari, bet diemžēl pagājušajā gadā daudz mazāka – aptuveni par 20 – 30 procentiem – bija arī raža. Pašlaik ir iespaids, ka no kaut kurienes tiek ievesta lētāka produkcija. Apgalvojums, ka Latvijas dārzeņi jau teju iztirgoti, ir apšaubāms.»
Bauskas novada Vecsaules pagasta uzņēmuma SIA «MG Terra Seeds» galvenā produkcija ir sēklas kartupeļi. Tos audzē un tirgo paši. Valdes loceklis Gints Liepiņš atzīst, ka par šo PVN politiku sākumā bijis bažīgs. Šaubas bijušas par to, kad varēs saņemt pārmaksāto PVN, taču šis jautājums ir labi sakārtots, un līdz ar to samazinātā nodokļa likme tiešām darbojas. Pārdot Latvijā audzēto šogad neesot problēmu. G. Liepiņš domā, ka iecerētais izdodas – valsts līmenī samazināt ēnu ekonomiku un veicināt Latvijā audzētās produkcijas realizāciju, kaut arī atvērtā tirgus apstākļos konkurence nemazinās.
Ietekmē ēnu ekonomiku
Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte ļoti pozitīvi vērtē šādu valsts politiku vairāku aspektu dēļ. Pirmkārt, ieguvēja ir visa nozare. Vairāk līdzekļu paliek uzņēmumā, un uzlabojas arī realizācija. PVN likmes samazinājums ietekmējis ēnu ekonomiku, jo 5% dēļ neviens nav ieinteresēts shēmot. Pagājušajā vasarā cenas lielveikalos un tirgū daudz neatšķīrās. Pārmest lielveikaliem negodīgumu, viņasprāt, nav pamata, jo arī veikals ir ieinteresēts pārdot vairāk par pircējam pieņemamu cenu, nevis turēt plauktā dārgu produkciju, īpaši tādu kā augļi un ogas.
Vairākus aptaujātos augļu un ogu audzētājus gan sarūgtinājusi diskusija par bīstamo atliekvielu klātbūtni Latvijā audzētajos augļos, dažs pat to nosauca par «dogo-2». Taču zinot, cik stingras ir pārbaudes Latvijas dārzos, nebūtu pamata satraukumam un šaubām, jo vairāk tāpēc, ka atrastie «bīstamie» rādītāji ir vairākkārt zem pieļaujamās normas.
UZZIŅAI
Kopš PVN likmes samazināšanas dārzeņiem, augļiem un ogām no 21 līdz 5% reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 1. janvārim ir pieaudzis par 12 nodokļu maksātājiem no 405 līdz 417, savukārt augļu un dārzeņu pārstrādes nozarē – par deviņiem nodokļu maksātājiem no 69 līdz 78.
PVN samazināšanas dārzeņiem, augļiem un ogām līdzšinējie rezultāti ir veiksmīgi no visiem aspektiem, jo palielina mūsu lauksaimnieku un lauku uzņēmēju konkurētspēju, kā arī algas nozarē strādājošajiem.
Nodokļu maksātāju, kuru pamatdarbība ir lauksaimniecība un kuri norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus, apgrozījums 2018. gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2017. gada 11 mēnešiem pieaudzis par 4,12%. Savukārt nodokļu maksātāju, kuru pamatdarbība ir lauksaimniecība un kuri norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus, vidējais atalgojums 2018. gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2017. gada 11 mēnešiem pieaudzis par 9,9%.
Avots: Zemkopības ministrija.
Vai, pērkot dārzeņus, izvēlaties Latvijā audzētus?
Marika Snikere, biroja administratore:
– Jā, pērku no visa kā mazliet, lielākoties tirgū. Nebiju nemaz pamanījusi, ka tie lētāki.
Gints Punka, privātuzņēmējs:
– Izvēlos tikai mūsu preci. Kaut ko cenšos pats savā dārzā arī izaudzēt.
Māra Cimermane, zemniece:
– Audzēju pati savus dārzeņus. Vismaz zinu, kas tajos, bet par citu preci nevar būt pārliecināts, cik saķīmiķota tā ir. Uz veikalu aizeju nopirkt kādu augli.
Laima Grišule, pensionāre:
– Kā kuru reizi – citreiz lielāku uzmanību pievēršu izcelsmei, citkārt cenai. Nejūtu, ka tā mūsu produktiem būtu samazināta.
Guntis Ratiņiks, uzņēmējs:
– Pašlaik mana dzīvesvieta ir Īrija, Latvijā esmu pāris dienu. Atbraucot uz šejieni, vienmēr izvēlos vietējo preci neatkarīgi no cenas.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»