Pagastu ceļu tīrīšanas līkloči

2019. gada 12. februāris 00:00

858

Pašvaldības brauktuvju uzturēšana ziemā – izmaksas, sarežģījumi.

Tik daudz sūdzību kā šoziem par ceļu tīrīšanu «Bauskas Dzīves» redakcijā iepriekš nav saņemts. Īpaši daudz tālruņa zvanu pienāk no Brunavas pagasta Bauskas novadā. Tur problēma ir gan pēc snigšanas neiztīrītie ceļi, gan pērn remontētā valsts ceļa no Grenctāles pienotavas līdz Tiltiem un tālāk līdz Panemūnei un Lietuvas robežai atstāšana bez signālstabiņiem brauktuves malās. Līdz ar to pēc snigšanas nevarot saprast, kur sākas grāvis, un, mašīnām izmainoties, vairākas iebrauc grāvī. Kā ziņo vietējie iedzīvotāji, pagājušajā pirmdienā nenotīrīto brauktuvju dēļ grāvī ieslīdēja arī skolēnu autobuss.

Daudz naudas tērē
Bauskas novadā, kā redzams tabulā, ceļus tīra vairāki pakalpojuma sniedzēji. Bauskas novada būvinženiere Agita Eglinska stāsta, ka brauktuves jāizšķūrē līdz pulksten 7 un to jāsāk darīt, kad beidzis snigt. Ja putina, tad visus ceļus nevar vienlaikus notīrīt. Brauktuves prioritāti nosaka ceļu uzturēšanas klase, pagastos pārsvarā ir C un D klases ceļi. «Sniega biezums, kad jāsāk tīrīt, C klasei ir 20 cm, savukārt D klasei tas vispār netiek normēts, D klasei nav arī noteikts, līdz cikiem jāiztīra, tas jāizdara 72 stundu laikā. D klases ceļi pārsvarā ir, piemēram, Brunavā.

Citur darbi rit lēnāk, bet ceļi ir iztīrīti. Par pakalpojumu sniedzējiem runājot, katram zemniekam ir pārsvarā viens darbinieks, kas vietējos ceļus lieliski pārzina, tomēr zemniekiem nereti šie darbi nav izdevīgi. Savukārt uzņēmējiem strādnieks nereti ceļu meklē kartē,» skaidro A. Eglinska.

Šim pakalpojumam tiek tērēts daudz naudas, piemēram, kopējais rēķins decembrī par Bauskas novada ceļu tīrīšanu no sniega bija 75 844 eiro.

Vai vienmēr visur var izbraukt? Īslīces pamatskolas direktores vietniece Egita Dreimane sacīja, ka «ceļu dēļ skolēnu autobuss nav kavējies, viss notiek pēc grafika».

Kamēr vieniem «pēc grafika», citi jūtas kā Sūnu ciemā. Janvāra pēdējā nedēļā grūti klājās Brunavas pagasta iedzīvotājiem. 31. janvārī «Bauskas Dzīve» saņēma satrauktus laikraksta lasītāju zvanus par vairākas dienas netīrītiem ceļiem, un 1. februāra rītā devās uz Brunavu. Jāpiebilst, ka arī vēlāk – pēc snigšanas 4. februārī – pagastā bijušas grūtības netīrītu brauktuvju dēļ.

«Ekspedīcija» sniegos
Ir 1. februāris, ziemas puteņu vērpetes rimušās, nokrīt tikai dažas pārslas, reizēm sasalstošs lietus, grādi nu jau svārstās virs nulles. Kājās garāki ziemas zābaki, ja nu jābrien, lai zeķes sausas. Pa mašīnas logu veroties, visur sniegoti Zemgales lauki. Auto viegli ripo, jo ceļš nupat iztīrīts, arī ar pretī braucošu mašīnu var viegli apmainīties. Tik gludi neesot bijis iepriekšējās dienās, kad puteņoja.

Piebraucam pie veikala «Lats» Ērgļos. Pārdevēja Jolanta Volante stāsta, ka nav varējuši preci piegādāt, jo ceļi bijuši neizbraucami. «Augļus vispār neatveda, cigaretes priekšnieks pats atgādāja,» stāsta pārdevēja. Iepirkties atnākusī «Druvenieku» saimniece Ārija Šepetovska teic, ka viņa tikusi ārā no mājām ar auto, bet sievieti satraucis tas, ka ceļi ir šauri, «nevar saprast, cik tālu grāvis», jo viss sniegā. Kad bija slidens, tad piena mašīna bijusi grāvī. Pašā vakarā valsts ceļam noiets pāri ar «skrāpi». Snigšanas laikā pārdevēja ar džipu no savām mājām tikusi ārā, ar «parasto» mašīnu tas nebūtu izdevies.

Vietējie ļaudis ir pikti, ka līdz pulksten 7 brauktuves neesot bijušas tīras. Viņi pieļauj, ka par pagasta ceļu tīrīšanu atbildīgā SIA «Viona» varbūt nezina vietējos ceļus, iespējams, viņiem arī par daudz objektu. Sniegotajās dienās traki bijis tas, ka bijušas «tikai divas sliedes kā vilcienam, ja nāk pretī mašīna, nevar izmainīties», jo nav ceļa stabiņu, kas parādītu, kur grāvis. Ilgāk nekā diennakti brunavieši bijuši «nogriezti no pasaules».

Telefons – «sarkans»
Dodamies uz Ērgļu bibliotēku, tur priekšā ne tikai bibliotekāre, bet arī Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova. «Telefons bija «sarkans», cilvēki sniegotajās dienās zvanīja,» atzīst B. Marčenkova. Tomēr tam, ka veikals palicis bez piegādes, viņai grūti noticēt.

«Man ir zema mašīna («Citroen» – red.), bet visas dienas varēju izbraukāt. Izskatās, ka preču piegādātājs negribēja piepūlēties. Jā, bija kupenas, jā, daži bija rakušies, tomēr 24 stundu laikā viss tiek iztīrīts, nekas nav pārkāpts. Arī valsts ceļus cenšas uzturēt, citreiz gan bija efektīvāk. Esmu pateicīga, ka vispār bija viens, kas uzņēmās tīrīt ceļus pagastā. Kā nu mums tur iet, tā iet. Kad bija publiskais iepirkums, neviens zemnieks nepieteicās, tikai «Viona».
2. februārī beidzās līgums, ir jauns iepirkums,» stāsta B. Marčenkova. Uz plašā Brunavas pagasta 65 km ceļu tīrīšanu neviens neraujoties. Pagasta pārvaldes vadītāja atklāj iedzīvotāju sapulcē zemnieka Tāļa Jansona teikto, ka «neatmaksājas iegādāties lāpstu par sešiem tūkstošiem».

B. Marčenkova atzīst, ka vietējie zemnieki, kad tīrījuši, labāk pārzinājuši teritoriju. Ja pakalpojums ir no citurienes, tad nav tik vienkārši, ziemas rīti vēl ir tumši, tāpēc rodas grūtības.

«Vienā vietā tīrām, citā – bļauj»
Piestājam «Sloku» saimnieka Andreja Kalpinska mājās, viņa sētai gan blakus valsts ceļš, bet tomēr braukt nākas arī citur. Vīru sastopam ar malkas klēpi divu kaķu ielenkumā, viņš atzīst, ka viendien bijušas problēmas: «Uz ceļa tikai vienas «pēdas», nebija, kur izmainīties.»

Vairāki satiktie iedzīvotāji ar labu vārdu atminējās vietējo zemnieku, piemēram, Ulda Akmentiņa, ieguldījumu ceļu tīrīšanā, viņi esot labi pārzinājuši ceļus, darbu veikuši atbildīgi. «Vionas» paveikto iedzīvotāji vērtē dažādi, nereti arī kritiski.

SIA «Viona» direktors Ediks Barojans «Bauskas Dzīvei» atklāj: «Ir labi, un ir slikti. Labi, ka mēs tīrām ceļu. Slikti, ka līdz pulksten 6 vajag iztīrīt, lai skolēnu autobuss varētu izbraukt. Tumsā ir grūti redzēt, kur grāvji. Darbinieki ceļus zina, jo vasarā tos greiderē. Ja ir kāds jauns strādnieks, pagasta pārvaldniece visu parāda, nosauc, kurus ceļus tīrīt pirmos. Smilšu un sāls kaisīšana nav līgumā.» Kad tiek jautāts par jauno iepirkumu, E. Barojans atklāj, ka piedalīšoties konkursā, tomēr, ja vinnēšot blakuspagastos, kur tuvāk un tādējādi izdevīgāk, tad uz Brunavu nebraukšot. «Bāze mums ir Uzvarā, iznāk ļoti tālu – ap 40 kilometru līdz Budbergai. Tas visu apgrūtina,» stāsta direktors.

Par puteņainajām dienām Ediks Barojans teic: «Trīs dienas tīrījām. Vienā galā tīrām, otrā «bļauj». Sākām tīrīt pie Tunkūniem, otrā galā «bļauj», negrib gaidīt, zvana pārvaldniecei, novada darbiniekiem. Bet ir taču ļoti daudz kilometru, turklāt, ja liels putenis, katrs ceļš jātīra divas trīs reizes. 65 kilometri ar trim traktoriem – paiet sešas stundas, kamēr visu iztīra. Vispirms tīrām, kur kursē skolēnu autobuss, tad pārējo teritoriju. Daži sūdzas, bet mums jāievēro arī darba drošība, nevaram naktī tīrīt, jo nevar redzēt, kur grāvis, kur ceļš, nav signālstabu.»

Savukārt vietējais zemnieks Uldis Akmentiņš stāsta, ka iepriekšējā reizē neesot pieteicies tādēļ, ka cena neapmierināja. «Nav tik vienkārši iztīrīt ceļu laukos – tie ir agrie rīti. Iepriekšējos gados sniega nebija, iznāca tikai «bakstīšanās», darbiniekam nesanāca pat alga,» atminas Ulda dzīvesbiedre Daina Akmentiņa. Runājot par jauno konkursu, Uldis Akmentiņš teic, ka jāskatās noteikumi. «Vajag šo darbu organizēt – kad tīrīja vietējie, katram bija noteikta teritorija, tad arī bija labi,» rezumē zemnieks.

Skolēnu maršruti – prioritāte
Rundāles novada domes izpilddirektors Aigars Sietiņš priecājas, ka nav kavēšanās ar skolēnu pārvadāšanu, arī citur, piemēram, uz mākslas skolu, uz baseinu, bērnus nav problēmu izvadāt. «Sniega ir daudz, jaudas ir tik, cik ir, tomēr ceļi ir nošķūrēti,» apliecina A. Sietiņš.

Arī Aiga Saldābola, Vecumnieku novada pašvaldības izpilddirektore, stāsta, ka ceļi jāiztīra pirms skolēnu vešanas. «Citreiz četros piecos no rīta sāk tīrīt, parasti, kā nostabilizējas laikap-stākļi, tā sāk strādāt, tomēr nevar būt uz visiem ceļiem vienlaikus. Ielas un skolēnu autobusu maršruti ir prioritāte,» uzsver izpilddirektore.

Iecavas novadā iepirkuma priekšmets ir sadalīts četrās daļās. 1. daļa – «Ielu un ceļu attīrīšana no sniega un slīdamības samazināšana Iecavas novadā». 2. daļa – «Ielu, gājēju celiņu un autostāvlaukumu attīrīšana no sniega un gājēju celiņu slīdamības mazināšana Iecavā». 3. daļa – «Ielu un ceļu attīrīšana no sniega Audrupos, Rosmē, Zālītē un Zorģos». 4. daļa – «Ielu un ceļu attīrīšana no sniega Dimzukalnā un Dzimtmisā». Novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks stāsta, ka ceļi tiekot tīrīti pēc kategorijām, asfaltētās brauktuves pēc nepieciešamības kaisa, savukārt citus ceļus lielas slīdamības gadījumā rievo.

Biruta Vītoliņa, Zālītes iedzīvotāja, par ziemīgajiem ceļiem stāsta: «Mums viss kārtībā. Izbraukšanas ziņā nebija nekādu problēmu. Citu dienu iztīrīja agrāk, citu – vēlāk, man nav nekādu pretenziju.»

Turpretī Iecavas novada iedzīvotājs Henrihs Māliņš no «Lauku Galiņiem» pēc lielā puteņa esot meklējis palīdzību pašvaldībā, lai izšķūrē ceļu, bet saņēmis atbildi, ka tas neesot tīrāmo sarakstā. «Es jau to nevaru ielikt sarakstā!» sašutis iedzīvotājs. Ceļu pašvaldība tā arī neesot izšķūrējusi, viņa sēta un «Rubeņi» palikuši «nogriezti no pasaules». «Astoņpadsmit gadu dzīvoju Iecavā, neko neesmu prasījis,» teic H. Māliņš.

Pašvaldībā skaidro, ka nekāds iesniegums neesot saņemts. Turklāt ceļu tīrāmo sarakstā iekļaujot tad, ja tur esot vismaz trīs mājsaimniecības, svarīga arī brauktuves kategorija, grupa. Vīrietis patiešām zvanījis uz pašvaldību, bet, kā noskaidrojies sarunā, pašam esot arī traktors. Viņš būtu varējis arī par maksu izmantot kādu pakalpojuma sniedzēju, uzskata pašvaldībā. «Katrs iztērētais cents mums jāliek atskaitē, tas tiek kontrolēts,» uzsver A. Mačeks.

SKAIDROJUMS

Kā redzams tabulās, katrā novadā ir sava sistēma un atšķirīgas mērvienības, par ko pakalpojuma izpildītājam maksā. Skaidrojumu laikraksta lasītājiem sniedz ceļu būves speciālists, Bauskas novada domes deputāts GATIS SKURBA:
– Gājienkilometri, par ko maksā Bauskas novadā, es uzskatu, ir neizmērāma vienība. Būtība ir tāda, ka šāda mērvienība ir pakļaušanās konkrētas tehnikas iespējām. Piemēram, traktoram lāpstas platums ir 2,5 m × 1000 m = 2500 m², bet modernam greideram ir iespēja apstrādāt laukumu ar divām lāpstām 2,5 + 2 = 4,5 m x 1000 m = 4500 m².
Abām tehnikas vienībām atbilstīgi prasībām var lietot vienu formulu – gājienkilometri. Bet izpilde? Traktoram, lai notīrītu 4,5 metrus platu ceļu, nepieciešami divi gājieni – līdz ar to saņem naudu par diviem gājienkilometriem. Toties moderns greiders šo darbu var panākt ar vienu pārbraucienu un pēc specifikāciju prasībām saņemt samaksu par vienu gājienkilometru. Pazūd interese iepirkumā startēt progresīviem uzņēmējiem ar modernām tehnikas vienībām. Turklāt kontroli sarežģī dažādi ceļu platumi – 4,5; 6 un 8 metri. Pozīcijas kilometri un faktiskie kilometri, kā Vecumnieku un Rundāles novadā, ir viena un tā pati pozīcija un ir salīdzināmas vērtības, jo nav no svara, cik plats ceļš, – jānotīra visā ceļa platumā, un pasūtītājam vienalga, vai to dara ar divu metru platu lāpstu vai sešu metru, ar vienu vai desmit tehnikas gājieniem. Darbs izpildīts, un viss. Gājienkilometrus var lietot sniega vaļņu notīrīšanai gar ceļa malām. Tad tehnika veic tikai vienu gājienu katrā ceļa pusē.

Rundāles novads

Avots: Rundāles novada dome.

Iecavas novads

Avots: Iecavas novada dome.

Vecumnieku novads
20190211-1901-celutirisana-vecumnieki.jp
Avots: Vecumnieku novada dome.

Bauskas novads

Avots: Bauskas novada dome.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pagastu ceļu tīrīšanas līkloči

Kategorijas