Var izbaudīt visus gadalaikus

Vecumniekos jeb Vecmuižā, kā pirmās Latvijas brīvvalsts laikā šī apdzīvotā vieta tika dēvēta, 30. gados bija vairākas glaunas ēkas. Viena no tām – pasta kantoris, kas joprojām stāv kā stāvējis Rīgas šosejas malā un aizvien godam pilda savu uzdevumu.
Tiesa gan, gadu plūdumā mainījušies pasta darbinieku pienākumi, jo arī šai jomai secen nav gājušas jaunākās tehnoloģijas, taču pastniekus vismaz tuvākajā nākotnē nav plānots aizstāt ar robotiem. Par to ir pārliecināti arī tēvs un dēls Juris un Ivars Letkovski, kuri jau daudzus gadus ir atbildīgi par sūtījumu piegādi klientiem Vecumnieku pasta nodaļas apkalpes teritorijā.
Ap 150 kilometru dienā
Abi par pastniekiem kļuvuši nejauši. Pirms 17 gadiem, kad pastā sākusi strādāt Jura dzīvesbiedre un Ivara mamma Zita Letkovska, grūti bijis kādu pierunāt uzņemties preses izdevumu un sūtījumu piegādi. «Nebija, kas nes pastu, un es lūdzos, lai Juris nāk un pamēģina,» atceras Zita. «Sāku strādāt pastā, un iepatikās,» atklāj Juris. «Nebija jau grūti, jo man vajadzēja apkalpot adresātus centrā. Ziemā, kad bija auksts, ilgāk pakavējos kādā kāpņu telpā, apsildīju degunu un devos tālāk.» Pirms tam viņš darbojies pašu saimniecībā, bet vēl agrāk bijis celtnieks Vecumnieku 2. PMK.
Ivars pastnieka amatam ir uzticīgs jau desmit gadu. «Līdz tam strādāju kokapstrādes uzņēmumā «Turdus» Cīruļu ielā. Kad firma bankrotēja, mamma aicināja mani uz pastu, jo bija grūtības ar darbinieku atrašanu,» viņš stāsta. Sākumā Ivars minies ar velosipēdu; pēdējos gadus pasta sūtījumi tiek vesti ar auto. Centru gan vienkāršāk ir izskriet kājām, jo pie katras pastkastītes taču nepiebrauksi.
Pastnieku pienākumos ir piegādāt presi, korespondenci, sīkpakas. Daudzi laukos dzīvojošie, kuri netiek līdz centram, izmanto iespēju pasūtīt laikrakstus un žur-nālus, samaksāt rēķinus. Kopš Stelpē vairs nav pasta nodaļas, Ivaru katru darbdienu no plkst. 13 var satikt vietējā bibliotēkā. «Pulciņš pensionāru allaž jau gaida. Cits grib veikt rēķina apmaksu, cits – gluži vienkārši aprunāties. Cilvēki izmanto iespēju nopirkt dažādas saimniecības preces – sērkociņus, veļas pulveri, tualetes papīru, sēklas. Tas ir ērti, jo preci pievedu klāt, nav jādomā, kā tikt līdz veikalam,» teic Ivars.
Pastnieki ļoti gaidīti ir pensiju dienās. Vairākās mājās bez kafijas un medusmaizes vai cepumiem saimnieki atnācējus nemaz negrib laist prom. Ilgi uzkavēties gan nevar, jo laiks steidzina doties tālāk.
Apkalpes teritorija ir visai plaša: Vecumnieku centrs, Jaunā, Upes un Aizupes iela, Ogres ceļš līdz pat Birzgales pagasta robežai, Umpārtes puse, Stelpes pagasts, t. sk. arī Nīzere. Iznāk nobraukt ap 130 kilometru, bet pensiju dienās maršruts ir vēl garāks – līdz pat 150 kilometriem. Pastnieki darbu sāk agri, jo pirms došanās ceļā jāsašķiro preses izdevumi, somās jāsaliek korespondence un sīkpakas, ko izmērs atļauj ievietot pastkastītē. «Adreses uz avīzēm un žurnāliem vairs nerakstu, visu zinu no galvas,» atklāj Ivars.
Starp labākajiem Zemgalē
Juris un Ivars ir mazrunīgi un kautrējas stāstīt par savu darbu. Viņi negribīgi komentē arī pašvaldības apbalvojuma saņemšanu pērn novembrī, Lāčplēša dienā. Pēc Stelpes pagasta iedzīvotāju ierosinājuma pasta darbiniekiem Jurim un Ivaram Letkovskiem par ilggadēju un godprātīgu darbu tika piešķirts Vecumnieku novada domes atzinības raksts. Stelpieši, raksturojot pastniekus, nav skopojušies ar labiem vārdiem – «ļoti gaidīti ikvienās mājās», «vienmēr laipni un atsaucīgi», «pret līdzcilvēkiem izturas ar cieņu un mīlestību».
Ivars var lepoties ar vēl kādu panākumu. Katru gadu «Latvijas Pasts», noslēdzoties abonēšanas kampaņai, izvērtē darbinieku veikumu un aktīvākos abonementu noformētājus godina īpašā sarīkojumā. Gan pērn, gan šogad Ivars Letkovskis iekļuvis starp desmit labākajiem pastniekiem Zemgales reģionā. Viņš īsti nezina, cik preses izdevumu abonementu 2019. gadam noformējis, taču vispopulārākā bijusi «Bauskas Dzīve», tad – «Ievas Stāsti» un «Latvijas Avīze».
«Kad sāku strādāt, presi pasūtīja krietni vairāk cilvēku, tagad vecie pamazām aiziet, jaunajiem vairs nav tādu paradumu. Laukos gan vēl aizvien cilvēkiem saņemt avīzi ir liels prieks un notikums. Ir dienas, kad Stelpes pusē nākas visas mājas pēc kārtas apciemot – brauc tik un stājies,» pauž Ivars. Juris bieži iedomājas, kā pastniekiem klājies agrākos laikos, kad cilvēki cits citam rakstījuši vēstules, svētkos sūtījuši apsveikumus, katrās mājās tika abonēti žurnāli, avīzes; tad «meitenes stiepušas smagās somas un kājām nostaigājušas desmitiem kilometru», jo pastnieki – stiprā dzimuma pārstāvji – visos laikos bijis retums.
Traks uz tehniku
Vai, diendienā starp avīzēm un žurnāliem «dzīvojot», pašiem arī iznāk atlicināt laiku lasīšanai? «Šķirojot preses izdevumus, virsrakstus noteikti pārlasām, lai zinātu, kas jauns. Bieži vien cilvēki pavaicā, kas notiek pasaulē, tāpēc mums jābūt informētiem,» teic Juris. Mierīgāk laikrakstus un žurnālus var pārlapot mājās, jo Letkovski abonē gan «Bauskas Dzīvi», gan citus izdevumus. Savulaik pat Zita «Bauskas Dzīves» abonementu izlozē ieguvusi galveno balvu – ledusskapi.
Ivaram pastnieka darbā visvairāk patīk iespēja pilnībā izbaudīt visus četrus gadalaikus – smaržu, krāsas, noskaņu. Tie, kuri no rīta līdz vakaram sēž kabinetā pie rak-stāmgalda, neko no tā nejūt un neredz, viņš uzskata. Savukārt Jurim patīk tikties un sarunāties ar cilvēkiem; pastnieka darbs ļauj justies vajadzīgam.
Brīvajā laikā Ivars rosās savā saimniecībā. Viņa lielākais palīgs ir tēvs, jo vienam aprūpēt bullīšus un sagādāt barību desmit mutēm nebūtu pa spēkam.
Par Vecumnieku pastniekiem atsauksmes ir tikai labas, jo visi trīs – Jekaterina Sarajeva, Juris un Ivars Letkovski – ir ieinteresēti un izpalīdzīgi. To apstiprina arī pasta nodaļas vadītāja Zita Letkovska: «Pastnieku vainas dēļ apkalpes teritorijā darba izpilde nav kavēta ne reizi. Vienmēr esam centušies rast risinājumu, lai sūtījumi tiktu piegādāti laikus, jo nav pieļaujama situācija, ka adresāti kāda iemesla dēļ netiek apkalpoti.» Arī no ierindas izgājuša auto dēļ pasta piegāde nekad nav kavēta, jo Ivars ir «traks uz tehniku». Viņš prot veikt gan sīku, gan nopietnu remontu; ir bijis tā, ka vakarā pēc darba ķēries pie automašīnas remonta, lai no rīta tas būtu gatavs doties ceļā. «Pērn ārā bija mīnus 20 grādu un mašīnai nojuka gultnis. Nebija problēmu to nomainīt. Ja daru pats, jūtos drošāk, ka viss būs kārtībā,» teic Ivars.
Tas, ka priekšniece ir sieva un mamma, nekādas atlaides nepieļauj. «Darbā viņa mums ir vadītāja un kolēģe, kurā jāieklausās,» atklāj Juris, taču Ivars smej, ka «pastnieks ir pats sev priekšnieks», jo galvenais ir godam paveikt darbu, nevis izpildīt kāda rīkojumus.
Avīzes – maizes kastē
Ivars un Juris aicina iedzīvotājus ziemā iztīrīt sniegu pie pastkastītēm, jo, brienot kupenas, dienas beigās kājas ir slapjas. Tāpat arī ik pa laikam vajadzētu pārbaudīt, vai vēstuļu kastīte ir «darba kārtībā»; nereti gadās, ka iemestā re-klāma izkrīt. Ir klienti, kuri pārsteidz ar izdomu, savas sētas ceļagalā uzslejot pašdarinātas koka mājiņas korespondences ievietošanai. Ne mazāk atjautīgi ir tie, kuri sūtījumiem atvēlējuši, piemēram, maizes kasti vai mikroviļņu krāsniņu.
Latvijā pastnieka amats nav pārāk prestižs un tikai retais izvēlas uzņemties šos pienākumus un atbildību, lai kopā ar preses izdevumiem, rēķiniem un vēstulēm katrās mājās ienestu arī prieku, labu omu, laipnību, sirsnību un cieņpilnu attieksmi, kā to raduši šī aroda pārstāvji Vecumnieku pasta nodaļā.
Labākā – Svetlana Štrobindere Skaistkalnē. Apsveicam!
«Latvijas Pasta» organizētajā konkursā «Mans Pastnieks 2018» par labāko pasta nodaļas operatori klientu vērtējumā Zemgales reģionā atzīta Svetlana Štrobindere no Vecumnieku novada Skaistkalnes pasta nodaļas.
«Latvijas Pasta» organizētajā konkursā «Mans Pastnieks 2018» noskaidroti klientu vērtējumā atsaucīgākie, komunikablākie un laipnākie uzņēmuma pastnieki un pasta nodaļu operatori katrā Latvijas reģionā. Kopumā kādai no nominācijām izvirzīti 1686 pastnieki vai pasta operatori. Saņemtas 8556 klientu anketas.
Avots: Vineta Danielsone, v/as «Latvijas Pasts» Ārējo komunikāciju vadības daļas vecākā sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Va/s «Latvijas Pasts» Zemgales reģiona vadītāja Inese Freidenfelde:
– Vecumnieku pasta nodaļas darbinieki ir savu iedzīvotāju, savas teritorijas un sava uzņēmuma «Latvijas Pasts» patrioti, kas pienākumus veic ar lielu atbildības izjūtu, ir laipni saskarsmē ar klientiem un ļoti, ļoti atsaucīgi. Arī komandas darbā uz Vecumnieku pasta nodaļas darbiniekiem vienmēr var paļauties, jo kolektīvs ir saprotošs un ieinteresēts.
Īpašu paldies pelnījusi Vecumnieku pasta nodaļas vadītāja Zita Letkovska – par saliedētu un vienotu komandu, kas rūpējas, lai katrs «Latvijas Pasta»
klients būtu apmierināts ar mūsu sniegtajiem pakalpojumiem, par pozitīvu attieksmi un sapratni, ar iedvesmu un apzinību pildot savus pienākumus.
NO VĒSTURES
Vecmuižas pasta kantoris 20. gados atradies ēkā pie Rīgas un Ogres ceļa krustojuma (tagad šajā vietā ir Pavulānu ģimenes māja). 1935. gadā tika pabeigta jaunā pasta un telegrāfa kantora būvniecība. Joprojām vēsturiskajā namā Rīgas ielā 28 atrodas Vecumnieku pasta nodaļa.
Pasta nozares tuvākās nākotnes uzdevums ir «pakāpeniski pāriet uz pasta pienešanu mājās», kā arī trūkumu novēršana pasta satiksmē. «Ja svarīgākos pasta traktus zirgu vietā apkalpotu automobiļi lielākā skaitā nekā tagad, tad piegādes ātrums jūtami izlabotos. Šie automobiļi pārvadātu arī pasažierus, tā izpildīdami otru uzdevumu, kas pastam dotu ienākumus, bet iedzīvotājiem ērtības.»
Avots: satiksmes ministra B. Einberga radioruna 1935. gada 13. maijā.
Senajos laikrakstos ir daudz sludinājumu, kuros pasažieru pārvadājumus piedāvā pasta autobusi. Brauciens ar pasta autobusu no Vecmuižas uz Rīgu 1932. gadā maksāja 2,40 latu, bet bagāžu, kas nepārsniedza 10 kg, drīkstēja vest par brīvu.
Latvijas laikā Bauskas apriņķī darbojās septiņi pasta un telegrāfa kantori (arī Vecmuižā), bet pavisam bija 68 pasta un telegrāfa iestādes (pasta un telegrāfa kantori, pasta un telegrāfa palīgnodaļas, pasta palīgnodaļas, telefonu palīgnodaļas, telefona sarunu vietas).
Avots: laikraksta «Brīvā Zeme» 1936. gada 18. decembra numurs.
Valsts prezidents Kārlis Ulmanis Zemgales apciemojuma laikā 1938. gada vasarā viesojies arī Vecmuižā, kur apskatījis pagastnama jaunceltni (tagadējā Baltās skolas ēka Vecumniekos), patērētāju biedrību un pasta kantori.
Avots: laikraksta «Jaunākās Ziņas» 1938. gada 4. jūnija numurs.
Pieejamā informācija par pēckara periodu liecina, ka no 1945. līdz aptuveni 1972. gadam par sakaru nodaļas priekšnieku Vecumniekos strādājis Fricis Bumbieris. Pēc viņa amatā stājusies Dzidra Znote, kura nodaļu vadījusi līdz 1995. gada decembrim. No 1996. gada marta līdz 2005. gada 31. jūlijam par priekšnieci strādājusi Ligita Vasermane, bet pēc viņas v/as «Latvijas Pasts» Vecumnieku pasta nodaļas vadītājas pienākumi uzticēti Zitai Letkovskai.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»