Saglabāt vai zaudēt statusu?

2019. gada 8. februāris 00:00

Vecumnieku novada domes izglītības, kultūras un jaunatnes lietu komitejas sēdē tika izvērtēta aktieru Amtmaņu muzeja darbība. Izskatot jautājumu par iestādes vadītājas atalgojumu, plašas diskusijas raisījās par muzeja akreditāciju, izgaismojās arī citas problēmas.

Tiekoties ar deputātiem un pašvaldības amatpersonām 23. janvārī, muzeja vadītāja Dace Anna Zvaigzne iepazīstināja ar Valles pagasta «Zvanītāju Bukās» iekārtotā aktieru Amtmaņu muzeja piedāvājumu. Viņa pastāstīja arī par tradicionālajiem pasākumiem, no kuriem ik gadu visplašāk apmeklētais ir Latvijas Nacionālā teātra leģendārā aktiera un režisora Alfreda Amtmaņa-Briedīša jubilejas atcerei veltītais sarīkojums 5. augustā.

Jāizvērtē turpmākās iespējas
D. A. Zvaigzne informēja, ka aktieru Amtmaņu muzejs pirmo reizi tika akreditēts 2002. gadā, un uzsvēra, ka pavisam Latvijā ir 84 valsts atzīti pašvaldību muzeji, kas atbilst pieņemtajiem standartiem. Nākamreiz akreditācija veikta 2007., pēc tam 2013. gadā. Atkārtotā akreditācija bija jāiziet 2018. gada maijā.

«Diemžēl Kultūras ministrijas Muzeju nodaļa statusa piešķiršanu uz gadu atlika, ļaujot mums izvērtēt – vai ejam tālāk un turpinām akreditēt, vai atsakāmies un ejam uz likvidāciju. Izpilddirektorei pērn augustā tika nosūtīts atzinums, kurā minēti punkti, kas jāveic muzeja vadītājai un kas – pašvaldībai.

Atbildīgākais mājas darbs uzdots domei; no manis maz kas atkarīgs,» pauda D. A. Zvaigzne. Viņa uzsvēra, ka pašvaldībai būtu jāatbalsta akreditācijas komisijas ieteikumi un jārod iespēja apmaksāt pilnas slodzes darbu vadītājai un izveidot vēl vienu amata vietu, lai visiem kopā izdotos izpildīt prasības un novadā būtu viens valsts atzīts muzejs.

Atzinumā par aktieru Amtmaņu muzeja kārtējo akreditāciju izvērtēta iepriekšējās akreditācijas ieteikumu izpilde un secināts, ka tas veikts daļēji. Komisija norādījusi, ka nav izdevies papildināt muzejā strādājošo skaitu, turklāt process ir attīstījies pretējā virzienā – vienīgajam darbiniekam slodze ir samazināta. Lai gan ir novērsta liela daļa iepriekšējā akreditācijā konstatēto nepilnību, iesniegtā dokumentācija un atklātie trūkumi muzeja darba organizācijā nepārliecina, ka ar pašreizējiem darbinieku resursiem būtu iespējams veikt profesionālu un mērķtiecīgu muzeja darbu, teikts atzinumā.

Komisija uzskata, ka aktieru Amtmaņu muzejs nav nodrošinājis Muzeju likumā noteiktos nosacījumus, tāpēc nav akreditējams. Pašvaldībai ieteikts izvērtēt muzeja turpmākās attīstības iespējas, izvēloties atbilstīgāko no variantiem: 1) uzturēt Amtmaņu dzimtas mājas kā piemiņas vietu teātra spēlēšanas tradīcijas turpināšanai Vallē, atsakoties no muzeja statusa; 2) saglabāt muzeja statusu, šim nolūkam nodrošinot profesionāla muzeja darba veikšanai nepieciešamos cilvēkresursus un drošības sistēmas krājuma saglabāšanai.

Nevienlīdzība atalgojuma noteikšanā
Pašvaldības izpilddirektore Aiga Saldābola pauda, ka atzinumā minētās nepilnības dome centusies novērst, piemēram, ir uzliktas videonovērošanas kameras.

Viens no komisijas ieteikumiem bija rast iespēju muzeja darba laika pagarināšanai vasaras sezonā, tāpēc deputāts Mārtiņš Mediņš vaicāja, vai D. A. Zvaigzne būtu ar mieru tūrisma sezonas laikā strādāt garākas stundas. Pirms izmaiņām darba līgumā par slodzes samazināšanu muzeja vadītāja sezonā strādājusi garāku darbdienu, taču pirms pieciem gadiem situācija mainījusies. «2013. gadā muzejs tika akreditēts. Sajutos lepna un rakstīju domei iesniegumu, lūdzot paaugstināt algu. Atbildi nesaņēmu. Pēc pusgada ieradās komisija un izvērtēja manu darbu. Algu nepielika; man tika samazināta darba slodze,» atklāja D. A. Zvaigzne.

Dzirdētais deputātus pārsteidza un rosināja aizsākt diskusiju par atšķirīgo situāciju atlīdzības noteikšanā muzeja un novadpētniecības materiālu krātuvju darbiniekiem.

«Man nav saprotams, kāpēc aktieru Amtmaņu muzeja vadītāja ar 0,75 lielu slodzi strādā piecas darbdienas nedēļā, bet Vecumnieku pagasta muzeja vadītāja, kurai ir tikpat liela slodze, trīs darbdienas nedēļā. Valles muzeja vadītāja apkopj teritoriju, Amtmaņu dzimtas kapus; nav salīdzināms, kāds ir vienas un kāds otras krātuves piedāvājums. Kāpēc šāda nevienlīdzība?» neizpratni pauda M. Mediņš.

D. A. Zvaigzne piebilda, ka viņa strādājot ilgāk par noteiktajām stundām, citādi nebūtu iespējams tikt galā ar visiem pienākumiem. «Lai sagaidītu ekskursantus, ir jāsakopj telpas, kuru platība ir
142 m2. Arī teritorija ir plaša – 3560 m2. Vasarā ravēju dobes, ziemā – šķūrēju sniegu. Kad vajadzīga palīdzība, zvanu uz pagasta pārvaldi, bet es ar savu darbu tieku galā pati. Ziemā man pie algas piemaksā 30% par krāšņu kurināšanu,» sacīja muzeja vadītāja.

Trūkst resursu pilnvērtīgam darbam
«Uzklausot pirmavotu, šķiet, īsti kārtībā kaut kas nav,» secināja deputāte Iveta Lavrinoviča. «Te tiešām vietā ir jautājums – vai mums ir vajadzīgs akreditēts muzejs? Ja tas ir iekļauts novada tūrisma attīstības stratēģijā kā apskates objekts, mums ir jācīnās par to un šī vieta jāpopularizē.»

M. Mediņš rosināja ņemt vērā akreditācijas komisijas ieteikumus un veikt nepieciešamās darbības, lai muzeju varētu akreditēt, jo «sunim ir pārkāpts, palikusi tikai aste». Viņam piekrita deputāts Jānis Kalniņš, kurš bija par pilnas amata slodzes noteikšanu muzeja vadītājai. «Vienu muzeju novadā tomēr vajadzētu dabūt gatavu, un pie šī jautājuma mums visiem, saliekot kopā spēkus, būtu jāstrādā,» viņš sacīja.

«Muzejā ir vajadzīgs vēl viens cilvēks, kā to iesaka akreditācijas komisija, jo darba apjoms ir liels. Ja man par samazinātu slodzi jāravē puķu dobes un jāslauka grīdas, kad lai pievēršos krājuma digitalizēšanai?» vaicāja D. A. Zvaigzne. «Muzejam jāvirzās uz attīstību, būtu jāmaina ekspozīcija. Esmu ar mieru to darīt, tikai par adekvātu samaksu.»

Domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš aicināja klātesošos izlasīt arī akreditācijas komisijas atzinuma sadaļu par muzeja krājuma veidošanu un uzskaiti, jo «ir jāapskata arī medaļas otra puse, ne tikai tā, ko dome nav paveikusi». Atspēkojot minētos trūkumus, D. A. Zvaigzne sacīja, ka nesakārtoto darba attiecību dēļ nav bijis iespējams pilnvērtīgi īstenot muzeja misiju.

Lai gan izskanēja priekšlikums muzeja vadītājas algu pielīdzināt bibliotēkas vadītāja atlīdzībai, kas ir 608 eiro mēnesī, komitejas
sēdē deputāti vienojās noteikt
D. A. Zvaigznei pilnu slodzi ar 556 eiro atalgojumu mēnesī un uz pusslodzi muzejam piesaistīt gadījuma darbu strādnieku. Pēc akreditācijas komisijas pozitīva atzinuma saņemšanas muzeja vadītājas amatalgu iecerēts izskatīt atkārtoti. Tāpat plānots iespējami drīz izvērtēt pārējo pašvaldības novadpētniecības materiālu krātuvju darbību un tajos glabāto vērtību kopumu.

Vai uz valsts atzīta muzeja statusu varētu pretendēt Skaistkalnes pagasta novadpētniecības materiālu krātuve «Novadnieki»? Atbild krātuves vadītāja Laima Indriķe:
– Krājums ir vērtīgs un interesants, priekšmeti ir sanumurēti, veikta inventarizācija, bet viss neatrodas vienkopus; daļa materiālu stāv ratnīcā, kur gaida savu laiku un vietu. Nepiemēroto telpu dēļ nevarētu iziet akreditāciju, jo visam ir jābūt izvietotam atbilstīgi noteiktiem standartiem. Ceru, ka reiz varēs attīstīt ideju par muzeja iekārtošanu magazīnā, kur muižas laikos glabājušās labības rezerves, taču ar pašvaldības resursiem vien seno ēku atjaunot nav iespējams. Pašreizējos apstākļos «Novadnieki» nevar cerēt uz valsts atzītas iestādes statusu, taču ikvienas krātuves mērķis ir tikt akreditētai un kļūt par muzeju.

FAKTI

Aktieru Amtmaņu muzeja krājumu veido 472 priekšmeti, no kuriem 307 ir pamatkrājumā.

2017. gadā reģistrēti 744 apmeklējumi.

Muzeja misija – popularizēt Valles pagasta ievērojamo cilvēku – aktieru, režisoru, teātra pedagogu brāļu Amtmaņu – devumu latviešu teātra mākslas attīstībā, ar muzejiskiem līdzekļiem un interaktīvām metodēm popularizēt teātra spēlēšanas tradīcijas novadā pašlaik un nākotnē.

Avots: aktieru Amtmaņu muzejs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saglabāt vai zaudēt statusu?

Kategorijas