Satiksme bez maksājuma

Ideju par iedzīvotāju bezmaksas pārvadājumiem laukos var nerealizēt birokrātijas dēļ.
Ierosinājumu, ka reģionālajos maršrutos iedzīvotājiem nodrošina bezmaksas pārvietošanos, jau ilgāku laiku atbalsta arī baušķenieks Uldis Kolužs, Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas vadītājs. Publisku atbalstu šai idejai paudis jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Laikraksts «Bauskas Dzīve» veica aptauju sociālā tīkla facebook.com lapā, lai izzinātu iedzīvotāju viedokli par šo ideju. Aptaujā piedalījās 54 cilvēki, no kuriem 83 procenti atbalstīja bezmaksas pārvadājumus, bet 17 procenti bija pret. Tomēr eksperti vērtē, ka pat gadījumā, ja idejai būtu visaptverošs atbalsts, var gadīties, ka to īstenot neizdosies.
Ministrs atbalsta
Intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» T. Linkaits norādīja, ka viņš atbalsta Igaunijas transporta modeli. Starppilsētu maršrutos jeb komerclīnijās Igaunijā dotāciju nav, jo ir pietiekama pasažieru plūsma, lai gūtu peļņu. Savukārt vietējie autobusu pārvadājumi var būt bez maksas.
«Tur, kur laukos autobuss pārvadā pāris cilvēku, viņu iemaksātie daži eiro pēc būtības izmaksās neko nemaina. Ja cilvēks brauc uz tuvējo darbu, skolu, slimnīcu, tas būtu par brīvu. Tas vietējos piesaistītu sabiedriskajam transportam. Valstij paliek atbildība pret iedzīvotāju, ja viņš vēlas nonākt līdz bibliotēkai, lai internetbankā veiktu maksājumus, vai pagasta pārvaldei,» skaidro Tālis Linkaits. Viņš arī uzskata, ka ir jādomā par transporta pakalpojumu dažādošanu – sabiedriskais transports uz pieprasījumu un citi pārvadājumu veidu varianti.
Aptaujātie eksperti atzīst, ka šāds solis varētu būt viens no svarīgiem faktoriem lauku teritoriju atbalstam. Reģionālajos maršrutos jau tagad apmēram 60 procentus ienākumu sabiedriskajiem pārvadātājiem nodrošina subsīdijas. Noņemot subsīdijas no komerclīnijām un pārceļot visu uz lauku reģioniem, kopējais subsīdiju pieaugums nebūtu liels. Kā vēl vienu ieguvumu aptaujātie vērtē faktu, ka samazināsies nevienlīdzība ar Rīgu, kur pilsētas satiksmē ir ļoti daudz personu, kas pārvietojas bez maksas.
Tomēr tam visam ir viena problēma – var gadīties, ka, pat ja ideju atbalsta, to varēs īstenot tikai pēc desmit gadiem, ja tik ilgi atbalsts noturēsies.
Ātri un uzreiz
Bauskas novada domes deputāts U. Kolužs uzskata – ja ideju vēlas īstenot, tad tas jādara ļoti ātri un uzreiz. «Šogad jābūt gatavam konkursam, kas noteiks, kuri uzņēmumi maršrutos no 2021. gada sāks pārvadājumus. Tas būs konkurss uz desmit gadiem. Tas ir garš periods, un tas nozīmē, ja kaut ko vēlas vēl pamainīt, tas ir jādara ātri un uzreiz. Atliek cerēt, ka šajos konkursos šāda sistēma jau būs iekļauta. Pagaidām informācijas par to nav,» tā U. Kolužs. Viņš atzīst, ka Autotransporta direkcija, kas atbild par konkursiem, pagaidām šo ideju neatbalsta.
Pesimistiskāks ir Jānis Kļaviņš, pasažieru pārvadājumu uzņēmuma SIA «Aips» valdes loceklis. «Ņemot vērā, ka 2020. gada 31. decembrī beidzas līgumi par reģionālajiem un vietējas nozīmes pārvadājumiem, vai to var paspēt realizēt? Jaunie konkursu nosacījumi jau ir apmēram zināmi, un tas ir tikai loģiski, ka noteikumiem jābūt skaidriem vismaz gadu pirms konkursa sākšanās,» saka J. Kļaviņš. Viņš pauž, ka šādas izmaiņas var saturēt daudz nosacījumu, kuriem jābūt zināmiem jau iepriekš, nevis konkursa priekšvakarā. Un par šiem nosacījumiem esot svarīgi vienoties laikus.
Nesabojāt ierosinājumu
Ekspertus uztrauc arī citi faktori – Latvijas likumdevēji bieži vien pamanās labu ideju sabojāt tā, ka pēc tam liekas, ka labāk bija vispār neko nemainīt. «Uzreiz var pateikt, ka cilvēku būs vairāk, un ir grūti prognozēt autobusu piepildījumu,» saka J. Kļaviņš.
Rundāles novada uzņēmuma SIA «Aiva auto» valdes loceklis Agris Lagzdiņš atzīst, ka ideja ir laba, bet tomēr var saturēt ļoti daudz problēmu. Viena no galvenajām – valsts jau tagad kavējas ar dotāciju izmaksu, un ko darīt, kad tas kļūs par vienīgo ienākumu avotu?! «Grūti jau iet ar to daļu, ko tagad valsts maksā. Kavēšanās, atskaites – tā ir mūsu ikdiena, un birokrātija ir drausmīga, lai dabūtu šo naudu,» saka A. Lagzdiņš. Turklāt uztrauc arī jautājums par to, kā valsts vēlēsies iegūt datus par transporta pakalpojuma izmantotājiem. Vai nebūs tā, ka vienalga visiem klientiem būs jāizsit bezmaksas biļetes? Vai būs citi speciāli uzskaites aparāti, un vai neieviesīs kādu vēl sarežģītāku sistēmu? «Bija jau tikko ideja, ka visos autobusos vajag varēt norēķināties ar kartēm, bet tā ir pieklususi. Mums tāpat liela daļa maršrutu ir tur, kur pat mobilajiem telefoniem nav zonas,» secina A. Lagzdiņš.
Saskata diskrimināciju
Uzņēmēji vērtē, ka, pārejot pilnībā uz reģionālo maršrutu subsidāciju, var atkal sākt slēgt maršrutus. «Visvairāk brauc cilvēki no Rītausmām, Ceraukstes un Saulaines, bet pārējos maršrutos ļaužu skaits ir mazs vai ļoti mazs. Pavisam nerentablo reisu nav daudz, bet tādi ir, jo cilvēki no laukiem vienalga ir jāizvadā,» saka J. Kļaviņš. Var gadīties, ka mazā braucēju skaita dēļ valsts izvēlas kaut ko nesubsidēt. Savukārt Agris Lagzdiņš kritiski vērtē ideju par sabiedrisko transportu uz pieprasījumu – Valmierā esot izmēģināts, un izrādījies, ka iedzīvotāji šādu pakalpojumu nepieprasa – vienkārši neviens nezvana.
Savukārt daži iedzīvotāji uzskata, ka tas tomēr būs diskriminējoši. «Iznāk tā – ja no Vecumniekiem persona brauks uz Bausku strādāt, tad par to nebūs jāmaksā, bet, ja braukšu no Bauskas uz Rīgu strādāt, tad maksāšu. Un, visticamāk, arī sekos cenu kāpums biļetēm starppilsētu maršrutos. Uzskatu, ka racionālāk ir noteikt atvieglojumus reģionu iedzīvotājiem, izmantojot sabiedrisko transportu, un pētīt cilvēku grupas, kas ar to pārvietojas,» pauž Bauskas novada iedzīvotāja Kristīne Maksimova.
«Zog» klientus
Tomēr pārsvarā viedokļi par šādu ideju ir pozitīvi. «Tas atrisinātu ļoti daudzas problēmas. Visu laiku saka – šoferi ir negodīgi, vajag modernus kases aparātus, videonovērošanu. Bez biļetēm šo pro-blēmu nebūs,» saka U. Kolužs. Gan viņš, gan A. Lagzdiņš vērtē, ka tas varētu radīt izmaiņas arī maršrutos, kur pašlaik kursē gan autobusi, gan skolēnu autobusi. «Pašlaik skolēnu autobusi «zog» klientus, kas brauc tur par velti,» saka A. Lagzdiņš. Ja izvēlas visus reģionālos maršrutus subsidēt, tad varētu veikt izmaiņas – vai nu cilvēki izbraukā ar skolēnu autobusu, vai šos maršrutus pilnībā pārņem privātie pakalpojuma sniedzēji.
«Sabiedriskais transports laukos ir arī ekoloģijas jautājums – jo vairāk iedzīvotāju brauc ar autobusiem, jo mazāk ar automašīnām, un oglekļa oksīda izmešu apjoms sarūk. Domāju, ka, ieviešot šādu sistēmu, daudzos gadījumos cilvēki izvēlēsies braukt ar autobusu, nevis mašīnu. Tas būs arī liels atspaids lauku iedzīvotājiem – nav noslēpums, ka nevienlīdzība starp lielajām pilsētām un laukiem pašlaik ir ļoti izteikta,» saka U. Kolužs. Viņš rēķina, ka šādas idejas īstenošanai subsīdijām vajadzētu papildu četrus miljonus eiro, bet varbūt pat beigās subsīdiju summa būtu mazāka, nekā domāts, ja pārskatītu maršrutus, ņemot vērā skolēnus pārvadājošos autobusus, un samazinātu izmaksas uzņēmējiem.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits
13. Saeimā iekļuva Jaunās konservatīvās partijas sastāvā. Ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
Pēdējos 12 gadus bijis Baltijas jūras telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītājs. Darbojās ar 11 Baltijas jūras valstu rīcības koordinēšanu telpiskās plānošanas un attīstības jautājumos, no kuriem svarīgākie bija jūras telpiskās plānošanas sistēmas ieviešana dalībvalstīs, koordinētas ilgtermiņa attīstības stratēģijas īstenošana reģionā, pieejamības nodrošināšana reģionam, atbalsts ES Baltijas jūras reģiona stratēģijai u. c. Bijis starptautiskās lidostas «Rīga» neatkarīgais padomes loceklis, «Latvenergo» padomes loceklis, «airBaltic» padomes loceklis. Sniedzis konsultācijas publiskajā sektorā projektos Alžīrijā, Kosovā, Lībijā, Moldovā, Melnkalnē un Serbijā, kā arī tepat Latvijā. «Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām» dibinātājs un valdes loceklis, ilgus gadus Latvijas Ekonomikas attīstības foruma (LEAF) valdes loceklis.
Avots: linkaits.wordpress.com.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»