Sešas sarkanas laimes laternas Iecavā

2019. gada 8. februāris 00:00

990

Jauno gadu nosvin mūspuses novados dzīvojošie ķīnieši.

Mēs jau esam aizvadījuši Jaungada svinības, apēduši cepešus un izšāvuši salūtu, savukārt ķīnieši jauno gadu svin lunasolārā kalendāra pirmajā ziemas jaunmēnesī, kad beidzies pilns mēness cikls. Šogad pēc Latvijas laika tas sākās 4. februārī plkst. 23.05. Šis ir dzeltenās Zemes Cūkas gads, kas noslēdz 12 gadu ciklu Austrumu kalendārā. Ķīnā cūka nozīmē prieku un pārticību.

Lai uzzinātu, kā jauno gadu sagaidījuši mūspusē dzīvojošie ķīnieši, «Bauskas Dzīve» aizvakar, 6. februārī, viesojās Daokuņa Mao ģimenē Iecavā. Mājās mūs sagaidīja arī viņa sieva Dzjiņjui Hu un dēls Cjiņde Mao, kas mācās vietējās skolas 4. klasē. Ģimenē ir arī divas meitas – viena jau pieaugusi un precējusies, otra mācās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā.

Sarunājamies krieviski, jo namatēvs pēc izglītības ir krievu valodas tulks, arī vecākā meita apguvusi šo profesiju. Pašlaik D. Mao strādā ar krievu kompanjoniem, nodarbojas ar loģistiku. Arī divi māsas dēli pārvaldot šo izplatīto valodu. Savukārt Cjiņde mums droši uzsauc sveicienu latviešu valodā.

«Tēju nedzer, tēju – bauda»
Uz galdiņa mūs gaida mazi trauciņi un tēja no Ķīnas. Saimnieks pats uzlej to, tad nedaudz aromātiskā dzēriena pilda mūsu krūzēs, smaržo lieliski. «Tēju nedzer, bet bauda,» stāsta namatēvs.

Mao ģimene uz Latviju pārvākusies 2015. gada janvārī. «Ja koku pārstāda, tas var nomirt, savukārt cilvēkam tas uz labu,» uzskata saimnieks. Viņš ātri izlēmis par pārcelšanos, turpretī sievu nācies pierunāt.

Par dzīvi Latvijā D. Mao nosvērti, ieslīgstot domās, teic: «Te ir mierīgi. Nav bīstamu zvēru. Un Latvijā arī nav, ko zagt. Tāda mierīga dzīve!» 2016. gada ziemā trīs mēnešus kopā ar ģimeni pavadījis Ķīnā, abas meitas gan mājās palikušas. «Te mierīgi viņas varēja atstāt. Var ļaut bērniem iet vieniem pa ielu, ir drošība,» priecājas namatēvs.

Ir jauki, ka ir labas attiecības ar kaimiņiem, savu reizi cits citu apdāvinot. Kad vasarā devušies izbraukumā ar treileru, kaimiņi atnesuši ceļam gurķus un tomātus. Arī paši no Ķīnas atveduši sēklas, tomēr ar dārzkopību ģimenei ne pārāk sekmējoties, jo neesot pieredzes.

Lukturi – pret ļaunumu, mošķiem
Jauno gadu Mao saime sagaidījusi pēc tradīcijām ģimenes lokā, mazliet nošķirtāks dzīvesveids bez burzmas un steigas viņiem patīk labāk. Pie mājas vējā pland sarkani ķīniešu lukturi ar dažādiem laimes vēlējumiem, piemēram, lai būtu nauda, veiksme. Pēdējā vecā gada vakarā, pēc ķīniešu tradīcijas, nākot ļauni «zvēri», mošķi, kas pat varot cilvēkus apēst. Tāpēc jākar sarkani lukturi, tie ir laimes un uguns simbols, lai pasargātu sevi no šiem «zvēriem». Katrā istabā šajā īpašajā vakarā un naktī degot gaisma, lai neatnāktu mošķi. Parasti svinētāji neguļ visu nakti.

Ķīnas ciemā jaunais gads esot svinēts mēnesi. Tagad ierasti nedēļu, piecpadsmit dienas. Viss noslēdzoties ar Lukturu svētkiem, pēc tam sekojot atgriešanās darbā. Mao saime jauno gadu sagaidot līdzīgi kā Ķīnā. Tā kā namatēvs esot «pats sev priekšnieks», nav bijis vajadzības ņemt atvaļinājumu vai brīvdienas, lai nodotos svētku svinēšanai.

Gada pēdējā dienā ierasta esot ģenerāltīrīšana, savukārt jauno gadu jāsagaida jaunā apģērbā. Tad baudījuši mielastu. Vecā gada ēdienu visu nedrīkstot apēst, lai nekā netrūktu jaunajā gadā. Galdā vajadzīga zivs, lai jaunajā gadā būtu pārpilnība, savukārt ēdiens ar soju sastāvā, kas atgādina bumbiņu, esot veiksmes simbols. Vajadzīgi 8 – 12 ēdieni. Tā bijis Ķīnas ciemā, no kura nāk Daokuņs Mao, to cenšoties ievērot arī Latvijā. «Ķīniešiem nepatīk nepāra skaitļi, mums patīk pāra skaitļi, jo īpaši seši, kas simbolizē veiksmi, to, ka viss labi, savukārt, piemēram, astoņi – kļūt bagātam,» stāsta saimnieks.

Pēc maltītes tiekot spēlētas kādas spēles, piemēram, kārtis. D. Mao secina, ka «jaunais gads ir sagaidīts labi, jo «zvērs» neatnāca». Salaveča ķīniešu bērniem gan nav. Toties jaunā gada sagaidīšanā varot atnākt tuvi draugi. Tomēr tie tiek uzskatīti par ģimenes svētkiem. Arī uguņošana iederētos, tomēr Mao ģimene to nav atļāvusies, respektējot kaimiņus un nevēloties viņus traucēt. Ierasta lieta esot arī koncerta skatīšanās no Ķīnas, tomēr saimnieks to nav darījis, viss šķitis «pārāk politizēts».

Sliktiem vārdiem – nē!
No rīta, sākot jauno gadu, nekādi nedrīkst sacīt ko sliktu. D. Mao par svarīgāko uzskata, ka svētki pavadīti ar ģimeni. Mazliet gan trūcis atsevišķu ķīniešu ēdienu. Namatēvs neskumstot pēc dzimtenes, tas esot saistīts ar personīgo dzīvi. Viņam patīk Latvijas klimats, citreiz arī fotografējot dabu.

Četras tējas no Ķīnas nobaudītas, pateicamies un ejam laukā pie sešām sarkanajām ķīniešu laternām. Tas ir saimnieka mīļākais skaitlis. Pa vārtiem nāk ciemiņš – arī Latvijā dzīvojošs Daokuņa tautietis Lunšengs Vangs, kas ieradies apsveikt jaunajā gadā. Namatēvs pieļauj, ka «ar laiku, iespējams, pazaudēsim ķīniešu tradīcijas un pāriesim uz eiropiešu jauno gadu».

UZZIŅAI

Ķīniešu Jaunais gads iesākas jaunā gada pirmajā diennaktī, kad pie debesīm parādās jauns mēness. Jauno gadu ķīnieši dēvē par Pavasara svētkiem. Ķīniešu Jaunais gads atšķiras no tradicionālā gada tādēļ, ka līdz 1912.gadam, kad tika dibināta Ķīnas Republika, ķīnieši izmantoja tā saukto zemnieku kalendāru, kas ir atkarīgs gan no Mēness, gan Saules un tiek dēvēts par lunasolāro.

Pēc 1912. gada ķīnieši pārgāja uz gregoriāņu kalendāru. Zemnieku kalendārs paredz to, ka atkarībā no Mēness fāzēm tiek arī noteikti mēneši. Ik pa diviem vai trijiem gadiem tiek pielikts klāt viens mēnesis, lai izlīdzinātu radušos starpību, tāpēc atšķirībā no gregoriāņu kalendāra ķīniešu Jaunā gada datums ir plūstošs, un tas var būt janvārī vai februārī.

Katrs gads Ķīnā ir saistīts ar kādu no 12 dzīvniekiem un kādu no pieciem elementiem – koku, uguni, zemi, metālu, ūdeni. 12 gadu ciklu iesāk Žurkas gads, tad seko Vērša gads, Tīģera gads, Zaķa, Kaķa gads, Pūķa gads, Čūskas gads, Zirga gads, Kazas gads, Pērtiķa gads, Gaiļa gads, Suņa gads un Cūkas gads (dzīvnieka gads kombinējas ar kādu no pieciem elementiem).
Saskaņā ar senu leģendu Buda pirms šīs zemes dzīves atstāšanas uzaicinājis pie sevis atvadīties visus zvērus, taču atnākuši tikai
12 dzīvnieki. Katram no tiem Buda piešķīris savu gadu. Šie gadi piešķirti tādā kārtībā, kādā dzīvnieki atnākuši pie Budas.

Avots: ziņu aģentūra LETA.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sešas sarkanas laimes laternas Iecavā

Kategorijas