Prasme mainīties un pastāvēt

2009. gada 14. februāris 09:02

884

Tā kā bija, vairs nebūs nekad – ar aforisma cienīgu ievadu sākas valsts Kultūrizglītības centra izplatītais paziņojums Latvijas mūzikas un mākslas skolu direktoriem. Pārfrazējot šo domu, Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas darbinieki droši var apgalvot, ka viss patiešām ir kļuvis citādāks, jo mainījušies akcenti un radusies pārliecība, ka samazinātais valsts finansējums skolas pastāvēšanu neapdraudēs.Kopš 2008. gada 1. novembra Vecumnieku mūzikas un mākslas skola īsteno neformālās interešu izglītības programmu vizuālajā mākslā pieaugušajiem. Gleznošanas grupā pašlaik ir 12 audzēkņu, bet šonedēļ tika uzņemta vēl viena kursante. Katru pirmdienas vakaru nodarbības interesentiem organizē Anda Sproģe – bērnu vizuālās mākslas programmu vadītāja un pieaugušo interešu izglītības programmas autore. Grupā galvenokārt ir Vecumnieku, tuvējās apkārtnes un Skaistkalnes pagasta iedzīvotāji.Pagājušā gada vidū Vecumnieku mūzikas un mākslas skola veica pagasta iedzīvotāju aptauju, lai pārliecinātos, vai sabiedrībai ir nepieciešami interešu izglītības jauni virzieni. Rezultāti izrādījās pozitīvi, jo daudzi brīvajā laikā vēlējās mācīties zīmēt un gleznot. Skola nekavējoties izstrādāja speciālu vizuālās mākslas programmu, piedāvājot arī keramikas un stikla apstrādes nodarbības. Laikus atrasts risinājums Ar neformālās interešu izglītības darbības principiem iepazīstina Anda Sproģe: «Programmas ilgums ir viens mācību gads. Pērn vajadzēja nokārtot visas nepieciešamās formalitātes, ieskaitot programmas licencēšanu, tādēļ nodarbības sākām tikai novembrī, bet nākamajā mācību gadā interešu grupa strādās jau no 1. septembra. Mēs darbojamies pēc tā dēvētā pašapmaksas principa. Ir noteikta summa, kas dalībniekiem jāmaksā ik mēnesi. Tajā iekļauta arī skolas telpu īre. Šis maksājums tiek ieskaitīts izglītības iestādes kontā, bet pārējā summa veido pedagoga algu.Šogad kursanti apgūst glezniecības pamatiemaņas. Es domāju, ka nākamgad interesenti pieteiksies arī keramikas vai stikla apstrādes grupā. Sākot gluži jaunu nodarbi, cilvēki ir ļoti piesardzīgi, baidās no neizdošanās – tā varu izskaidrot nogaidošo pozīciju citu vizuālās mākslas iemaņu apgūšanā.Vienlaikus vēroju, kā mani mācekļi dažu mēnešu laikā ir atraisījušies un ļaujas radošai brīvībai. Pēc viena mācību gada katrs var iesākto turpināt, tuvojoties augstākai meistarības pakāpei. Mūsu skola, par laimi, jau laikus sāka meklēt jaunus ceļus un pieeju, kas samazināta valsts finansējuma situācijā palīdzēs iestādi saglabāt un turpināt attīstību.» Modelis «divi vienā» Mūzikas un mākslas skolas direktore Iveta Lavrinoviča atzīst, ka mēģinājums īstenot modeli «divi vienā», kas nozīmē profesionālās ievirzes izglītību papildināt ar neformālo interešu izglītību, vieš optimismu.«Mums ir mērķis pagasta Mūzikas un mākslas skolu izveidot par kultūras centru, kurā sabiedrības grupām būtu pieejami dažādi izglītības veidi. Ir svarīgi, lai ēka būtu apdzīvota līdz vēlam vakaram, lai tā būtu pieejama visiem, kas vēlas nodarboties ar jaunradi. Ja profesionālās ievirzes izglītībai mākslā un mūzikā tiek ievērojami samazinātas valsts mērķdotācijas, mums ir jādomā par interešu izglītības spektra paplašināšanu. Par šo jautājumu diskutējām ar mūsu skolas mūzikas pedagogiem, un viņi piekrita, ka nākamgad piedāvāsim mūzikas programmu pieaugušajiem. Pētījumi liecina, ka visvairāk pieprasītas ir klavieru un akordeona spēles nodarbības. Šo instrumentu spēli, atšķirībā no vijoles, var apgūt jebkurā vecumā. Arī interešu izglītībai mēdz būt dažādi kvalitātes līmeņi. Galvenais ir nepieļaut paviršību un diletantismu,» ir pārliecināta direktore. Mācās mamma un dēli Vizuālās mākslas programmu pieaugušajiem par savu sapņu piepildījumu uzskata Vecumnieku friziere Oksana Kuprijenko: «Ikreiz, satiekot Ivetu Lavrinoviču un Andu Sproģi, ieminējos, ka vajadzētu nodibināt mākslas studiju. Man ļoti patīk zīmēt, bet gribējās to darīt profesionāļu vadībā.» Nodarbībās Oksana strādā azartiski. Viņa nešaubās, ka jauniegūtās prasmes noder arī ikdienā, jo labam frizierim ir jābūt radošam.Iecavas vidusskolas psiholoģei Kristiānai Gertsonei gleznošana palīdzējusi izveidot ciešāku saikni ar jaunāko dēlu Matīsu, kurš ir Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas vizuālās mākslas programmas audzēknis. «Jūtu, ka Matīsam ir kļuvusi izteiktāka motivācija mācīties. Viņš interesējas par uzdevumiem, kas man jāveic. Māksla mums abiem kļūst par ikdienas sarunu tematu. Darbā uzkrājas daudz negāciju, tās noteikti vajag kliedēt. Manuprāt, nekas nav labāks par gleznošanu rāmā gaisotnē un patīkamā sabiedrībā. Mans vecākais dēls Everts šajā skolā apgūst klavierspēli. Mūsu ģimenes piesaiste izglītības iestādei ir ļoti cieša,» teic Kristiāna. Viena vakara tēriņš Katru pirmdienu no Skaistkalnes uz Vecumniekiem brauc Lauma Kalēja un Lelde Bagdone. Abas ir Skaistkalnes vidusskolas 11. klases audzēknes – aktīvas un radošas meitenes, kurām katrs vakars ir aizņemts izglītojošās aktivitātēs. Kad Lauma uzzinājusi par Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas pieaugušo interešu grupu, lēmums ticis pieņemts uzreiz. «Vairs nepārdzīvoju, ka savulaik neiestājos mākslas skolā. Jau biju nokavējusi, jo bērni sāk mācīties desmit gadu vecumā, bet man ir 17. Šaubos, vai izvēlēšos mākslu kā profesiju, bet man un Leldei ir mērķis sevi pilnveidot, jo ar skolas zīmēšanas pulciņu nepietiek. Mēs spēlējam Skaistkalnes pūtēju orķestrī, nodarbojamies ar galda tenisu, gribam iegūt arī labus vizuālās mākslas pamatus,» izvēli pamato Lauma. Pēc pašu sastādīta grafika meitenes uz nodarbībām ar mašīnu ved mammas.Valda uzskats, ka pieaugušo mākslas nodarbības ir dārgas un tālab pieejamas tikai šauram lokam. Stereotipu kliedē Kristiāna Gertsone: «Vienā reizē, iegādājoties ģimenei pārtiku, es iztērēju vairāk, nekā mēnesī maksājot par četriem nodarbību vakariem. Katrs ilgst trīs mācību stundas.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Prasme mainīties un pastāvēt

Kategorijas