Bauskas baseina noslogojums pieaug

Par novada pašvaldības naudu uzbūvētais baseins ir Bauskas novada bērnu
un jaunatnes sporta skolas struktūrvienība. Pirms Bauskas baseina
nodošanas ekspluatācijā bija bažas, ka nebūs apmeklētāju, bet tās nav
piepildījušās. Tieši otrādi – baseins ir arvien vairāk noslogots, grūti
atrast brīvu laiku jaunām treniņgrupām un nodarbībām. Daži aptaujātie
pat atzīst, ka baseins ir par mazu.
Izvērtējot
gada laikā paveikto, Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas
(BJSS) direktore Biruta Grantiņa domās atgriežas pie laika, kad baseins
vēl nebija sācis darbu: «Lai būvi nodotu ekspluatācijā, mums bija
jāievēro daudzi svarīgi nosacījumi. Vispirms tika izvēlēti un apmācīti
speciālisti, vispārizglītojošo skolu sporta pedagogi pilnveidoja
kvalifikāciju peldētprasmes apguvē.
Īpaši nevienu nevajadzēja
mudināt. Sadarbībā ar Latvijas Peldēšanas federāciju profesores Jeļenas
Solovjovas vadībā organizējām kursus 47 vispārizglītojošo un pirmsskolas
izglītības iestāžu pedagogiem. Ir svarīgi, kā pedagogs māca peldēt, tam
jānotiek profesionāli.»
Speciālisti uzskata, ka peldētprasmi var
apgūt ikviens, tikai jāiemācās droši pārvietot ķermeni, ūdeni
izmantojot kā balstu un lietojot palīginventāru.
Pirmos skolēnus
peldētprasmju apguvei uzņēma 2018. gada 24. janvārī. «Bērnu prieks bija
tā vērts, lai pārvarētu visu sarežģīto procesu līdz peldbaseina
funkcionēšanai pilnā apjomā. Acis bērniem staroja, bija neviltots prieks
par iespēju peldēt, apgūt jaunas prasmes un iemaņas. Daži pusaudži jau
otrajā trešajā nodarbībā prata turēties virs ūdens,» atceras B.
Grantiņa.
Pirmie baseinu iepazina Mežgaļu, Codes, Mežotnes un
Vecsaules pamatskolas audzēkņi. Instruktore-trenere Tatjana
Lipska-Duklava pedagogiem ļoti palīdzēja organizēt un vadīt peldēšanas
stundas. «Izglītības iestāžu vadītāji, pedagogi un vecāki ieguldīja
lielu organizatorisku darbu, gatavojoties peldētapmācībai. Bauskas
novada domes izglītības un transporta nodaļa, izglītības iestādes strādā
kā saliedēta, darbīga komanda, ko koordinē Bauskas novada Bērnu un
jaunatnes sporta skolas metodiķis Māris Šekavs,» stāsta B. Grantiņa.
Sporta
skolā 2018./ 2019. mācību gada sākumā atvēra septiņas interešu
izglītības grupas peldēšanā bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem, kopā –
127 mazajiem peldētājiem. Šo darbu koordinē BJSS metodiķis Aivars
Solzemnieks.
2018. gada 29. janvārī, kad sāka darboties kases aparāts, peldbaseinu un saunas atvēra visiem
iedzīvotājiem.
Ieinteresētākie – Herberts Mucenieks, Vārnu un Mičuļu ģimenes – sekoja
būvniecības procesam no projekta tapšanas laika un pamatakmens
ielikšanas līdz pat «lentītes griešanai». Viņi bija arī lieliski palīgi
objekta tapšanas un iekārtošanas laikā.
«Mūsu peldbaseins nav
«megabūve». Tas atrisina vienu no galvenajām vajadzībām – peldēt un
relaksēties ziemas apstākļos par atbilstīgu cenu. Administrācijas
uzdevums ir rūpēties par akurātu ūdenstilpņu uzturēšanu atbilstīgi
sanitārajām normām un higiēnas prasībām. Ūdens paraugi tiek ņemti ik
dienu. Reizi mēnesī pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides
zinātniskā institūta «BIOR» speciālisti veic padziļinātas analīzes lielā
baseina, bērnu baseina un džakuzi ūdenim, informē B. Grantiņa.
Daudzi
uz baseinu nāk ik dienu, daļa aktīvi izmanto relaksācijas zonu.
Brīvdienās un svētku dienās pārsvarā nāk ģimenes ar bērniem. Klientu
loks ģeogrāfiski ir ļoti plašs – baseinu apmeklē ļaudis no Iecavas,
Rundāles, Vecumniekiem, Jelgavas, Ozolniekiem, Dobeles, Birzgales,
Rīgas, kā arī no Lietuvas – Biržiem, Soločiem, Jonišķiem, arī Pasvales.
Viena
no centīgākajām baseina apmeklētājām ir baušķeniece Ineta Rapševiča,
viņa stāsta: «Esmu Bauskas baseina fane, jo man tīk viss aktīvais, ko
varu veikt agri no rīta. Ceļos pēc sava bioloģiskā pulksteņa 5.20 un
pulksten 6 jau esmu baseinā. Četrdesmit minūtēs nopeldu aptuveni 30 – 40
baseina garumus, izmantoju masāžas strūklas un pēc tam, prieka
uzpildīta, vedu bērnus uz skolu un dodos uz darbu. Nevar būt labāk –
viss ir tepat, nekur nav jāskrien, nav jātērē dārgais laiks.» Peldētāja
atzīst, ka viņai patīk baseina interjers, atsaucīgais personāls, kā arī
iespēja no rītiem peldēt pa brīvu celiņu. «Mums ir izveidojusies rīta
«cīruļu» kompānija, kas nekurn un rod atslābinājumu rīta peldēs,» teic
baušķeniece.
Iedzīvotāju vērtējums par
baseinu ir atšķirīgs. Liela daļa slavē priekšzīmīgo tīrību un kārtību,
patīkamo attieksmi pret apmeklētājiem. Daudzi uzteic peldcepures
nepieciešamību, daļa uzskata, ka tas ir lieks aksesuārs, kas rada
problēmas pirtīs, nevarot arī ciemiņus aizvest uz baseinu, jo visiem
vajag peldcepures. Daži pat apgalvo, ka neapmeklē baseinu tikai tāpēc,
ka galvā jābūt peldcepurei.
Bauskas baseina vadība noraida
virkni pretenziju, jo tās ir pretrunā ar higiēnas prasībām. Daži
apmeklētāji ir neapmierināti, ka darbinieki cītīgi pārbauda, vai baseinā
tiek ievēroti noteikumi. «Ja apmeklētāji tos ievēro, viņiem neko
neaizrāda,» teic Biruta Grantiņa. Daļai klientu nepatīk, ka pie ūdens
masāžas zonas nav rokturīša, kur turēties, bet tas ir ceturtais celiņš,
kas domāts ūdens sacensībām, masāža ir tikai papildu piedāvājums.
Baseina
vadība uzskata, ka pirts darbību nepieciešams salāgot, ņemot vērā
vidējos rādītājus, pētot noslodzi un temperatūras atbilstību vēlmēm.
Karstuma izturības slieksnis ir atšķirīgs. Daži uzskata, ka pirtī ir
tāds karstums, ka mati deg, taču citiem ir par aukstu. Tāpēc tiek
meklēts vidusceļš.
«Izvērtējām noslogojumu pirtīs un secinājām,
ka visas četras pirtis netiek maksimāli izmantotas, ne visi klienti tās
apmeklē. Ir svarīgi visu ekonomiski, sabalansēti sakārtot un finanšu
līdzekļus ieguldīt lietderīgi,» atzīst B. Grantiņa. Sākumā kurinātas
visas pirtis, tad vērtējuši, kuras ir pieprasītākās. Turku un
infrasarkanā pirts tagad darbojas trīs reizes darba nedēļā, sauna un
krievu pirts – divreiz. Brīvdienās strādā visas četras pirtis. Ja
piektdienās divas pirtis ir pārslogotas, ieslēdz arī trešo. «Mums visiem
jādomā, kā taupīt, lai iegādātos kvalitatīvu inventāru, atvērtu jaunu
programmu un nodrošinātu gaumīgu un skaistu vidi,» teic sporta skolas
direktore.
Baseinā tiek rīkotas ūdens
aerobikas nodarbības. Baušķeniece Sintija Kalēja, kas Iecavas novada
domes administrācijā vada projektus, stāsta: «Pirms trim gadiem jau bija
skaidrs, ka Bauskā būs baseins, tad arī Iecavā sākām domāt, kā to
izmantot. Mums projektā ietaupījās līdzekļi, izplānojām, ka par tiem
lauku iedzīvotājiem var finansēt aerobikas nodarbības. Tās nav tikai
Iecavas novada iedzīvotājiem, bet arī baušķeniekiem, rundāliešiem un
Vecumnieku novada ļaudīm,» stāsta S. Kalēja. Iecavas pašvaldība
iecavniekiem nodrošina bezmaksas transportu nokļūšanai baseinā. S.
Kalēja atzīst, ka baseina nodarbības cilvēkiem ir ļoti vajadzīgas, un
priecājas, ka šosezon no oktobra darbojas ūdens aerobika.
Februārī
un martā, novembrī un decembrī apmeklētāju skaits ir līdzīgs. Pārējos
mēnešos klientu ir mazāk. Vēl nav datu par janvāri, jo pagājušā gada
janvāra beigās baseins tikai sāka darbu.
Parasti darbdienās par
maksu baseinu apmeklē 80 – 140 iedzīvotāju, brīvdienās, ieskaitot arī
piektdienu vakarpusi, ir 160 – 250 apmeklētāju. Sākumā, kad baseinu
atvēra, daudzi nāca arī pirmdien, kad cena ir zemāka, bet tagad katrs
atrod sev izdevīgāko laiku un tik ļoti uz cenu neskatās. Kādreiz
brīvdienās pirmie apmeklētāji ieradās pulksten 11, tagad jau 9 baseinā
ir daudz cilvēku. Vislielākais vienas dienas apmeklējums par maksu – 276
cilvēki.
Ikviena jauna
tehnoloģiskā būve, sākot darbību, piedzīvo tehniskas problēmas. Arī
baseina darbības pirmie mēneši aizvadīti, izvērtējot un uzlabojot
sistēmu darbību. Peldbaseina pagrabstāvs atgādina mazu tehnoloģisku
pilsētiņu, kas nodrošina atbilstīgu ventilāciju ar Dānijas uzņēmuma «Dan
hah» kvalitatīvām iekārtām, ūdens filtrāciju, cirkulācijas plūsmu.
«Pilsētas ūdensvada kaļķainais ūdens ietekmēja tvaika pirts elektronikas
darbību. To atrisinājām, nodrošinot atbilstīgu filtrācijas iekārtu,
uzstādot papildu ierīces ūdens spiediena jaudas paaugstināšanai,»
informē Biruta Grantiņa.
Gādājot par tīrību un kārtību, sporta
skolas vadītāja nedomā piekāpties. «Mani grib «pārlauzt», bet es
neļaušos,» tā par vēlmēm ienākt baseinā bez peldcepures, nenomazgājoties
dušā pirms baseina apmeklējuma un līdzīgām prasībām pauž B. Grantiņa.
Viņa uzsver, ka lepojas ar Pasvales laikrakstā «Darbas» teikto: «Bauskas
peldbaseina vizītkarte – tīrība un kārtība.» Lietuvas laikraksta
galvenais redaktors un žurnālisti peldbaseinu apmeklēja pirms valsts
simtgades. «Pasvales rajona sporta skolas direktore Eugenija Butrimiene
tā arī teica: «Tikai nemaziniet disciplīnu!» Kamēr ir disciplīna, ūdens
attīrīšanai vajag mazāk hlora un baseinā nav asās hlora smakas. Analīžu
rezultāti ir labi. Apmeklētāji redz, ka viss ir jauki un tīri, bet šai
«medaļai» ir arī otra puse – baseina darbinieku lielais ieguldījums
disciplīnas un tīrības nodrošināšanā,» saka B. Grantiņa.
Baseina
pirmais gads tiek vērtēts kā labs. «Esam salīdzinājuši maksas
apmeklētāju skaitu Bauskā un Kuldīgā, Balvos – tur viņu mazāk,» saka B.
Grantiņa. Viņa slavē iecavniekus – viņi ierodas gan organizēti ar
autobusiem, gan arī individuāli. Baseinā notiek arī peldētapmācība
pieaugušajiem – uz nodarbību nāk līdz 19 dalībniekiem. 127 bērni
interešu izglītības programmā trenējas divas reizes nedēļā, šogad puse
sāks treniņus trīs reizes nedēļā. Būs vēl divas sporta grupas.
«Nav
problēmu ar bērnudārzu audzēkņiem – viņi ir sajūsmā. Īpašu uzslavu
pelnījušas bērnudārza «Zīlīte» darbinieces – audzēkņi jau pēc otrās
trešās nodarbības turas uz ūdens. Prieks par klasēm, kas piedalās
programmā «Sporto visa klase» un baseinu izmanto piektdienās. Kādreiz
viņi bija labākie piemēri, jo iepriekš brauca uz nodarbībām Pasvalē un
peldēja labā stilā, bet tagad daudzi tā peld, lieliski peld arī
basketbola grupas. Baseins būs aizvien noslogotāks, ar to jārēķinās,»
pārliecināti teic B. Grantiņa.
Darbinieki cenšas telpas lēti un
labi iekārtot, noformēšanā daudz paveic Sigita Platā. «Esam iegādājušies
inventāru, bērniem būs slīdkalniņš. Dome mūs atbalsta, neko nereālu arī
neprasām. Attīstoties Bērnu un jaunatnes sporta skolas peldēšanas
nodaļai, salāgot peldēšanas laiku un rēķināties ar darbības grafiku būs
ikviena klienta pienākums. Tomēr tā nav problēma, vajag tikai labu
gribu,» saka Biruta Grantiņa. Viņa informēja, ka Bauskas un Iecavas
iedzīvotājiem plānots atvērt grupiņu zīdainīšu peldētapmācībā.
FAKTI
Bauskas peldbaseins
darbības 11 mēnešos no 2018. gada 24. janvāra līdz 2018. gada 30.
decembrim 38 409 reizes uzņēmis izglītojamos ar 90 926 cilvēkstundām
peldbaseinā un 25 158 reizes iedzīvotājus ar 45 352 cilvēkstundām
peldbaseinā, kopā – 67 procenti izglītojamo un 33 procenti pieaugušo
klientu.
Līgumā ar Valsts kasi par aizņēmuma ņemšanu bija
paredzēts, ka maksas klienti būs vismaz 21 procents no apmeklētāju
skaita. Tas nozīmē, ka šo prasību izdevies pārsniegt.
11 mēnešos
iekasēti 116 911,1 eiro. Ar šo summu peldbaseins spējis nodrošināt
darba algas un daļu nodokļu apmaksas. Ieņēmumi veido 41,32 procentus no
kopējās izdevumu daļas.
Bauskas baseina darbības nodrošināšanas izmaksas 2018. gadā:
elektrība
– 36 109,89 eiro; siltumapgāde – 23 658,80 eiro; ūdens – 10 657,27
eiro; dažādi izdevumi 11 pozīcijās (ieskaitot, piemēram, laboratorisko
izmeklējumu veikšanu, ķīmiskos līdzekļus utt.) – 19 245,28 eiro.
Bauskas
peldbaseina izbūve izmaksāja 3 137 158 eiro no pašvaldības naudas, no
summas Valsts kasē aizņēmums 1 637 158 eiro apmērā.
Avots: Bauskas BJSS un novada pašvaldība.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»