Mazās «gaismas pilis» – vērtīgas un sargājamas

2019. gada 5. februāris 00:00

742

Mazās «gaismas pilis» – vērtīgas un sargājamas

Vecumnieku novada Umpārtes bibliotēkā 1. februāra vakarā ilgi dega gaisma, skanēja dzeja un mūzika, raisījās sarunas. Vairāk nekā 50 interesentu bija gan nākuši, gan braukuši baudīt sagatavoto koncertprogrammu, lai apliecinātu atbalstu mazo bibliotēku pastāvēšanai lauku reģionos.

Umpārtē viesojās dzejnieks, Latvijas Radio 1 raidījuma «Kultūras rondo» vecākais redaktors Toms Treibergs un mūsdienu tautas mūzikas apvienība «Nielslens Lielsliens».

Pievērš uzmanību problēmām, vēsturei, cilvēkiem
Iecere pievērst sabiedrības uzmanību mazajām bibliotēkām radās biedrībai «Drustu acs».

Stāsta tās pārstāvis Klāvs Kalnačs: «Darbojos mūzikas grupā «Nielslens Lielsliens». Šoziem izdevām savu jaunāko albumu «Kad kniebējs kniebj» un nolēmām doties koncertizbraukumā pa bibliotēkām, kas katra savā mazajā apdzīvotajā nostūrī ir viena no dažām vai pat vienīgā sabiedriskā vieta. Vēlamies sniegt koncertu cilvēkiem, kuriem citādi nebūtu iespējas mūs dzirdēt, un gribam pievērst sabiedrības uzmanību tam, cik mazās bibliotēkas ir vērtīgas un sargājamas.»

K. Kalnačs dzīvo Vidzemē, Raunas novada Drustu pagastā, kur apmeklē mazo Gatartas bibliotēku. Redzot tās darbu, viņš novērtējot šīs un citu Latvijas lauku bibliotēku devumu un nozīmi. Dzirdot, ka ik pa laikam kādā vietā pašvaldība apsver iespēju bibliotēku «optimizēt», nolēmuši aktualizēt jautājumu par nepieciešamību atbalstīt mazo «gaismas piļu» pastāvēšanu, jo bieži vien nomaļākajos apvidos šī ir vienīgā sabiedriskā vieta, kur citam citu sastapt.

Dzejas un mūzikas vakaru iniciators K. Kalnačs rādīja Latvijas kartē vietas, kas jau apmeklētas, un atzinās, ka lielu daļu nosaukumu viņš iepriekš nebija dzirdējis. «Mūsu mērķis – atbalstīt mazās lauku bibliotēkas, pievērst uzmanību to problēmām, vēsturei un cilvēkiem, kuri te dzīvo,» sacīja mūziķis. «Lai šis koncerts Umpārtē ir kā paldies bibliotēkas ilggadējai vadītājai Inesei Dātavai!»

Iegūtas lielākas un izremontētas telpas
Umpārtes bibliotēkas vadītāja Inese Dātava pateicās ciemiņiem par ideju atbalstīt mazās bibliotēkas un pauda prieku par dzejas un mūzikas vakara apmeklētāju atsaucību.

Līga Jankovska no Stelpes bija patīkami pārsteigta par dzirdēto. «Pirms braucu šurp, paklausījos Toma Treiberga dzeju. Jā, dziļa. Paklausījos mūziku, bet tā mani neuzrunāja. Taču šodien, klātesot, varu teikt, ka bija «gardi» – viss kopā tik skaisti skanēja. Fascinējoši!»

Baudot cienastu, tika pārrunāta Umpārtes bibliotēkas 72 gadus garā vēsture un attīstība gadu ritumā, ko nenoliedzami ietekmējusi arī Vecumnieku cietuma klātbūtne.

I. Dātava bibliotēkā strādā kopš 2002. gada. Piedzīvotas pārmaiņas, kad grāmatu krātuvē parādījušies pirmie «gaismas tīkla» datori un ienācis internets, pēc tam – «tēva dēla» datori. Vēl tagad viņa atceras, kā kladītē garā rindā uz datoru izmantošanu pierakstījās pārsvarā notiesātie; viņi bijuši arī čakli grāmatu lasītāji.

2016. gada nogalē pēc 35 gadu pastāvēšanas Vecumnieku cietumu slēdza, tas tika nodots pašvaldības īpašumā. Kopš 2017. gada cietuma ēkas un teritoriju apsaimnieko biedrība «Kalna svētību kopiena». «Pēc ieslodzījuma vietas likvidēšanas radās jautājums – būt vai nebūt bibliotēkai. Ar pašvaldības, «Kalna svētību kopienas» un priestera Andreja Mediņa atbalstu iestādi izdevās saglabāt, turklāt tikām pie izremontētām un lielākām telpām,» stāsta I. Dātava.

«Ne par ko nevar sūdzēties»
Bibliotēkā reģistrēti 138 lietotāji, aktīvākie lasītāji ir seniori, nāk arī bērni, jo «Kalna svētību kopiena» te nodrošinājusi dzīvošanu vairākām ģimenēm. Bērnu literatūras klāsts nav plašs, taču ir iespēja grāmatas ņemt no citām bibliotēkām, izmantojot ērto starpbibliotēku abonementu. Umpārtē pieejami 18 nosaukumu žurnāli, daudz laikrakstu, reizi pāris mēnešos tiek pirktas jaunas grāmatas, atklāj bibliotēkas vadītāja.

Gaidīti ir gadskārtu svētki, tradicionālā rudens salātu pēcpusdiena; aktīvākie dodas uz teātra izrādēm Rīgā, būts arī Likteņdārzā. «Paši saorganizējamies un braucam. Teātri apmeklējam, kooperējoties ar Vecumnieku un Beibežu bibliotēkas lasītājiem. Mums ir ļoti laba sadarbība,» pauž I. Dātava.

Bibliotēkas vadītāja uzsver, ka «ne par ko nevar sūdzēties», jo lielā krīze ir garām. Savukārt grupas «Nielslens Lielsliens» bundzinieks Mareks Kaminskis pauda, ka, viņaprāt, «Umpārtē visvairāk viss ir kārtībā» no vietām, ko nācies apmeklēt, jo te nav draudu, nav riska; ir siltas telpas un lasītāji, tiek rīkoti pasākumi.

Koncertvakara baudītāji interesējās, kāpēc par vienu no apmeklējuma vietām iniciatīvas rīkotāji izraudzījušies tieši Umpārti. «Meklēju mazas un nomaļās vietās izvietotas bibliotēkas. Mani uzrunāja nosaukums – Umpārte,» sacīja K. Kalnačs. Tas pamudināja klātesošos iesaistīties diskusijā, kā šis vietvārds radies.

I. Dātava pastāstīja, ka trīsarpus kilometru attālumā kādreiz bijusi Umpārtes muiža, tagad saglabājusies vairs tikai klēts. Tur saimniekojusi baltvāciešu Krēgeru dzimta, kas izbraukusi uz Vāciju, vēlāk – uz Kanādu. Muižkungam bijis 1200 ha zemes, no tiem 400 ha viņš izdalījis 12 saimniecībām; pie viņa tikai latviešu zemnieki strādājuši.

Runājot par bibliotēku nozīmi laukos, klātesošie bija vienisprātis, ka bibliotēkas saglabāsies, kamēr vien lasītāji būs gatavi par tām iestāties.

Dzejas lasījumus un koncertvakarus mazajās lauku bibliotēkās rīkoja biedrība «Drustu acs», finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un Saldus novada pašvaldība.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mazās «gaismas pilis» – vērtīgas un sargājamas

Kategorijas