Darīt to, kas patiesi patīk

2019. gada 1. februāris 00:00

676

Aizraušanās. Novadnieks Dāvis Zāģers uzskata: jāizmēģina viss, ko tev piedāvā.

Bijušais iecavnieks Dāvis Zāģers sevi raksturo kā neatlaidīgu, mērķtiecīgu un empātisku jaunekli, kas spēj iejusties otra cilvēka ādā. «Esmu nedaudz arī slinks, jo cenšos atrast vieglāko veidu, kā izdarīt lietas, lai nebūtu sevi jāpārpūlē. Es iedvesmojos no saviem vecākiem, skatos un apbrīnoju viņus, cik daudz dzīvē sasnieguši. Mani nomierina lauki un klusums pie dabas. No katra sastaptā cilvēka var kaut ko paņemt, ko pats vēlies un uzskati par svarīgu. Ja tiekos ar lieliem mūziķiem, apbrīnoju, kā viņi izpaužas, un nodomāju, ka es arī vēlos tāpat,» laikrakstam atklāj Dāvis.

Vēlēšanās kļūt patstāvīgam
Divdesmit divus gadus vecais jaunietis izaudzis Iecavas novada Zorģu ciemā. Bērnība un pusaudža gadi pagājuši lauku sētā, palīdzot vecākiem lauku darbos. Absolvējis Iecavas vidusskolu un tālāk devies izglītoties Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Pamācījies tur divus gadus un sapratis, ka ārsta profesija nav domāta viņam, un skolu pametis. «Laikam nenoticēju sev, ka varu tāds būt. Sākumā domāju, ka tas noteikti ir mans lauciņš, jo mamma arī ir daktere. Bērnībā, vērojot viņu darbībā, likās, ka tas ir forši un arī es vēlos to darīt. Tad šķita, ja viņa var, kādēļ gan es to nevarētu?!» pārdomās dalās Dāvis. Kamēr tika gaidīta jaunā mācību gada uzņemšana, sācis strādāt a/s «Grindeks». Tur pavadīts lielisks gads sirsnīgā kolektīvā. Vienlaikus sāktas studijas Rīgas Tehniskajā koledžā, kur joprojām mācās par auto apkopes speciālistu.

Darba gaitas sāktas, jo vēlējies patstāvīgu dzīvi un nebalstīties tikai uz vecāku pleciem. Gribējies pamēģināt pašam, kā tas ir, kad aizej pats savās dzīves gaitās. No sākuma klājies grūti, sarežģīti bijis savilkt galus kopā, bet tā pieredze bijusi ļoti noderīga turpmākajai dzīvei. Jaunietim ir 11 gadu jaunāka māsa, mācās Iecavas vidusskolā, cītīgi spēlē akordeonu un galda tenisu. Četrus gadus vecākais brālis galvaspilsētā apgūst tiesību zinātni. Dāvis kopš pērnā gada maija strādā SIA «Wesemann» par ekskavatora operatoru un dzīvo Saulkrastos. Šis darbs interesē, jo jaunieti saistot tehniskās lietas – patīk kaut ko skrūvēt, sataisīt, dot otru «dzīvību» un savā veikumā ielikt dvēseli.

Saista mūzika un teātris
D. Zāģeram ir divas viskvēlākās aizraušanās – mūzika un teātris. Viņš ir Bauskas Tautas teātra un Iecavas teātra studijas «Artis» dalībnieks. Izbraukāt neesot grūti – ja kaut ko ļoti gribas, tad tas ir tā vērts. Vienlaikus tam visam piesātinātajā ikdienā Dāvis gandrīz trīs gadus spēlē basģitāru un piedzied kantri rokgrupā «Pakavrockband». Grupas sastāvs: Juris Gausiņš ir dziesmu autors, vokāls, ģitāra; Āris Ozols – solo ģitāra un dobra; Gundars Avotiņš pie bungām, Sandra Šnē – vijole. Dāvis atklāj, ka tuvākās lielākās uzstāšanās paredzētas aptuveni februāra beigās Rīgas klubā «Republika» un Liepājas klubā «Fontaine». Jaunietis ģitārspēli apguvis no 16 gadu vecuma gan pašmācības ceļā, gan trenējoties pie Valda Berezina: «Viņš mani iedrošināja spēlēt, dziedāt, darīt lietas un neklausīties apkārtējos ļaudīs, jo nekā citādāk neiemācīsies kā tikai darot. Sevi kaut kā ir jāattīsta, lai kļūtu labāks, tāpēc šad tad uzrakstu dziesmu tekstus, bet tās paredzētas šaurākam klausītāju lokam. Esmu pārāk paškritisks, vēlos visu perfekti un tad tikai parādīt citiem. Iespējams, man vairāk vajadzētu iemācīties nebaidīties un mēģināt.»

Teātra nodarbības sācis apmeklēt pavisam nejauši, kad klasesbiedri piedāvājuši aizbraukt uz vienu no pasākumiem, kur komandā pietrūcis dalībnieka. Pēc redzētā priekšnesuma teātra sporta grupas vadītāja Valda Karnīte piedāvājusi apmeklēt viņas pulciņus. Pēc iestudētās Niklāva Rimša izrādes «Tētis un māmiņa» skatē gūts atzinīgs novērtējums, un tad bijis «āķis lūpā». Sākumā teātra spēle neesot īpaši padevusies, jo trūcis ideju, bijis sarežģīti saspēlēties ar konkrētiem cilvēkiem, arī iemācīties tekstu bijis grūti. Vislabāk patikusi gota loma izrādē «Koridors», kurā attēloja puiku, kurš vēlas «izsisties» no mammas rokām, kura viņu tur pie sevis kā vienīgo bērnu. Tuvākā pirmizrāde plānota 27. martā, tā būs «Pildspalva» Bauskas kultūras centrā.

Kuriozi teātrī esot visādi – pēkšņi tiek aizmirsts, kas jāsaka. Tādā gadījumā palīdz suflieris, bet uztraukumā pat viņu grūti sadzirdēt, un tad sākas improvizēšana. Ir gadījies par ātru uziet uz skatuves, piedzīvot neveiklās pauzes, pateikt otra tekstu u. tml. Ir bijis tā, ka skatītāju rindās sēž tikai divi cilvēki, bet kolektīvs turpina spēlēt izrādi un uzskata to par lielu mēģinājumu.

Sapnis – «Arēna Rīga» vai Dailes teātris
Esot iekšā teātrī un mūzikā, aizmirsti par visu apkārtējo, esi atvērts uz garīgo pasauli, aizmirsti sliktās lietas, kas apkārt notiek. Tu vari būt tu pats, bez ikdienas maskas, un izbaudīt mirkli, kurā esi. Tās ir neaprakstāmas izjūtas, gandarījums, kaifs, ekstāze, kad tev koncertā dzied līdzi vai teātrī aplaudē, izjūtas raksturo jauneklis. Brīvajos brīžos Dāvis aizbrauc ciemos pie vecākiem palīdzēt saimniecības darbos, bet lielākoties tomēr iekrīt kāda izrāde vai koncerts. Dāvja sapnis ir uzstāties «Arēnā Rīga» vai Dailes teātrī.

Pagaidām studentu apmierina tā, kā ir pašlaik: «Apzinos, ja gribu pieķerties pie vienas konkrētas lietas, tad neatliks laika daudzām citām. Ja neizmēģināsi visu, ko apkārt tev piedāvā, kā tu vari zināt, ka tev tas patiks?! Dzīves lielākā vērtība ir darīt to, kas tev patīk, neraugoties uz citu teikto, jo tā tu vairāk mīlēsi gan sevi, gan citus. Pārāk maz laika ir šajā pasaulē, un nevar visu paspēt izdarīt, lai kā gribētos. Kas «izaugs» par manu prioritāti, to rādīs laiks, pašlaik neko nemainītu.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Darīt to, kas patiesi patīk

Kategorijas