Kā fēnikss no pelniem

2019. gada 1. februāris 00:00

1298

Latviju un baušķeniekus pagājušā gada rudenī sasniedza ziņa, ka pazīstamais mūziķis Igo Bauskas novada Mežotnes pagastā, ciematā Ceplis, Lielupes krastā, iegādājies divus īpašumus – kaļķu dedzinātavu un neapdzīvotu divstāvu ēku, kas celta 19. gadsimta vidū firsta Anatola Līvena laikā, kurš pagājušā gadsimta 20. gados bija ķieģeļu fabrikas īpašnieks. Līdz ar saimnieciskās dzīves apsīkumu ciematā pagājušā gadsimta 90. gados arī teritorija daļēji degradējusies un ar īpašu pievilcību vairs neizceļas. Tāpēc Igo drosme iegādāties Ceplī divus īpašumus pārsteidza daudzus.

Vērts ieklausīties
Tiem, kas tik labi nepazīst Igo darbību ārpus mūzikas, ir vērts klātienē vai neklātienē iepazīties ar viņa veikumu Ventspils novada Jūrkalnē. Uzzinot vairāk par pēdējo divdesmit gadu laikā tur ieguldīto enerģiju un izdomu, būs saprotamāk, ka Igo nav «gaisa piļu cēlājs», bet prot darboties mērķtiecīgi un tālredzīgi. Turklāt māksliniekam ir lieliska pieredze, kā «tukšā vietā un nekurienē» radīt un veidot šķietami neticamas lietas un notikumus.

«Bauskas Dzīve» ar Igo tikās Ceplī vienā no puteņainākajām janvāra dienām. Sniegs gan liedza redzēt īsajā rudens cēlienā paveikto īpašuma teritorijas sakopšanā, taču augšstāvā pamestībai atņemtā, mājīgi siltā virtuvītē ar lauku plīti varēja uzzināt ne tikai par mākslinieka iecerēm Mežotnē, bet arī vēstījumu par to, kā viņš Cepli izvēlējies...

Igo stāsta: «Jau kādu laiku Jūrkalnē manis aizsāktais daļēji dzīvo savu patstāvīgu dzīvi. Pašvaldība, iedzīvotāji un entuziasti no visas Latvijas Jūrkalnes dabas parkā turpina 2002. gadā iesākto: tūrisma sezonas atklāšanu ar vides sakopšanas talkām un interesantiem pasākumiem noslēgumā, ar Saulgriežu svinēšanu Uguns-pļavā, ar starptautisku Jūrkalnes mākslas plenēru jūlijā un Ābolu balli septembrī. Talkas un plenēru turpinu organizēt, bet Saulgriežu svētkos un Ābolu ballē esmu ciemiņš. Šogad vēl realizēsies sapnis par Vējturu namu un sadarbība ar Jūrkalni turpināsies.»

No šaubām līdz sapnim par nākotni
Igo atzīst, ka ideja par jaunu izaicinājumu pieņemšanu dzimusi lēnām, līdz viņš ieinteresējies par kādu neparastu piedāvājumu nekustamā īpašuma tirgū. «Tas bija pirms četriem gadiem, kad pirmo reizi atbraucu uz Cepli un to apskatīju. Lietainā, vējainā dienā ar īpašnieku uzrāpāmies tornī, skatam pavērās Lielupe un krastā ciemats ar dažām sakoptām mājiņām un graustiem. Mājupceļā teicu – labi, ka es to redzēju, bet man to nevajag! Tomēr kaut kas nedeva miera. Sāku zīmēt, iztēloties vietu, līdz atkal braucu uz Cepli, pētīju un prātoju, kas tajā varētu notikt. Man bija svarīgi izprast vietu, saprast, kur esmu. Uzmanību piesaistīja arī Mežotnes pils tuvums, Rundāle, Mazmežotne, to vēsturiskais un kultūras konteksts, kas arī paver iespējas. Savu īpašumu Rīgā, Teikā, pārdevu, un tā nu esam te... Kad te ziemā ierodamies, telpā nav vairāk par plus desmit grādiem, labs laiks paiet, kamēr plīts uzsilst...» Igo nodrebinās.

Jumts, skurstenis un plīts bijušas trīs galvenās lietas pašu un mājas drošībai.Taču darbs ar projektētājiem un arhitektiem tikko sācies, un vajadzīga taču viena silta vietiņa, kur piesēst un sapņot par nākotni. Igo radošās idejas un plāni par atjaunoto ēku izmantošanu dzimst reizē ar praktisko pusi – projektēšanu un pārbūvi, lai to funkcionalitāte būtu piemērota konkrētiem pasākumiem. Tomēr ir daudz mainīgu lielumu, piemēram, viena no idejām bija dedzinātavu izmantot kā keramikas krāsni. Domas mainījās, bet tas nebūt nav iemesls atteikties no keramikas darbnīcas Ceplī vispār. Bijušajā kaļķu dedzinātavā iecerēta mākslinieku darbnīca un izstāžu zāle. Igo par to labprāt stāsta, lai atklātu, ka šādā vidē radošie meklējumi sagādā daudz negaidītu pavērsienu.

Komanda un sadarbība
Igo ir pārliecināts, ka, uzsākot ko jaunu, ļoti svarīgs ir iniciators un komanda, kas gatava sadarbībai. Iedomātais lietu veidols var īstenoties tad, ja ir domubiedri, kas spēj to uztvert un kopā īstenot. Tradīciju veidošana un to pēctecība jau ir nākamais uzdevums, kad svarīgi sadarboties ar pašvaldību, tās iedzīvotājiem, uzņēmējiem. Iecerētais «Igo mākslas un mūzikas centrs «Ceplis»» varētu tapt šādā ceļā, soli pa solim, pakāpeniski. Mākslinieku plenēri, radošās darbnīcas, muzikāli notikumi,– tam visam Igo liek pamatus. Sarunā piedalās arī Gita Straustiņa, Mākslas akadēmijas asociētā profesore un pasniedzēja 3D datorgrafikā. Gita un Igo vēlas likt lietā savu bagāto pieredzi, veidojot šo kultūras centru. Viņi tikušies arī ar Mežotnes pagasta pārvaldes vadītāju Zigurdu Kalēju, kurš ļoti atzinīgi novērtējis abu apņēmību veidot mākslas centru. Z. Kalējs pēc tikšanās saka: «Pagasta iedzīvotāji un novada kultūras dzīve būs ieguvēji. Mums ir svarīgi viņus atbalstīt, risinot saimnieciskos jautājumus. Kaut tādu cilvēku būtu vairāk novadā un Latvijā!»

Anatola Līvena un brīvības cīņu atcerei

Tā kā liepājnieks Igo iecerējis attīstīt bijušo Anatola Līvena īpašumu Mežotnē, derīgi informēt, ka vakar, 31. janvārī, Liepājas muzejā Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācija (AREM) organizēja pasākumu, lai godinātu kņaza, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieka Mežotnes muižnieka Anatola Līvena piemiņu.

1919. gada 15. janvārī kapteinis Līvens no bijušajiem Krievijas impērijas armijas karavīriem izveidoja Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību jeb Līvena nodaļu, kas piedalījās Latvijas Neatkarības karā, cīņās pret lieliniekiem.

Lai izceltu šo vēstures mantojumu, Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācija aicina ik gadu
31. janvāri atzīmēt kā Līvena dienu, jo tieši 1919. gada 31. janvārī Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienība devās pretlielinieku frontē.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kā fēnikss no pelniem

Kategorijas