Vislabākā dāvana ir kaķa mīlestība

2019. gada 1. februāris 00:00

822

Pulciņam bezsaimnieka kaķu jau vairāk nekā mēnesi Vecumniekos ir savas mājas, vienīgās tādas visā novadā un, iespējams, arī kaimiņnovados.

Ideja par patvēruma nodrošināšanu peļu junkuriem radās daudzdzīvokļu māju – Skolas ielas 1 un Ceriņu ielas 5 – iemītniekiem, kuriem nav vienaldzīgs pamesto kaķu liktenis.

Šefību pār mājdzīvniekiem uzņēmusies sabiedriski aktīvā pensionāre Jana Avota, kura, būdama kaķu mīļotāja, nav varējusi noraudzīties, kā nabaga runči un kaķenītes cīnās par savu eksistenci.

Piedalās barības iegādē
Ar Janu tiekamies kādā janvāra dienas rītā, kad viņa no sava dzīvokļa iznāk ar nesamo – vienā rokā spainītis ar ūdeni, otrā – bļodiņa, kurā rūpīgi sagrieztas svaigas plaušas. «Mazi, mazi, mazī…» sievietes skanīgais aicinājums ātri vien sasauc kopā «mazos» – dažādu krāsu un dzimuma kaķus. Jana mīļi sabar nerātnākos, kuri uzsākuši kautiņu, un kopā ar astainajiem pavadoņiem dodas uz «ēdamistabu». Tā ir vieta zem daudzdzīvokļa nama balkona, kur dzīvnieki ieraduši pulcēties un ieturēt maltīti.

«Re, tas ir Zilacis – diezgan nejauks, viņš mēdz citus «klapēt», pat savu māsiņu nesaudzē, tāpēc visi no runča baidās. Lūk, Pelēcīte, Raibulīte, Melnītis, Bļauka, Lāsīte… Visu gan nav. Pašlaik tikai deviņi sanākuši, lai gan pavisam te ir 14 kaķu,» atklāj Jana. Viņa rājas, ka minči «izlaidušies», jo «re, pat plaušiņas ēd ar gariem zobiem». Tās nāksies nest uz istabu un vakariņām savārīt kopā ar kartupelīšiem. Gādīgā sieviete slavē brīnišķīgos kaimiņus un atbalstītājus – abu tuvējo māju iedzīvotājus, jo viena viņa nespētu tik pulka kaķu paēdināt: «Par dzīvnieciņiem rūpējas un barības iegādē piedalās Dzidra, Jānis, Larisa, Vladimirs, Katrīna, Imants; dažreiz arī citi. Paldies visiem!»

Neļaujas jūtu izpausmēm
Pagalma kaķu epopeja saistāma ar kādu notikumu. No Ceriņu ielas 5 uz citu dzīvesvietu aizkrāmējās kāda ģimene. Kaķeni viņi līdzi nepaņēma.

«Viss sākās no Ciltsmātes, kā viņu esam iesaukuši. Kaķi, kas te pagrabos savairojušies, ir viņas bērni, izņemot abus Rižikus; tie pieklīduši no citurienes,» skumjo vēsturi «Bauskas Dzīvei» uztic Jana. Lai straujās vairošanās dēļ daudzdzīvokļu māju pagalmā neizveidotos kaķu kolonija, iedzīvotāji gudrojuši, ko iesākt. Tika nolemts dzīvniekus kastrēt un sterilizēt.

«Sazinājāmies ar vetārsti Agnesi Krūmiņu. Viņa pārstāv SIA «Ķepas», ar ko novada dome noslēgusi sadarbības līgumu par veterināro pakalpojumu sniegšanu. Tas tik bija teātris, kā tos kaķus ķērām! Daži neparko neļāvās sevi iemānīt uzstellētajās kastēs. Nedēļas laikā tomēr gandrīz visus izdevās notvert, izņemot Rižiku un Baltkājīti. Viņi sprostā negāja, un viss. Tad sameklēju ķeramo tīklu. Tā kā esmu kaķu mīļotāja, man mājās arī ir savs lolojums; tad nu ņēmu un trenējos uz savu Pērlīti kaķu sagūstīšanā. Biju nosolījusies nelikties mierā, kamēr visi nebūs noķerti un pabijuši pie veterinārārstes. Kad tas izdevās, biju tik laimīga,» teic Jana. «Runči un kaķenes ir smuki, apaļi un veselīgi; ne viņiem utis, ne blusas. Gribētos katru pabužināt un samīļot, bet pagrabos dzimušie kaķi rokās nedodas un jūtu izpausmēm neļaujas.»

Ziedo «gultas veļu»
Kā pagrabu kaķi tika pie saviem apartamentiem, tas atkal ir cits stāsts.

Vecumnieku novada dome pērn novembrī saņēma iedzīvotāju parakstītu vēstuli, kurā lūgts nodrošināt pajumti vairāk nekā ducim sterilizētu un kastrētu minču. Ļaudis pauda bažas par bezsaimnieka dzīvnieciņu likteni, jo ziemā pagrabu telpas ir noslēgtas un kaķiem nav vietas, kur paglābties no aukstuma.

«Kad rakstījām iesniegumu, daudzi šaubījās, vai «dome ar kaķiem krāmēsies», ja ir virkne citu darbu un pienākumu. Bijām patīkami pārsteigti, saņemot ziņu no pašvaldības izpilddirektores vietnieka Guntara Veismaņa, ka ideja par kaķu mājām akceptēta un skolēni apņēmušies tās izgatavot,» stāsta Jana.

Otrajos Ziemassvētkos, 26. decembrī, namiņi tika izvietoti Ceriņu ielas 5. mājas sētas pusē līdzās ievai, ceriņkrūmam, Kaukāza plūmītei un saldajam ķirsim. Iedzīvotāji kaķu istabas «aprīkojuši» ar visu nepieciešamo – ziedojuši peļu junkuriem «gultas veļu», sedziņas, flaneļa paladziņus, lai nav jāguļ uz «plikas» grīdas. Ievērojot, ka astaiņiem ir grūtības nokļūt sava «nekustamā īpašuma» trešajā stāvā, piestiprināti dēlīši, lai kaķiem vieglāk kāpelēt.

Jana ir gandarīta par līdz šim paveikto pagalmu iemītnieku labā, radot viņiem «kaķu cienīgus» apstākļus. «Esmu daudz grāmatu par kaķiem izlasījusi, tāpēc nesaprotu tos, kuri uzskata – bezsaimnieka minči «jāizbaro lapsām vai ar žurku indi jāpiebeidz». Pirms daudziem gadu tūkstošiem cilvēki pielūguši kaķus kā dievus; gan jau tas nav bijis gluži bez pamata. Man ļoti tuva ir angļu rakstnieka Čārlza Dikensa atziņa: «Vislabākā dāvana ir kaķa mīlestība.» Jā, viņi nedodas rokās, bet es zinu, ka mīl,» teic pašaizliedzīgā dzīvnieku aprūpētāja.

Vecumnieku vidusskolas mājturības un tehnoloģiju skolotājs Jānis Plūme:
– Pērn augustā pedagogu konferencē uzrunāju pašvaldības izpilddirektores vietnieku Guntaru Veismani un izteicu ideju, ka vietējie jaunieši varētu dot kādu savu ieguldījumu novadam. Novembrī nāca piedāvājums izgatavot bezsaimnieka kaķiem apartamentus.
Kad šo projektu izdevās saskaņot un iekļaut mācību programmā, sākās darbs. Novembrī un decembrī skolēni modelēja iespējamās mājas no kartona, rēķināja izmērus un nepieciešamo materiālu daudzumu, darināja namiņu rāmjus un starpstāvus, veidoja sienas, ejas, jumtu, balkonus, kā arī krāsoja. Projekts bija visai apjomīgs, taču jaunieši strādāja ieinteresēti, vērsti uz sasniedzamo rezultātu. Īsi pirms Ziemassvētkiem kaķu mājas bija gatavas. To darināšanā iesaistījās 7.a un 7. b.,
8.a un 8.b., 9.a un 9.b klases jaunieši. Nepieciešamos materiālus – dēļus, skrūves, skrūvgriežņu uzgaļus, krāsas, jumta segumu – nodrošināja Vecumnieku novada dome.

Guntars Veismanis, Vecumnieku novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks:
«Pašvaldībai viena kaķu māja izmaksāja aptuveni 55 eiro, taču šoreiz nozīmīgākais nav ekonomiskais aspekts; svarīgākais, ko ieguva dzīvnieki un arī bērni, kuri piedalījās šo namiņu tapšanā. Vienmēr jāpatur prātā visiem zināmā A. Sent-Ekziperī atziņa: «Mēs atbildam par tiem, ko esam pieradinājuši.»»

SPECIĀLISTA KOMENTĀRS

Meldra Ivbule, Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvid-zemgales pārvaldes vadītāja vietniece:
– Iepazīstoties ar situāciju Vecumniekos, var secināt, ka vietējā pašvaldība savu finansiālo iespēju robežās ir uzņēmusies rūpes par bez pajumtes un īpašnieka aprūpes palikušajiem kaķiem un izveidojusi speciālas mājiņas, kur patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Tāpat arī vietējie iedzīvotāji ir izrādījuši iniciatīvu, nodrošinot dzīvnieku sterilizāciju/kastrāciju. Šāda rīcība veicina dzīvnieku labturības uzlabošanos, pasargā no nekontrolētas vairošanās nākotnē, kā arī samazina risku vietējiem iedzīvotājiem saslimt ar infekcijas slimībām un parazitārām saslimšanām.
Lai pasākums nebūtu tikai vienreizēja kampaņa, ilgtermiņā gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem ieteicams vienoties par pienākumu sadali, proti, kopīgiem spēkiem nodrošināt arī turpmāku dzīvnieku aprū-pi – izbūvēto namiņu uzturēšanu (tīrīšanu, dezinfekciju, apkopi), dzīvnieku ēdināšanu, vakcināciju un apstrādi pret ekto un endo parazītiem. Barības izvietošana nedrīkstētu radīt antisanitārus apstākļus, kā arī piesaistīt nevēlamus viesus, piemēram, ciema teritorijā mītošos putnus – vārnas, žagatas u. c.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vislabākā dāvana ir kaķa mīlestība

Kategorijas