Vadošais Baltijā un atzīts Eiropā

2019. gada 29. janvāris 00:00

1208

Pavisam netālu, Neretas novada Mazzalves pagasta «Krastos», atrodas SIA «Liellopu izsoļu nams». Uzņēmums šajā nozarē strādā kopš 2010. gada un ir vienīgais Baltijā, kas var lepoties ar deviņu gadu pieredzi.

Sākot darbību, pirmajā gadā tika pārdoti 350 gaļas šķirņu jaunlopu, bet pērn – 22 000. Latvijas gaļas liellopu audzētāju saimniecību skaits, kas piegādā savus jaunlopus izsoļu namam, svārstās no 3500 līdz 4000. Nams vienā izsolē spēj piedāvāt pircējiem līdz 1300 dzīvnieku.

«Bauskas Dzīve» tikās ar uzņēmuma vadītāju Kasparu Ādamu, lai uzzinātu, kāds bijis šis laiks attīstībā, kāda pieredze un atziņas iegūtas.

Izdevīgi visiem
24 gadu vecumā nopietni pievērsties lauksaimniecībai, turklāt izvēlēties Latvijai ne tik ierastu nozari un saskatīt tās attīstības iespējas nākotnē, spēj retais lauku jaunietis. Kaspars atzīst, ka stimulu izvēlēties gaļas liellopu audzēšanas nozari mudinājusi situācija eksporta tirgū, kur galvenie cenu noteicēji bija ārzemnieki. «Varbūt mēs paši arī varam šajā laukā rīkoties un pārdot savus liellopus pēc iespējas izdevīgāk.Vispirms iepazinos ar šiem jautājumiem Anglijā un Vācijā. Protams, angļiem ir dziļākas ģimenes tradīcijas, bagāta pārmantotā pieredze. Tur, raugi, izsoļu nami ir cits pie cita. Man svarīgi bija sākt kaut ko jaunu un uzlabot situāciju nozarē,» atceras uzņēmējs. «Mūsu izsoļu nama attīstība ir pierādījusi, ka šāds gaļas jaunlopu eksporta veids ir izdevīgs visiem – gan zemniekiem, gan pircējiem, jo atrodas vienuviet un nevienam nav jātērē laiks lopu savākšanai.» Viņš uzskata, ka lopu audzētājam ir svarīgi redzēt savu «lolojumu» uz citu, līdzīgo fona, vairākiem saimniekiem jaunlopi nekad nebūs padevušies absolūti vienādi. Tas ļauj labāk izprast, kā lopiņu audzējis kaimiņš un ko pats var uzlabot. Iespējai jaunlopus savākt vienuviet ir arī gluži tehnisks nosacījums – transportlīdzeklis jānoslogo pilnībā, tajā jāsavieto aptuveni 60 jaunlopu, lai varētu eksportēt.

Dienā, kad «Bauskas Dzīve» viesojās uzņēmumā, saimnieki jau bija sākuši piegādi janvāra pēdējai izsolei. Dzīvnieki tiek nosvērti un sagrupēti aplokos no astoņiem līdz 20 katrā. Atlase tiek veikta gan pēc svara kategorijas, gan krāsas un šķirnes. Kaspars uzsver, ka zemniekiem ir svarīgi redzēt un zināt, kā praktiski viss notiek. Citi sākumā atbraucot aplūkot un tikai tad izlemj, vai piedāvāt savus liellopus izsolei vai ne. Sadarbība ir brīvprātīga.

Jāizprot patiesie nolūki
Uz izsolēm, kas notiek divreiz mēnesī, parasti ierodas no astoņiem līdz piecpadsmit pircēju no Eiropas. Svarīgi piebilst, ka izsoļu nams nodarbojas ar jaunlopu eksportu. Jaunie saimnieki tos nobaro un tad realizē gaļai Eiropas tirgū.

Kaspars gan atzīst, ka gaļas liellopu audzēšanas nozare ir sarežģīta. Tajā uzrodas kooperatīviņi, augstu cenu solītāji, bet gadās, ka ātrās peļņas tīkotāji tikpat veikli pazūd ar visiem zemnieku lopiņiem, naudu nesamaksājuši. Lai gan latviešu zemnieks ir apdomīgs, reizēm tomēr arī lētticīgs. Zemniekiem pašiem jāinteresējas par jaunpienācējiem šajā tirgū un jāmēģina izprast, kas ir patiesie saimnieki un kādi viņu nolūki.

«Mums jārēķinās ar to, ka Eiropā ir liellopu gaļas pārprodukcija un galacenu dinamika ir samērā līdzsvarota. Kad kļūst pieejami tā dēvēto trešo valstu tirgi, Eiropā un arī Latvijā ir jūtama cenu «temperatūras» paaugstināšanās. Nozares izaicinājumi nākotnē būtu – eksporta jaunlopu veselības stāvoklis, jo, pieaugot to skaitam, aktuālākas kļūs veselības problēmas. Nepieciešams lūkoties pēc nobarošanas iespējām uz vietas. Pašlaik bullēnu cenas ir augstas, turpretī telītes nav pietiekami novērtētas. Manuprāt, te ir iespēja nobarošanas entuziastiem rīkoties,» domāt plašāk vedina uzņēmējs.

Kaspars runā arī par to, ka kopējā lauku politika Latvijā ir tālu no vēlamās, daudz kas varbūt jau nokavēts, jo pietrūkusi ilgtermiņa vīzija. Lielo un mazo zemnieku saimniecību attīstība nav notikusi proporcionāli, un nav saglabāta dabiskā vide ar tās filozofisko jēgu. Uzņēmējs pats pieder pie tiem, kuri drosmīgi turpina savu vecāku iesākto, un palicis uzticīgs Latvijas laukiem, taču viņš domā, ka paaudžu maiņa ir sāpīgs jautājums. Kaspars atzīst: «Saprotams, ka bērni, redzot «nomocītos» vecākus, viņu rūgtumu un vilšanos par sava darba rezultātiem, izlemj, ka «šito» gan viņi turpināt negrib. Tāpēc svarīgi ģimenes audzināšanā ielikt tādus pamatus, kas rada perspektīvas izjūtu un pozitīvu izpratni par lauku dzīves estētiskajām un vides vērtībām. Tad lauki būs apdzīvoti un to vērtība tikai augs.»

Sadarbība ir veiksmīga
Diemžēl pagājušā gada sausuma izraisītās problēmas ar siena un skābsiena sagatavošanu gada nogalē saimniekiem lika piegādāt izsoļu namam krietni vairāk jaunlopu, jo vajadzēja izsvērt, cik barības vēl atlicis un cik lopiem tās pietiks.

Atis Sausais, SIA «Agro Mēmele» valdes loceklis, sadarbojas ar liellopu izsoļu namu un teic, ka pārsvarā viss rit veiksmīgi jau trīs četrus gadus. Ērts attālums, jaunlopus transportē pats. Viņš ir apmierināts ar izsoles norisi un to, kā jaunlopi tiek vērtēti, svērti. Taču A. Sausais vēlētos īsāku naudas saņemšanas termiņu. «Saprotu, ka atrodos plūsmas «ķēdītē», taču dažkārt saimniecībā nauda jāiegulda strauji. Administrācija gan ir atsaucīga, un parasti tiek rasts vajadzīgais risinājums. Uzticos uzņēmumam, kurš, cerams, arī pieaugošās konkurences apstākļos nosargās savu labo slavu,» pauž klients.

Mārcis Cielavs, pašnodarbinātais Vecsaulē, ik mēnesi, īpaši vasarā, izsoļu namam var piegādāt savus jaunlopus – bullēnus, bet telītes audzē, lai paplašinātu ganāmpulku. «Kaut ko arī plānots nobarot un pārdot gaļā. Ganāmpulkā ir ap sešdesmit zīdītājmāšu, un barības krājumi rūpīgi sarēķināti, vajadzētu pietikt līdz pavasarim,» prāto saimnieks.

Plāno palielināt apjomus
Situāciju nozarē vērtē arī Bauskas novada Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības «Jundas» īpašniece Alma Bērziņa. Viņa, raksturojot darbības principus, uzsver: ««Jundas» saimnieko mazliet citādāk nekā vairums Latvijas gaļas liellopu saimniecību. Mēs nobarojam dzīvniekus līdz galaproduktam – gaļai, tāpēc nepieciešamība pēc barības ir vēl lielāka, jo nepārdodam mazos teliņus, bet turpinām tos barot līdz 16 – 20 mēnešu vecumam. Sagatavotais skābsiens gan ir zemas kvalitātes, un lopi aug lēnāk, ir mazražīgāki, turpretī siena kvalitāte ir izcila. Vasarā saražoto lopbarību sākām izbarot jau jūlijā, kas ir neierasti agri. Ceram, ka ganību sezona sāksies tā, lai mēs varētu iztikt ar vēl esošajiem krājumiem, tomēr neizslēdzam arī varbūtību, ka radīsies vajadzība barību iegādāties papildus.» Viņa atklāj, ka pagājušo saspringto sezonu izmantojuši lopbarības pārdevēji, paaugstinot cenu par divām līdz četrām reizēm. Saimniekiem, kuriem barības trūcis, nācās pieņemt lēmumu – pārdot lopus vai pirkt ļoti dārgo barību.

«Gaļas liellopu nozare nav vienkārša, bet mēs tajā redzam perspektīvu un noteikti plānojam palielināt saimniecības ražošanas apjomus arī nākotnē,» pauž A. Bērziņa.

UZZIŅAI

Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kas var nodrošināt vismaz 95% tajā audzēto dzīvnieku un zīdītājmāšu turēšanu un ēdināšanu dabiskās pļavās. 70% no Latvijā esošajām gaļas liellopu un krustojumu saimniecībām ir saņēmušas starptautiski atzītu bioloģisko sertifikātu, kas dod pircējam un patērētājam garantiju, ka dzīvnieki ir audzēti atbilstīgi Eiropas Savienībā esošajām bioloģiskajām prasībām.

No visiem gaļas šķirņu liellopiem uzņēmums 2016. gadā ir eksportējis 62,8%, 2017. gadā – 72,3% , 2018. gadā – 76,3%.

Avots: SIA «Liellopu izsoļu nams» interneta mājaslapa.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vadošais Baltijā un atzīts Eiropā

Kategorijas