Gaisā izmestais sit pa kabatu

2009. gada 16. februāris 15:15

938

Dabasgāze ilgu laiku bijis viens no lētākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā nodrošināt ēkas ar siltumu. Mūsdienās dabasgāzei ir lielākā nozīme apkures industrijā un tās cena pieaug nepārtraukti. A/s «Latvijas Gāze» vadība oficiāli paziņojusi, ka jūtama dabasgāzes cenas samazināšanās varētu notikt tikai maijā. Nedomāju, ka šī ziņa kādu ļoti iepriecinās. Siltuma tirgū ļoti jūtama Krievijas dominējošā loma. Laikā, kad visā pasaulē energoresursu, īpaši naftas un dabasgāzes, cena samazinās, Latvijā tā tikpat kā nemainās. Šim produktam parasti piemēro arī pārējās energoresursu cenas. Par spīti jūtami pieaugušai cenai, dabasgāze vēl aizvien attiecīgā veida katlumāju ekspluatācijas izmaksu dēļ ir viens no lētākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā apsildīt ēkas. To izmanto dabasgāzes piegādātāja - Krievija. Tiek apspriests variants - ja neatradīs investoru gāzesvada «Nord Stream» būvei, tad nepieciešamo finansējumu gūs, paaugstinot dabasgāzes cenu. Tas nozīmē, ka maksās arī Latvija. Maksa par siltumu Bauskā ir sasniegusi 1,64 latus par kvadrātmetru. Nerenovētām mājām līdzīgu cenu varēja prognozēt jau pirms gada. Atšķirībā no pagājušā gada, krietni palielinājusies dabasgāzes cenas starpība mazajiem un lielajiem pircējiem. To jūt Iecavā, Rundālē un citur, kur tiek kurināts ar dabasgāzi - maksa par siltumu jau ir ļoti līdzīga SIA «Bauskas siltums» iekasētajai. Diemžēl jānoraida pārmetumi par neefektīvu saimniekošanu un Bauskas slikto situāciju uz pārējās Latvijas fona. Ikvienā pilsētā maksa par siltumu dažādās mājās ir ļoti atšķirīga. Viena no vismazākajām tā ir Kuldīgā, kur tiek kurināts ar šķeldu. Sašutuši par apkures izmaksām ir Valkas iedzīvotāji, bet viņiem lielākais maksājums ir tikai 1,22 lati par kvadrātmetru. Vairāk par siltumu jāmaksā Jelgavā un Liepājā, kur cena pārsniedz divus latus par kvadrātmetru. Vismazākie maksājumi ir renovētām ēkām. Bauskā vienīgā ēka, kura pilnībā veikta siltināšana, ir Stacijas ielas 5. māja. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tur novembrī patērēja par 46 procentiem mazāk dabasgāzes, decembrī - par 39, janvārī - par 32 procentiem. Stāsta dzīvokļu īpašnieku biedrības «Stacijas 5» valdes locekle Velga Zolberga: «Plānojam vasarā veikt vēl dažus nelielus remontdarbus, lai līdzsvarotu temperatūru radiatoros dažādos dzīvokļos.» Ņemot vērā sarežģīto banku situāciju, reti kuras mājas iedzīvotāji tagad uzdrošināsies ņemt kredītu siltināšanai. Tiesa, var veikt dažus nelielus darbus, kuri ļautu ietaupīt. Stāsta SIA «Bauskas namsaimnieks» valdes priekšsēdētāja Jolanta Ķikute: «Var siltināt bēniņu un pagraba griestus. Tas izmaksātu trīs četrus tūkstošus latu - atkarībā no ēkas specifikācijas. Šo naudu var iegūt ar uzkrājumiem.» Valdība sola, ka beidzot būs pieejams Eiropas struktūrfondu finansējums ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Ar finansējuma projektu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. Uztrauc fakts, ka šo finansējumu ar pamatojumu «Tūlīt būs!» pēdējos gados sola gandrīz katru pavasari. Uzmanību izraisa arī viens projekta citāts: «Finansējumu varēs saņemt daudzdzīvokļu dzīvojamo namu dzīvokļu īpašnieki atklātas projektu iesniegumu atlases rezultātā.» Iespējams, pēc darbu veikšanas šo naudu var arī nesaņemt. Ņemot vērā iedzīvotāju kūtrumu, māc šaubas, vai Bauskas iedzīvotāji šogad uzdrošināsies siltināt kādu daudzdzīvokļu ēku.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gaisā izmestais sit pa kabatu

Kategorijas