Komentāri: AZARTSPĒĻU AIZLIEGŠANA

Uldis Varnevičs, Indra Vētra, Sandra Danosa

2019. gada 25. janvāris 00:00

Kāds jūsu viedoklis un vērtējums – azartspēļu zāles jāslēdz vai jāatstāj, jo budžetā ienes nodokļus?

Renārs Volkovs no Jaunās konservatīvās partijas

Niecīgs labums
– Mērķis nav atteikties no šīs nozares, bet gan ierobežot pieejamību. Spēļu zāles ir uz katra stūra, kam seko lombards, ātro kredītu «kantori».

Nodokļi, ko samaksā azartspēļu nozare, neatsver kaitējumu, ko tā nodara Latvijas sabiedrībai. Tas ir posts mūsu ģimenēm. Atkarībā slīgstoši cilvēki, pēdējo līdzekļu nospēlēšana, vēlme atspēlēties, nododot lombardos pēdējās vērtīgās mantas, ņemot ātros patēriņa kredītus, ko pēc tam nespēj atdot, kas vēlāk jau kļūst par iemeslu pamest valsti.

Maldīgs ir uzskats, ka ieņēmumi no azartspēļu biznesa līdz ar spēļu zāļu aizvēršanu vairs neienāks budžetā. Nauda nepazudīs, to tērēs precēs un produktos, kas nesīs ienākumus, piemēram, ar PVN pārtikai.

Ieņēmumi Latvijas valsts budžetā no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa, kā arī no preču pakalpojumu loteriju organizēšanas nodevas 2018. gada deviņos mēnešos ir vairāk nekā 28 miljoni eiro. Latvijas pašvaldību budžetos kopā bija plānots ieskaitīt teju 7 miljonus eiro. Ienākumi no azartspēlēm pašvaldībās salīdzinājumā ar postu, ko nes šāda veida uzņēmējdarbība, sabiedrībai ir niecīgi.

Andris Kopeika, Iecavas iedzīvotājs

Pārvarēju sevi
– Kādreiz pats esmu bijis atkarīgs no azartspēlēm, apmēram kādu gadu vai vairāk deviņdesmito gadu beigās. Tā dēļ pat zaudēju darbu. Mans uzskats – tas ir vēl trakāk nekā atkarība no alkohola vai cigaretēm. Tad, kad es gāju uz spēļu automātiem, manīju, ka tur apgrozās tiešām gados jauni cilvēki, pat tādi, kuri pēc likuma tur nedrīkstētu būt, un tas ir šausmīgs fakts. Tie aparāti ir tā uztaisīti, ka cilvēki kļūst par «zombijiem». Kā tu dabū vinnestu, tā kļūsti atkarīgs, un no tā tikt vaļā ir grūti. Ir cilvēki, kas iztērē ne tikai savu naudu, bet zog pat no firmas...

Ar azartspēlēm vairs neaizraujos, bet no savas pieredzes saku, ka tā ir lieta, kur cilvēki zaudē visu – ne tikai savus mīļos, bet nereti arī dzīvību. Tu spēlēšanas brīdī jūties ļoti labi, tā ir svētlaime, bet, kad ieraugi, ka makā vairāk nav ne centa, tad ir citādāk. Es no tā visa atgāju, jo noliku pirmajā vietā ģimeni. Priecājos, ka sieva no manis neatteicās, tas man palīdzēja.

Runājot par spēļu automātiem ciemā, kurā dzīvoju, nesmuki, ka tas ir blakus solīdai iestādei, kultūras namam, un vēl atrodas pašā centrā. Esmu dzirdējis, ka grib vēl vienu azartspēļu iestādi atvērt, ko pašvaldība pagaidām neatļauj. Uzskatu, ka tas arī nebūtu nepieciešams.

Gita Domoracka, SIA «Alfor» juriste

Ieies pagrīdē
– Mūsu spēļu zāles Bauskā un Iecavā darbojas jau vairāk nekā 12 gadu. Vidēji par katru no šīm spēļu vietām azartspēļu nodoklī un nodevā tiek samaksāti 140 tūkstoši eiro gadā, no kuriem daļa nonāk arī pašvaldības budžetā. Papildus vietvaras budžetā tiek nomaksāti nodokļi, kas saistīti ar nodarbinātību. Kopā azartspēļu nozare gadā nodokļos nomaksā aptuveni 64 miljonus eiro.

Azartspēles un izlozes ir bijusi izklaide jau gadsimtiem ilgi, azarts ir dabisks cilvēka stāvoklis, un sabiedrības interese par azartspēlēm vienmēr pastāvēs. Cilvēkam ir gan tiesības, gan pienākums saprast un zināt, ko iesākt ar savu brīvo laiku un naudu.

Iespējamību, ka spēļu zāles Latvijā varētu tikt slēgtas, vērtējam nopietni, tomēr uzskatām, ka tas nedos pienesumu liberālai valstij ne ekonomiskā, ne sociālā ziņā. Azartspēļu aizliegšana nenozīmē, ka azartspēles nespēlēs. Ja ir pieprasījumus, būs arī piedāvājums. Uzradīsies nelegālas pagrīdes iestādes, kur cilvēki atradīs iespēju tās spēlēt. Un tad šis izklaides veids no kontrolēta kļūs par nekontrolētu, kas nesīs sev līdzi arī visas ar to saistītās sekas – netiks ievērotas noteiktās prasības iekārtām, drošībai, netiks izmaksāti laimesti utt.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: AZARTSPĒĻU AIZLIEGŠANA

Kategorijas