Akās atgriežas ūdens

Pustukšas akas daudzviet Bauskas un kaimiņnovados ir apliecinājums
pagājušās vasaras tveicei. Pamazām situācija uzlabojas, taču
iedzīvotāji izgājuši dzīves skolu – ūdeni lieki neizšķiest un savu
dzirdinātavu iztīrīt.
Bauskas novada Dāviņu pagasta pārvaldes
vadītāja Līvija Šarķe pieļauj, ka daudzviet laukos akas ilgus gadus nav
tīrītas, tāpēc samilzušas problēmas. Iespējams, ka ir vietas, kur arī
tas nelīdz, taču pieredze rādot, ka, aku iztīrot, ūdens pēc kāda laika
atgriežas.
Dāviņu pagasta «Sisaiņu»
saimniecei Astrīdai Rubenei ūdens akā jau ir no otrdienas,
15. janvāra. Dāviņos sirmā kundze dzīvo nepilnus 40 gadus, pirmo reizi akā
ūdens līmenis kritisko robežu sasniedzis pirms diviem gadiem. Tad vēl
bijuši lopi, bet tos izglābis dīķis. Tajā ūdens nekad nav trūcis, bet
pērnais karstums izsusinājis arī to. Astrīda atklāj, ka šo laiku iztikusi ar dēlu atvestajām
pieclitrīgajām plastmasas pudelēm, kas pildītas ar dzeramo ūdeni. Taču
atvases māti reizi vienā vai divās nedēļās, bet dāvinietei
vajadzību ir gana. Ar šo pievedumu veļu neizmazgās, un arī pats tīrs
nekļūs. Seniori paglābusi blakus mājām tekošā Iecavas upīte, kurā
ielikts sūknis.
«Dieva svētība tā mana Iecavīte, un šogad tai
ūdens tik dzidrs un tīrs. Citus gadus tas duļķes meta, brūns un
nepatīkams, taču tagad gan tā nevaru teikt. Ja aptrūkās dzeramā ūdens,
vārīju upes ūdeni, jo zālēm virsū kaut kas jau jāuzdzer. Vēderkaites
mani nepiemeklēja,» apgalvoja pensionāre. Arī upē ūdens līmenis strauji
krities, un sūkni vajadzējis vairākkārt pārvietot, turklāt ierīcei bebrs
vēl vadu pārgrauzis.
«Visa kā var nebūt, bet, ja nav ūdens, tā ir
milzīga nelaime,» uzsver Astrīda un pavēsta, ka līdzīga bēdu ieleja ir
daudzviet apkārtējās mājās. Cits citam kaut kā mēģinot izlīdzēt. Lai arī
dzīvo viena, pašvaldībā palīdzību nav meklējusi, un problēmu nastu uz
saviem pleciem iznesusi pati.
Arī
Dāviņu pagasta «Jauniekās» akā ūdens pēc lielā vasaras karstuma viļņa
bija izčabējis. Saimnieks Juris Nullītis meklējis dažādus risinājumus,
apzinājis 15 firmas, kas varētu spici iedzīt līdz nākamajam slānim,
cerībā, ka ūdens atgriezīsies.
«Atsaucās tikai vieni pakalpojuma
sniedzēji, pārējie uzreiz atteicās. Paziņoja, ka ir liels risks palikt
bez rezultāta. Spici var ierīkot tikai smiltīs, pat desmit centimetru
biezs māla slānis vai akmentiņi ir nepārvarams šķērslis, nerunājot par
mālainiem iežiem Tā arī beigās sanāca, septiņu metru dziļumā iegāja
ātri kā dūņās un pēc tam apstājās kā pret betona sienu, jo sekoja
Dāviņpuses māli,» stāsta Juris Nullītis. Par pakalpojumu šķīries no 150
eiro, bet pie ūdens tā arī nav tikuši. Dzīvesbiedre Ārija, no darba Rīga
braukdama, to plastmasas toveros vedusi no Ķekavā esošā dzīvokļa. «Mums
diviem jau daudz nevajag, bet vistrakāk ir, ka veļas mašīnu nevar
iedarbināt un vannošanās prieki beigušies. Par laimi, dīķī ūdens
noturējās, lai gan peldēt tur vairs nevarēju iet, bet pasmelt ikdienas
vajadzībām sanāca bez bēdu,» teic «Jaunieku» saimniece.
Pēcāk
meklēti lietpratēji, kas varētu aku iztīrīt. Par darāmo vienojušies
telefoniski, kad meistari atbraukuši un Juris ieraudzījis viņu metodi,
nodomājis, ka labāk nebūtu ieradušies. Divi vīri – viens nolaidies pa
virvi akā un ar lāpstiņu smēlis smilti spainī, un pēc tam tā celta
laukā. Tieši šajā laikā Daugavpilī bija notikusi nelaime, akā skābekļa
trūkuma dēļ bija divi bojāgājušie. Juris, rūpējoties par aku tīrītāju
drošību, ieteicis līdzpaņemt sveci, kad tā nodzisīšot, tas būs signāls
par skābekļa beigām. Jura padomi gan nav uzklausīti, un, kad viens grods
bijis iztīrīts, uzieta ādere, ūdens čurkstēdams nācis ārā, un vienā
mirklī kādi 80 centimetri bijuši, tālab darbam metuši mieru.
Nullīši
«Jauniekās» dzīvo jau 30 gadu, nekad iepriekš šādas problēmas nav
bijušas. Aka deviņdesmitajos gados pašu spēkiem tīrīta, bet īsti nav
skaidrs, cik tā ir dziļa, iespējams, vēl kāds neiztīrīts grods esot. Lai
nevajadzētu cīnīties par izdzīvošanu, saimnieks lēš, ka vienīgā izeja
ir dziļurbuma ierīkošana. Urbumu vajagot, vismaz 50 metru dziļi. «Iecavā
un uz Zālītes pusi tur viss skaidrs – 25 metri dolomītam cauri, un ir
mūžīgais ūdens. Šeit – Misā, Dāviņos – viss miglā tīts, ar 50 metriem
vismaz jārēķinās, varbūt vajag pat vairāk,» spriež J. Nullītis.
Noskaidrojis, ka aptuvenās izmaksas ir 45 eiro metrā, tātad vairāk nekā
2000 eiro nepieciešami, lai būtu stabila ūdenspadeve.
Tagad ar
pieejamiem resursiem Nullīši rīkojas ļoti apdomīgi. «Visu laiku savā
«datorā» jāieprogrammē, ka nevar ūdeni bez jēgas tecināt. Ja ūdens ir
lielos daudzumos, neviens jau to nenovērtē. Taupīgi dzīvojam, jo tās
bailes jau vēl ir dzīvas, ka varam palikt bešā. Elektrība te mums pazūd
bieži un ir sveču romantika, taču bez ūdens vēl nekad nebija sanācis
palikt,» teic Ā. Nullīte.
Bauskas
novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs atklāja, ka par
ūdens trūkumu akās pašvaldība pagājušajā gadā saņēmusi vairākus signālus
un, piepalīdzot SIA «Bauskas ūdens», esot iztīrītas akas gan Vecsaules,
gan Īslīces pagastā. «Ne visi lūgumi tika apmierināti, jo aku
skalošanas darbus var veikt tikai pie pozitīvas gaisa temperatūras. Par
aku stāvokli 2019. gadā pagaidām grūti spriest, to varēsim uzzināt tikai
pavasarī un vasarā. Ja būs nepieciešams, tad arī šogad pašvaldība nāks
palīgā sociāli neaizsargātiem un vientuļiem cilvēkiem,» sola V. Čačs.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»