Akās atgriežas ūdens

2019. gada 22. janvāris 07:45

1128

Pustukšas akas daudzviet Bauskas un kaimiņnovados ir apliecinājums pagājušās vasaras tveicei. Pamazām situācija uzlabojas, taču iedzīvotāji izgājuši dzīves skolu – ūdeni lieki neizšķiest un savu dzirdinātavu iztīrīt.

Bauskas novada Dāviņu pagasta pārvaldes vadītāja Līvija Šarķe pieļauj, ka daudzviet laukos akas ilgus gadus nav tīrītas, tāpēc samilzušas problēmas. Iespējams, ka ir vietas, kur arī tas nelīdz, taču pieredze rādot, ka, aku iztīrot, ūdens pēc kāda laika atgriežas.

Dāviņu pagasta «Sisaiņu» saimniecei Astrīdai Rubenei ūdens akā jau ir no otrdienas, 15. janvāra. Dāviņos sirmā kundze dzīvo nepilnus 40 gadus, pirmo reizi akā ūdens līmenis kritisko robežu sasniedzis pirms diviem gadiem. Tad vēl bijuši lopi, bet tos izglābis dīķis. Tajā ūdens nekad nav trūcis, bet pērnais karstums izsusinājis arī to. Astrīda atklāj, ka šo laiku iztikusi ar dēlu atvestajām pieclitrīgajām plastmasas pudelēm, kas pildītas ar dzeramo ūdeni. Taču atvases māti reizi vienā vai divās nedēļās, bet dāvinietei vajadzību ir gana. Ar šo pievedumu veļu neizmazgās, un arī pats tīrs nekļūs. Seniori paglābusi blakus mājām tekošā Iecavas upīte, kurā ielikts sūknis.

«Dieva svētība tā mana Iecavīte, un šogad tai ūdens tik dzidrs un tīrs. Citus gadus tas duļķes meta, brūns un nepatīkams, taču tagad gan tā nevaru teikt. Ja aptrūkās dzeramā ūdens, vārīju upes ūdeni, jo zālēm virsū kaut kas jau jāuzdzer. Vēderkaites mani nepiemeklēja,» apgalvoja pensionāre. Arī upē ūdens līmenis strauji krities, un sūkni vajadzējis vairākkārt pārvietot, turklāt ierīcei bebrs vēl vadu pārgrauzis.

«Visa kā var nebūt, bet, ja nav ūdens, tā ir milzīga nelaime,» uzsver Astrīda un pavēsta, ka līdzīga bēdu ieleja ir daudzviet apkārtējās mājās. Cits citam kaut kā mēģinot izlīdzēt. Lai arī dzīvo viena, pašvaldībā palīdzību nav meklējusi, un problēmu nastu uz saviem pleciem iznesusi pati.

Arī Dāviņu pagasta «Jauniekās» akā ūdens pēc lielā vasaras karstuma viļņa bija izčabējis. Saimnieks Juris Nullītis meklējis dažādus risinājumus, apzinājis 15 firmas, kas varētu spici iedzīt līdz nākamajam slānim, cerībā, ka ūdens atgriezīsies.

«Atsaucās tikai vieni pakalpojuma sniedzēji, pārējie uzreiz atteicās. Paziņoja, ka ir liels risks palikt bez rezultāta. Spici var ierīkot tikai smiltīs, pat desmit centimetru biezs māla slānis vai akmentiņi ir nepārvarams šķērslis, nerunājot par mālainiem iežiem Tā arī beigās sanāca, septiņu metru dziļumā iegāja ātri kā dūņās un pēc tam apstājās kā pret betona sienu, jo sekoja Dāviņpuses māli,» stāsta Juris Nullītis. Par pakalpojumu šķīries no 150 eiro, bet pie ūdens tā arī nav tikuši. Dzīvesbiedre Ārija, no darba Rīga braukdama, to plastmasas toveros vedusi no Ķekavā esošā dzīvokļa. «Mums diviem jau daudz nevajag, bet vistrakāk ir, ka veļas mašīnu nevar iedarbināt un vannošanās prieki beigušies. Par laimi, dīķī ūdens noturējās, lai gan peldēt tur vairs nevarēju iet, bet pasmelt ikdienas vajadzībām sanāca bez bēdu,» teic «Jaunieku» saimniece.

Pēcāk meklēti lietpratēji, kas varētu aku iztīrīt. Par darāmo vienojušies telefoniski, kad meistari atbraukuši un Juris ieraudzījis viņu metodi, nodomājis, ka labāk nebūtu ieradušies. Divi vīri – viens nolaidies pa virvi akā un ar lāpstiņu smēlis smilti spainī, un pēc tam tā celta laukā. Tieši šajā laikā Daugavpilī bija notikusi nelaime, akā skābekļa trūkuma dēļ bija divi bojāgājušie. Juris, rūpējoties par aku tīrītāju drošību, ieteicis līdzpaņemt sveci, kad tā nodzisīšot, tas būs signāls par skābekļa beigām. Jura padomi gan nav uzklausīti, un, kad viens grods bijis iztīrīts, uzieta ādere, ūdens čurkstēdams nācis ārā, un vienā mirklī kādi 80 centimetri bijuši, tālab darbam metuši mieru.

Nullīši «Jauniekās» dzīvo jau 30 gadu, nekad iepriekš šādas problēmas nav bijušas. Aka deviņdesmitajos gados pašu spēkiem tīrīta, bet īsti nav skaidrs, cik tā ir dziļa, iespējams, vēl kāds neiztīrīts grods esot. Lai nevajadzētu cīnīties par izdzīvošanu, saimnieks lēš, ka vienīgā izeja ir dziļurbuma ierīkošana. Urbumu vajagot, vismaz 50 metru dziļi. «Iecavā un uz Zālītes pusi tur viss skaidrs – 25 metri dolomītam cauri, un ir mūžīgais ūdens. Šeit – Misā, Dāviņos – viss miglā tīts, ar 50 metriem vismaz jārēķinās, varbūt vajag pat vairāk,» spriež J. Nullītis. Noskaidrojis, ka aptuvenās izmaksas ir 45 eiro metrā, tātad vairāk nekā 2000 eiro nepieciešami, lai būtu stabila ūdenspadeve.

Tagad ar pieejamiem resursiem Nullīši rīkojas ļoti apdomīgi. «Visu laiku savā «datorā» jāieprogrammē, ka nevar ūdeni bez jēgas tecināt. Ja ūdens ir lielos daudzumos, neviens jau to nenovērtē. Taupīgi dzīvojam, jo tās bailes jau vēl ir dzīvas, ka varam palikt bešā. Elektrība te mums pazūd bieži un ir sveču romantika, taču bez ūdens vēl nekad nebija sanācis palikt,» teic Ā. Nullīte.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs atklāja, ka par ūdens trūkumu akās pašvaldība pagājušajā gadā saņēmusi vairākus signālus un, piepalīdzot SIA «Bauskas ūdens», esot iztīrītas akas gan Vecsaules, gan Īslīces pagastā. «Ne visi lūgumi tika apmierināti, jo aku skalošanas darbus var veikt tikai pie pozitīvas gaisa temperatūras. Par aku stāvokli 2019. gadā pagaidām grūti spriest, to varēsim uzzināt tikai pavasarī un vasarā. Ja būs nepieciešams, tad arī šogad pašvaldība nāks palīgā sociāli neaizsargātiem un vientuļiem cilvēkiem,» sola V. Čačs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Akās atgriežas ūdens

Kategorijas