«Eiropas Parlamenta eksperti» izvaicā Alekseju Loskutovu

Noslēdzies laikraksta «Bauskas Dzīve» un Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa kopīgi rīkotais konkurss «Eiropas Parlamenta eksperts».
Pareizo atbilžu 43 autori 17. janvārī tika aicināti uz izlozi Bauskas mākslas skolas zālē, lai noskaidrotu, kuri divi veiksminieki laimēs iespēju apmeklēt Eiropas Parlamentu (EP) Briselē. Konkursa dalībniekiem acīmredzot izdevās iemantot rīkotāju īpašu labvēlību, jo ceļojumu uz Beļģijas galvaspilsētu ieguva četri «Bauskas Dzīves» lasītāji. Tie ir: Karina Peha un Guntis Šlosbergs no Bauskas, Ilze Arāja no Vecumnieku novada Misas, Evija Blumberga no Ventspils. Evija ir 12. klases skolniece, kas neslēpa sajūsmu: «Tāds prieks! Bija to vērts! Rakstu zinātniski pētniecisko darbu par to, kā jaunieši izprot politiskos procesus. Būs man iespēja, apmeklējot Briseli, iegūt zināšanas un noderīgu informāciju.» Meitenei konkursā piedalīties ieteikusi mamma, kura dzīvo Bauskā.
Ilze Arāja, Misas vidusskolas un Zālītes speciālās internātpamatskolas bibliotekāre, atklāja, ka dažādos konkursos ik pa laikam iesaistās visa ģimene. «Pirms diviem gadiem laimējās vedekliņas mammai, tagad man. Gribētos, lai arī bērniem veicas un viņi tiek uz Briseli,» sacīja «Bauskas Dzīves» lasītāja.
Nesola «gāzt kalnus»
«Eiropas Parlamenta ekspertiem» bija solīta tikšanās ar K. Kariņu, kurš vienmēr ir labprāt braucis ciemos un ticies ar «Bauskas Dzīves» lasītājiem. Diemžēl šis laiks, kad pašreizējam Ministru prezidenta kandidātam «jāmēģina sadiegt valdības deķis», ir pietiekami sarežģīts, tāpēc pēdējā brīdī viņam dienas kārtību nācās mainīt. Uz Bausku bija atbraucis un ar konkursa dalībniekiem tikās K. Kariņa «sūtnis» politiķis Aleksejs Loskutovs. Gadījumā, ja premjera amata kandidāts kļūs par valdības vadītāju (topošās koalīcijas partijas vienojušās par valdības deklarāciju un rīt, 23. janvārī, ārkārtas sēdē Saeimai tiks piedāvāts balsot par jaunās valdības apstiprināšanu), viņš ieņems K. Kariņa vietu EP. A. Loskutovs katram pareizo atbilžu autoram pasniedza speciālbalvu no EP un atbildēja uz jautājumiem.
Tikšanās dalībnieki viesi izprašņāja gan par norisēm Eiropā, gan Latvijā. Tika izrādīta interese par iespējamo Eiropas Savienības (ES) nākotnes attīstību, ja no valstu savienības izstājas Apvienotā Karaliste. Komentējot šo situāciju, A. Loskutovs sacīja: «Ar ES viss būs kārtībā un arī Lielbritānija «nepazudīs», jo valstij ir spēcīga ekonomika. Eiropas valstīm būs jāmeklē citas sadarbības formas, savukārt britiem būs jādomā, kā nodrošināt to savu tautiešu labklājību un tiesības, kuri dzīvo ārpus Lielbritānijas.» Izvēršot šo tēmu, politiķis pauda uzskatu, ka Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem vajadzētu dot iespēju vēlreiz sarīkot referendumu, jo daļa, balsojot par «breksitu» – izstāšanos no ES –, patiesībā balsoja pret migrantiem, daļa nezināja, par ko balso, bet citi bija pārliecināti, ka Lielbritānija izstāsies no ES, taču turpinās saņemt ierastos labumus.
Klātesošie A. Loskutovam vaicāja, kāds būs viņa pirmais darbs, ja viņš stāsies K. Kariņa vietā un kļūs par EP deputātu. «Nesolu, ka «gāzīšu kalnus», jo būtu naivi cerēt, ka četru mēnešu laikā līdz nākamajām vēlēšanām var pagūt ko grandiozu izdarīt. No idejas līdz pārliecināšanai aizrit apmēram pieci gadi,» atklāja politiķis.
«..partija aizgāja no mums»
Konkursa dalībnieki vēlējās dzirdēt, cik ilgi varētu noturēties K. Kariņa veidotā valdība, ja to apstiprinās. «Kariņam ir līdzsvarota pieeja valdības izveidē, un šis mēģinājums ir stabils. Man ir sajūta, ka valdība varētu izrādīties dzīvotspējīga,» pauda politiķis.
Uz jautājumu, kāpēc koalīcijā ir tikai pieci politiskie spēki, Aleksejs Loskutovs atbildēja ar pretjautājumu: «Vai ir vērts aicināt tādus, uz kuriem nevar paļauties, tikai tāpēc, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku balsu pārsvaru?»
Politiķis saņēma pārmetumus par «skraidīšanu» – te viņš no «Vienotības» izstājies, te atkal uzņemts šī politiskā spēka rindās. «Nevis mēs aizgājām no partijas, bet partija no mums. Jutām, ka «Vienotība» iet neceļos, viss «veda uz to», ka tiks turpināts drumstalot politisko skatuvi. Pēdējā gada laikā situācija ir mainījusies, partija kļuvusi par ideoloģiski saliedētu un profesionālu politisko spēku, kam svarīgs tiesiskums un demokrātijas nostiprināšana. Tas arī lika izlemt atgriezties partijas biedru rindās,» situāciju skaidroja A. Loskutovs.
Ar žurnālistiem – pa labam
«Bauskas Dzīves» lasītāji vēlējās uzzināt, kāpēc apsīkušas 13. Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa («KPV LV») aktivitātes parlamentā. Savulaik viņš filmējis teju vai katru politiķu soli, taču nu vairs kameru viņa rokās nemana.
«Kļūstot par 12. Saeimas deputātu, Kaimiņš jutās kā kārtīgs izlūks ienaidnieka aizmugurē. Viņa mērķis bija «atmaskot blēžus». Tas bija ļoti uzkrītoši, turklāt neētiski, jo Saeimas deputātiem jābūt koleģiāliem. Kāpēc viņš vairs nefilmē? Kaimiņš ar kameras palīdzību radīja jaunu partiju «KPV LV», piedalījās valdības veidošanā. Ko tad viņš tagad filmēs? Kā paša partija kaulējas par amatiem vai kā paša biedri viņu grib nocelt no krēsla? Filmēt jau var, bet rādīt nevienam nevar! Tagad kamera viņam sākusi traucēt,» savu versiju atklāja A. Loskutovs.
Viesim uzdeva arī jautājumu par to, kā viņš vērtē 13. Saeimas deputāta Ata Zakatistova («KPV LV») rīcību, neatbildot TV «Panorāmas» žurnālistiem 16. janvārī. A. Loskutovs sacīja: «Savulaik Zakatistovs bija fantastisks cilvēks ar gaišu galvu, katrs priecātos viņu saukt par savu draugu. Tad viņš bija pazudis un atkal pie apvāršņa uzpeldēja kā Artusa Kaimiņa palīgs 12. Saeimā. Jau ar 13. Saeimas pirmo dienu mani nebeidz pārsteigt viņa «komunikācija» ar žurnālistiem. Īsts arogants (augstprātīgs, uzpūtīgs – aut.)! Ar žurnālistiem, kas ir ļoti zinoši un pieredzējuši, runā kā ar ienaidniekiem. Tas ir ļoti neglīti un nepieņemami. Izvairīšanās no atbildes nav neatbildēšana visai valstij, bet attieksmes paušana. Visi taču ir dzirdējuši teicienu, ka «politiķis ir kā muša – gan vienu, gan otru var nosist ar avīzi», tāpēc ar žurnālistiem vajag pa labam. Es uzskatu, ka žurnālista profesija ir ļoti respektējama, tāpēc neviens ar savu attieksmi nedrīkst viņus ne ignorēt, ne pazemot.»
«Bauskas Dzīves» lasītāji saņēma arī atbildes uz citiem jautājumiem.
Konkursa dalībnieki varēja noskatīties dokumentālu īsfilmu par K. Kariņa darbu Briselē un ieklausīties viņa atziņās.
Piemeklē «ideālākos ministrus»
Klātesošajiem bija iespēja baudīt Mūzikas skolas audzēkņu priekšnesumus. Zhuens Jangs jeb Enzo, kā zēnu ierasts uzrunāt, ieprie-
cināja ar klavierspēli (skolotāja Ineta Rozentāle), bet Danija Mickus – ar dziedājumu (skolotāja Ieva Ūdre, koncertmeistare Evija Bonāte).
Īpašu sveicienu bija sagatavojusi namamāte – Bauskas mūzikas un mākslas skolas direktore Anita Velmunska. Lai palīdzētu premjera amata kandidātam ātrāk izveidot valdību, viņa piedāvāja savu «ideālo Ministru kabineta sastāvu». Premjera biedrs varētu būt miermīlīgais Vinnijs Pūks, ar ārlietu ministres pienākumiem vislabāk tiktu galā Pepija Garzeķe, izglītības un zinātnes jomu varētu pārraudzīt Mērija Popinsa, veselības nozari – Dakteris Aikāsāp. Kandidatūras bija piemeklētas arī citu valstsvīru krēsliem. Zinot K. Kariņa lielisko humora izjūtu, A. Velmunska sarakstu ar «jauno valdību» nodeva viņa palīdzei EP Elīnai Bīviņai, kura solīja to nogādā premjera amata kandidātam.
Laikraksta «Bauskas Dzīve» galvenā redaktore Anita Rozentāle pateicās konkursa «Eiropas Parlamenta eksperts» dalībniekiem par lielo atsaucību un pauda prieku, ka atbilžu meklēšanā iesaistās ģimenes – dzīvesbiedri, vecāki un bērni, vīramātes un sievasmātes. Konkurss tiek rīkots jau daudzus gadus, un aktīvākie lasītāji ikreiz izmanto iespēju gan apliecināt, gan papildināt savas zināšanas vienotās Eiropas politikā un pārvaldē.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»