Radošā dimensija paplašina pasauli

2019. gada 22. janvāris 00:00

615

30. jubilejā Bauskas mākslas skola rīko absolventu darbu izstādi «Satikšanās», ko Bauskas muzejā atklās 25. janvārī.

Izstādē piedalās ap 30 autoru, kuri profesionālās izglītības iestādi beiguši no 1993. gada līdz mūsdienām. Tā ir līdz šim plašākā absolventu kopīgā izstāde, to varēs aplūkot līdz 3. martam.

Pārliecinoši sasniegumi
Jubilejas ekspozīcija pārsteigs ar mākslas veidu un žanru daudzveidību. Izstādes organizētājs Ainārs Pastors stāsta, ka retrospektīvajā kolekcijā iekļauti grafikas, glezniecības, tēlniecības, keramikas, tekstilmākslas, vides dizaina, stikla mākslas, vēsturisko stilu tērpu versiju, rotu meistaru, multimediju mākslinieku darbi, kā arī arhitektu projekti. Viņš ir patīkami izbrīnīts par absolventu ārkārtīgi lielo atsaucību.

Izstādē piedalīsies vairāki Mākslas skolas beidzēji, kuru vārdi ir pazīstami pasaulē: gleznotājs un grafiķis Atis Jākobsons, multimediju māksliniece Kate Krolle, fotomākslinieks Reinis Hofmanis, arhitekte un īpaši virtuozu grafiku meistare Ilze Paklone, Latvijā un pasaulē ievērību guvusī keramiķe Laima Grigone. Mākslas akadēmisko izglītību Atis un Kate ieguva Latvijā, bet pilnveidoja, papildus studējot un savā jomā strādājot ārzemēs. Arhitektūras doktore Ilze Paklone vairākus gadus ir mācījusies Nīderlandē un Japānā, Laima Grigone ir studējusi Anglijā, bet Kate Krolle – Francijā. Vēlāk Kate dzīvoja un radoši darbojās Briselē, bet pērn atgriezās Latvijā. Viņa piedalīsies Mākslas skolas absolventu izstādes atklāšanā.

Atis Jākobsons pašlaik atrodas Nepālā, Ilze Paklone – Meksikā. Tie nav parasti ceļojumi, bet radošu meklējumu un pasaules izziņas pieturvietas. Ilze ir publikāciju autore prestižos arhitektūras žurnālos, viņas esejas par Japānu bija publicētas arī žurnālā «Rīgas Laiks». Ata Jākobsona mītnes zeme jau vairākus gadus ir Vācija, taču viņš aktīvi iesaistās visdažādākajos laikmetīgās mākslas projektos Latvijā, pārsteidzot ar ideju filozofisko dziļumu un māksliniecisko izpausmju amplitūdu. Grafiskā un funkcionālā dizaina jomā oriģinālus darbus rada Nauris Cinovics. Īpašu popularitāti iemantojuši viņa galda piederumu komplekti «Sajūti sajūtu!». Priekšmeti ir izstrādāti smagnēji, lai palēninātu ēšanas procesu.

Veiksmīgi citās nozarēs
Latvijā pazīstama sociālantropoloģe reiz pauda izbrīnu un centās noskaidrot, kādēļ visu radošo profesiju pārstāvju paveiktā vienīgais kritērijs latviešu sabiedrībai šķietot viņu panākumi un atsauksmes ārzemēs. Viņa to skaidroja ar nācijas zemo pašapziņu, kas neļauj ieraudzīt lietas un notikumus kontekstā. Antropoloģei piekrītot, var droši apgalvot, ka jaunie cilvēki, Bauskas mākslas skolas beidzēji, kuri profesionālās mākslas jomā diendienā turpina darboties Latvijā, ir nenovērtējama bagātība.

Bauskas mākslas skolas ilggadējā pedagoģe Olita Dzelzkalēja uzsver: «Sociālajos tīklos un tiešā saskarsmē vērīgi sekoju daudzu mūsu absolventu gaitām. Man ir neizsakāms prieks par tiem, kuri mākslas skolā vēl īsti neapjauta savas spējas, taču vēlāk, izvēloties citas nozares, viņu profesionālā karjera izvērtās lieliska. Tādu ir ļoti daudz, turklāt visdažādākajās nozarēs. Manuprāt, ikviens bērns, kurš apmeklē mākslas skolu, ir ieguvējs. Nav jau obligāti jāstudē māksla.»

Arī «Bauskas Dzīvei» ir gana daudz iedvesmojošu piemēru: angļu filologs Arvīds Saulītis, eksakto zinību pārstāvis Inguss Blaudums, vēsturniece Agnija Lesničenoka, jogas trenere Jūlija Bosko, informācijas tehnoloģiju speciālisti Ervīns Grīnfelds, Dace Rumpe, tūrisma nozares speciālists Edgars Stepanovičs, Bauskas novada domes speciālists Mārtiņš Vilciņš, Bauskas kultūras centra darbinieks, dzejas, mūzikas autors un izpildītājs Gatis Zotovs, ilggadēja valsts ierēdne Dagnija Stuķēna, restauratore Gundega Liepa un daudzi citi.

Jauni un talantīgi skolotāji
Tomēr tikai nedaudzi ir strādājuši vai joprojām turpina darboties mākslas pedagoģijā. Prieks par Lauru Matildi Ikerti – Mākslas skolas pirmā izlaiduma absolventi, kura dažus gadus bija Bauskas mākslas skolas pedagoģe, bet tagad vada zīmēšanas un mākslas nodarbības Bauskas amatiermākslinieku studijā «Meistars Gothards» un darbojas restaurācijā, Kristīni Jukmani – Ogres mākslas skolas pasniedzēju, Evitu Trapočku – Engures mākslas skolas pedagoģi. Arī Laurai Uščai ir vismaz 12 gadu pedagoģiskais stāžs, sākumā strādājot Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, bet vēlāk – Talsu reģiona izglītības iestādēs. Tagad Iecavas mūzikas un mākslas skolā strādā absolvente Laura Potaša. Bauskas mākslas skolas pirmā izlaiduma absolvente Esmeralda Purvišķe ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas pasniedzēja.

Bauskas mākslas skolā veidošanu māca absolvente Lāsma Grigone – viena no izcilākajām keramikas un porcelāna jaunajām meistarēm Latvijā. Laimas konceptuālie vides darbi pašlaik skatāmi Rīgas Dizaina un dekoratīvās mākslas muzeja izstādē. Dažus gadus Mākslas skolā strādāja tēlnieks Niks Edušs – neordinārus risinājumus meklējošs jauns mākslinieks. Arī viņa darbi būs absolventu izstādē. Zīmīgi, ka Nika talantu Bauskas mākslas skolā pirmā ieraudzīja veidošanas skolotāja Tija Bušmane. Viņa savu audzēkni virzīja mērķtiecīgi – par spīti tam, ka mākslas skolu pirmajā izstādē Nika skulptūra neguva ievērību. Toties pēc neilga laika Dizaina un mākslas vidusskola piedāvāja Nikam iestājeksāmenu atvieglotus noteikumus. Pēc skolas absolvēšanas Niks ir strādājis restaurācijā, bet pašlaik jaunu mākslinieku komandā īsteno dažādus radošus projektus.

Noder profesionālās iemaņas
Kā mākslas skolā iegūtās prasmes noder dzīvē? Atbild 2008. gada absolvents Emīls Dzelzkalējs: «Esmu beidzis Latvijas Kultūras akadēmiju programmā «Starpkultūru sakari ar Norvēģiju un Zviedriju». Pašlaik strādāju lielā starptautiskā kompānijā par vadošā menedžera asistentu. Amatu hierarhijā sāku no viszemākās pakāpes un pakāpeniski veidoju profesionālo karjeru. Mūsu birojā Rīgā ir cilvēki no dažādām valstīm, bet visus vieno norvēģu valoda. Kultūras akadēmijā man bija padziļināts māk-slas vēstures kurss. Jutos organiski, jo mākslas vēstures pamatus un izpratni par stiliem biju apguvis mākslas skolā. Arī zināšanas kompozīcijā tagad ļoti noder prezentāciju veidošanā savā darbavietā. Pērn ieguvu gida starptautisko sertifikātu norvēģu tūristu grupu vadīšanai Rīgā. Ja nebūtu mācījies mākslas skolā, diez vai tagad, bieži ceļojot pa Eiropu, apmeklētu mākslas muzejus – tas ir aizraujoši un vērtīgi.»

Absolvente, kura vēlas palikt anonīma, atklāj: «Mākslas skola bija kā pasaules paplašinājums – īpaša vide, aizraujošas sarunas ar skolotājiem, par kādām pamatskolā nevarēju pat sapņot. Reizēm lūdzu mammu, lai atļauj pārnakšņot pie mūsu draugiem, maniem skolotājiem Ineses un Daira Hofmaņiem. Viņa nepiekrita līdz 1991. gada janvārim. Tad Inese mūs abas aicināja pārcelties pie sevis, jo Dairis vairākas dienas pavadīja Rīgas barikādēs. Mamma no rīta gāja uz darbu, bet mēs ar Inesi sarunājāmies, zīmējām, saimniekojām virtuvē. Uz skolu nebija jāiet, jo pieaugušie un skolotāji bažījās par drošību. Taču Hofmaņu dzīvokļa patvērumā es jutos priecīga un pasargāta.» Patīkamas atmiņas par Mākslas skolu glabā grafiķe un restauratore Laura Matilde Ikerte. Ar sirsnību viņa atceras keramikas skolotāju Veldu Mizišu un abu radošo sadarbību Lauras diplomdarba veidošanā.

Dažiem spilgts piedzīvojums bija 1992. gada vasaras prakse privātmājā Ceraukstes pagastā. Vakaros, kad gleznošana brīvā dabā bija beigusies, zēni kopā ar veidošanas skolotāju Gunāru Grīnfeldu devās uz Mūsu makšķerēt, citi palīdzēja skolotājiem lauku virtuvē visai grupai gatavot ēdienu.

Seko augstiem standartiem
Interesantu faktu atceras skolotāja Aija Ušerovska: «Kad Bauskā nodibināja Mākslas skolu, es, Olita Dzelzkalēja, Inese Mežkaze, Gunārs un Zinaida Grīnfeldi strādājām Rundāles pils restaurācijā. Piedāvājums kļūt par jaunās skolas pedagogiem bija negaidīts. Mēs ar prieku to pieņēmām, un drīz vien darbs Mākslas skolā kļuva par mūsu dzīvesveidu. Katru pēcpusdienu pēc darba Rundāles pilī Gunārs mūs ar auto veda uz Bausku.»

Augstos profesionālos standartus, ko iedibināja pirmā direktore Inese Hofmane, vairāk nekā 20 gadus uzturēja un iestādes attīstību virzīja ilggadējā direktore Mārīte Šulce. Viņas rosināti, skolēni sāka piedalīties starptautiskās bērnu zīmējumu konkursizstādēs. Gandrīz visās Taivānā, Polijā un Čehijā rīkotajās izstādēs Mākslas skolas audzēkņi ir saņēmuši godalgotas vietas. Tikpat aktīvi viņi sāka iesaistīties Latvijas mākslas skolu valsts konkursos, kā arī ik gadu pēc Mārītes Šulces iniciatīvas devās organizētos mācību braucienos uz Rīgas muzejiem.

UZZIŅAI

Bauskas mākslas skola dibināta 1989. gada 1. janvārī. Tā atradās bijušās Korfa muižas ēkā.

Profesionālās izglītības iestādes pirmā direktore bija Inese Hofmane. No 1993. līdz 1995. gadam skolu vadīja Jana Sparāne, bet no 1995./ 1996. mācību gada līdz 2018. gadam – Mārīte Šulce.

Skolas pirmie pedagogi bija Mārīte Šulce, Kārlis Sinka, Velda Miziša, Gunārs un Zinaida Grīnfeldi, Inese Mežkaze, Valda Vilīte, Aija Ušerovska, Līga Elmane un Maija Bērziņa.

No 1993. līdz 2018. gadam skolu ir absolvējuši 372 audzēkņi.

No 2018. gada janvāra skolai reorganizācijas procesā tika mainīts statuss. Ar Bauskas novada domes lēmumu izveidota Bauskas mūzikas un mākslas skola (BMMS). Audzēkņu kopējais skaits – 373. Mākslas nodaļas pamatprogrammā mācās 136. Darbojas arī sagatavošanas grupas.

BMMS direktore ir Anita Velmunska, bet mākslas programmas vadītājs – Ainārs Pastors.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Radošā dimensija paplašina pasauli

Kategorijas