«Svešo starp mums nebija»

2019. gada 22. janvāris 00:00

361

Vecumnieku novadā 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti sarīkojumi notika Valles un Vecumnieku pagastā.

«Vallē tradīcija atcerēties barikāžu laiku aizsākta deviņdesmito gadu beigās. Agrāk cilvēki atmiņās kavējās pie ugunskura, kas Valles krustcelēs gaiši dega bieži vien līdz pat rītam. Pēdējos pāris gadus sarīkojums notiek saieta nama telpās,» atklāj pagasta kultūras darba organizatore Aija Skosa.

Valles saieta namā – ar aizkustinājumu
Arī 19. janvāra vakarā Valles saieta namā pulcējās tie, kuriem 1991. gada janvāra notikumi vēl spilgtā atmiņā – drosmīgie barikāžu aizstāvji un viņu tuvinieki. Ar īpaši sagatavotu koncertprogrammu klātesošos uzrunāja bezbailīgie savas zemes patrioti – komponists Atvars Sirmais un aktrise un dzejniece Dina Kristīne Bitēna. Viņi sanākušos aizkustināja ar patriotiskām dzejas rindām un sirsnīgām latviešu dziesmām. «Zālē valdīja tāds klusums, ka varētu dzirdēt adatu nokrītam. Pat vīri no aizkustinājuma nekautrējās notraukt pa asarai,» noskaņu raksturo A. Skosa.

Sarīkojuma apmeklētāju gan varēja būt vairāk, taču tie, kuri atnāca, atzina – iespēja satikties un kopīgi atcerēties barikāžu laiku būs lielisks lādiņš visai nākamajai nedēļai.

Tiekas pie Sarkanās skolas
Vecumniekos pie Sarkanās skolas pagasta muzeja rīkoto atceres pēcpusdienu svētdien, 20. janvārī, apmeklēja gan barikāžu dalībnieki, gan jaunākās paaudzes pārstāvji, no kuriem daudzi tolaik, kad risinājās skaudrie notikumi, vēl nebija nākuši pasaulē. Uz mirkli pierima kņada tuvējā kalniņā, kur ziemas priekus baudīja bērni kopā ar vecākiem. Viņi, muzeja vadītājas Ritas Kovalas aicināti, kļuva par piemiņas brīža dalībniekiem un iesaistījās sagatavoto atmiņu stāstu un janvāra emocijās dzimušo dzejas rindu lasīšanā. «Ikvienam ir svarīgi zināt, kas notika pirms 28 gadiem, lai apjaustu un novērtētu brīvību, kas mums dota,» uzsvēra R. Kovala.

Janvāra barikāžu laiks ir Latvijas nesenā vēsture, ko piedzīvojusi vai ikkatra ģimene. Desmitiem tūkstoši cilvēku kailām rokām bija gatavi aizstāvēt brīvības un demokrātijas ideju, bezbailīgi sala pie spožajiem ugunskuriem, lai tagad dzīvotu neatkarīgā valstī. «Nepieredzēta vienotība, nesavtība un dzimtenes mīlestība – tās bija vērtības, uz kuru pamata tika atjaunota tagadējā brīvā Latvija,» sacīja muzeja vadītāja. «Lai šie stāsti iedvesmo un vajadzīgajā brīdī dod spēku būt vienotiem!»

Ieklausās atmiņu fragmentos
«Manas tautas gods un sirdsapziņa caurām naktīm sēž Vecrīgā pie ugunskuriem. Pašaizliedzīgi, zemnieciskā nesatricināmībā un mierā. Ar brīvības liesmu acīs. Un nevēl un nedara nevienam ļauna. Tikai sargā. Sargā savu likumīgi ievēlēto valdību.» Tā 1991. gada janvārī laikrakstā «Neatkarīgā Cīņa» paudis aktieris un režisors Oļģerts Dunkers.

Izskanēja arī Bauskas milicijas darbinieku piedzīvotais naktī no 20. uz 21. janvāri, kad vīri brīvprātīgi bija devušies sargāt Iekšlietu ministriju. «Apkārt bija melna tumsa un spožas, nāvi nesošas lodes. ..Bija sajūta, ka dārd visa Rīga» – tāda šī nakts palikusi prātā miličiem.

Janvāra dienās kopā ar toreizējā Bauskas rajona iedzīvotājiem Vecrīgā, pie telegrāfa centrāles, Zaķusalā bija arī laikraksta «Bauskas Dzīve» tā laika žurnālistes Sandra Eglīte un Aina Ušča. Arī viņu izjūtas raksturoja apkārt valdošo noskaņu. «Cilvēku simti Doma laukumā sastinguši mokošās gaidās, ļaužu drūzmā, šķiet, paslēpušās neredzamas, bet ļaunas acis. Atbrīvoties no šīm sajūtām neļauj arī dažas dievnamā pavadītas minūtes, kur divas sievietes skaļi skaita lūgšanas,» tā 1991. gada 17. janvārī «Bauskas Dzīvē» rakstīja A. Ušča.

Daudzu vairs nav starp mums
Pie ugunskura sildījās vairāki Vecumnieku iedzīvotāji, kuri pašaizliedzīgi stāvēja uz barikādēm. No viņu atmiņu failiem nekad neizdzisīs neaprakstāmā vienotības izjūta un brīvības liesmu mirdzums acīs, kas iedvesmoja, aiztrieca prom bailes un ļāva izturēt ne vienu nakti vien bez miega un salā.

Valdis Kuzma 1991. gada janvārī uz Rīgu devās kopā ar vīriem no Beibežu meliorācijas un izmēģinājumu stacijas, kur tolaik strādājis par šoferi. Sargājuši televīzijas torni. «Likās, tas notika aizvakar! Cik sen braucām, sargājām... Laiks aizsteidzies, daudzu vairs nav starp mums,» teic V. Kuzma. «Toreiz laiks bija tikpat saulains kā šodien, tikai saltāks gan. Par to gan nebēdājām, jo mums kājās bija vates bikses, sildīja ugunskuri un dziesmas. Visi apkārt esošie cilvēki cits citam bija draugi, svešo starp mums nebija.»

Jānis Kauliņš pirms 28 gadiem strādājis par šoferi Vecumnieku sovhozā. Tāpat kā visi, braucis uz Rīgu un sargājis, lai gan baiļu sajūta tomēr bijusi. «Daudz kas aizmirsies no tā laika, bet, kad šodien pie ugunskura lasīju Zentas Mauriņas dzeju par to, ka «uzvara sākas garā», sirsniņa notrīsēja,» viņš sacīja.

Bijusī muzeja vadītāja, skolotāja Aloida Baķe atcerējās, ka 1991. gada 13. janvārī pie Vecumnieku aptiekas stāvēja autobuss, lai vestu cilvēkus uz Tautas manifestāciju Daugavmalā. Steigā tika šūti karogi, gaisā virmoja brīvības alkas, bet «vēl nekas nebija noticis». «Atbraucām mājās un uzzinājām par asiņainajiem notikumiem Lietuvā. Aktīvais koordinators, skolotājs Pēteris Lungevičs, daudz nedomādams, teica – jāorganizējas, jābrauc atpakaļ uz Rīgu un jāveido barikādes. «Ja Lietuvā notiek, notiks arī pie mums.» Tie bija viņa vārdi,» piedzīvoto atklāj A. Baķe.

Sarkanās skolas zālē varēja sasildīties ar tēju, iestiprināties ar pīrādziņiem un līdzatnesto cienastu, aplūkot barikāžu laikam veltītu izstādi, noskatīties Antras Cilinskas 1995. gadā veidoto dokumentālo filmu «Provokācijas anatomija». Klātesošie īpašu interesi izrādīja par Vecumnieku iedzīvotāja Ainara Ķieņa gāzmasku kolekciju un pirmās muzeja vadītājas Veltas Teseļskas 90. gadu sākumā veidoto plakātu barikāžu atcerei.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Svešo starp mums nebija»

Kategorijas