Komentārs: teritoriālā reforma

2019. gada 18. janvāris 00:00

Kāda vīzija teritoriālajai reformai, kā to vajadzētu virzīt? Varbūt vispār nevajag – lai ir, kā ir?

Pārmaiņām grūti izsekot līdzi

AIJA SKOSA, Vecumnieku novada Valles pagasta kultūras darba organizatore:
– Man īsti nav skaidrs, kādu rezultātu ar plānoto teritoriālo reformu iecerēts panākt. Vēl ne tik sen, raisoties lielām diskusijām, tikām sadalīti pašreizējos novados, jo tie būšot tik izdevīgi un ekonomiski.
Saprotu, ka visam jāattīstās un jāaug, bet –, tikko esam iedzīvojušies jaunajos apstākļos, jau atkal kāds citu reformu izdomājis. Iespējams, vēl pēc dažiem gadiem nāks atkal kas jauns, lai paeksperimentētu.
Visu mūžu dzīvoju Vallē. Kad piedzimu, tā bija Bauskas rajonam piederīga. Visilgāk Valle bijusi «uzticīga» Stučkas, vēlāk – Aiz-kraukles rajonam. Kopš 2009. gada vasaras mans dzimtais pagasts ir Vecumnieku novada administratīvajā teritorijā. Daudzi cilvēki šīm pārmaiņām nespēj izsekot līdzi; pat dažas vēstules no oficiālām iestādēm joprojām tiek sūtītas adresātiem uz «Aizkraukles rajona Valli».
Tā arī nesaprotu, vai teritorijas atkal paredzēts apvienot rajonos. Kur sāksies un kur beigsies to robežas? Kāda vieta jaunajā modelī tiks ierādīta Vallei un Vecumnieku novadam? Kur būs jaunā teritoriālā veidojuma centrs? Pašlaik jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Par daudz pašvaldību

Artūrs Toms Plešs, Saeimas deputāts, partijas «Attīstībai/Par!» frakcijas priekšsēdētāja vietnieks:
– Latvijas reģionu un Lielrīgas ekonomiskās attīstības atšķirības aizvien pieaug. Kā rāda Nodarbinātības valsts aģentūras jaunākie statistikas dati, Rīgā bezdarbs ir dabiskā lielumā, darba algas aug, kamēr Latvijas reģionu izaugsme ir zemāka nekā Latvijā vidēji. Reģionos bezdarbs ir divas un vairāk reizes augstāks nekā Rīgā, savukārt vidējā alga ir par trešdaļu mazāka.
Nepieciešams strauji sākt darbu pie administratīvi teritoriālās reģionu reformas, kas ļaus līdzsvarotāk attīstīt valsti un nodrošinās vienmērīgu pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem. Pašreiz no 119 pašvaldībām 57 iedzīvotāju skaits neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam iedzīvotāju skaitam. Pašvaldībām ar četru tūkstošu vai mazāku iedzīvotāju skaitu ir grūti nodrošināt publiskos pakalpojumus kvalitatīvi. Skaidrs, ka mehāniska pašvaldību skaita samazināšana minētās problēmas nerisina, taču redzams, ka kopējais pašvaldību daudzums ir jāsamazina.
Topošās koalīcijas partijas ir vienojušās, ka nepieciešama pašvaldību reforma, samazinot to skaitu vismaz par tām, kas neatbilst likuma prasībām.

Jādomā par iedzīvotājiem

Aivars Okmanis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs:
– Uzzinot, ka uzņēmēji rīko diskusiju par reģionālo reformu, sākotnēji bija zināma skepse – kāpēc veido iniciatīvu no apakšas? Tad sapratu, ka uzņēmējiem tas ir svarīgs jautājums, jo neskaidrība, ko rada daudzas reformas, var atstāt iespaidu arī uz uzņēmējdarbību. Jāatzīst, ka līdzšinējās reformas tādu labu uzņēmējdarbības vidi īsti neradīja.
Lai kāda būtu nākamā reforma, svarīgi plānot tā, lai nesanāk kā iepriekšējo reformu rezultātā, kad laukos krietni samazinājies iedzīvotāju skaits. Mums valstī vēl aizvien ir ļoti neapmierinoša mājokļu politika. Rīgā vēl būvē, bet reģionos neviens nemēģina. Tas būtu atbalsts gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējdarbībai. Reģionālās reformas gadījumā vispirms jārunā par instrumentiem, kā attīstīs novadus, un ceļiem – kur un kā tos būvēs.
Pašlaik visi novadi ir izstrādājuši savas struktūras, attīstības pro-grammas jau nākamajiem desmit gadiem. Izveidojusies sava kopiena, kas saistās ar novadu, nevis ar pagastu, kā tas bija agrāk. Arī tas jāņem vērā, lai nesagrautu jau paveikto šajos desmit gados kopš reformas 2009. gadā. Svarīgi, kāds būs mērķis, ko gribam sasniegt.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentārs: teritoriālā reforma

Kategorijas