Zelta Budas pakājē

2019. gada 18. janvāris 00:00

1516

Ceļosim! Plāni par jaunā gada sagaidīšanu Taizemē pārvēršas kāzu ceļojumā.

Gadumijā Taizemes pilsētā Pataijā divas nedēļas pavadījuši baušķenieki Viesturs Buks un Baiba Ķēniņa. Ceļojums izrādījies tik patīkams, ka nākamo gadumiju abi apsver vēlreiz pavadīt Taizemē.

Baušķeniekam Viesturam Bukam ir tradīcija – Ziemassvētkus un Jaungadu svinēt ārzemēs. Viņš nodarbojas ar biznesu makšķerēšanas jomā, un ir tikai viens brīdis, kad nav makšķerēšanas sezonas – ap Jaungadu. Un tad nu šo laiku viņš izvēlas, lai dotos ceļojumos, tagad jau kopā ar sievu Baibu Ķēniņu.

Viss vienā
Kārtējo Jaunā gada sagaidīšanu pāris plānojis jau laikus – sākuši runāt 2018. gada februārī, un tad jūnijā par trim tūkstošiem eiro abiem nopirktas biļetes uz Taizemi. Summā viss bijis iekļauts – lidmašīnas biļetes, viesnīca, Jaungada bankets viesnīcā.

«Vispār jau es esmu no Rīgas, bet tā sanāca, ka iemīlējos meitenē no Bauskas,» smaida V. Buks. Tā savulaik pārcēlies uz mūsu pilētu. Augustā sākuši domāt par kāzām, un 20. decembrī abi mijuši gredzenus, bet uz Taizemi 21. decembrī devušies ar dažādiem uzvārdiem. Ja maina uzvārdu, jāmaina vīza, tas prasa vismaz desmit dienas. Savukārt pēc atgriešanās lēmuši, ka sieva pāries vīra uzvārdā.

«Tas bija tiešām kāzu ceļojums divatā. Jāņem vērā, ka uz Taizemi tas ir vairāk nekā 11 stundu lidojums. Ļoti jādomā, ja vēlas ņemt līdzi bērnus, – viņiem šo laiku pavadīt lidmašīnā ir grūti. Turklāt galā ir sava veida kultūršoks – ne tik daudz ēku un vēstures ziņā, cik iestāstīt bērnam, kāpēc tai tantei aug ūsas, jo tur par desmit tūkstošiem eiro pārtaisa cilvēku visu – tik pēc auguma un roku, kāju izmēriem var pateikt, ka dzimums mainīts,» stāsta V. Buks. Lidojums veikts ar pārsēšanos Uzbekistānā, un tas esot bijis apmierinoši – salīdzinot ar Maskavu, tur lido lielās «Boeing» lidmašīnas, esot ērti un labi. Mājās atgriezušies 5. janvārī.

Fantastisks bankets
Atmiņas par Pataiju palikušas pašas labākās. Visvairāk jau Jaungada sagaidīšana. Vispirms jau ar temperatūru – plus 32 grādi, un nekāda sala, tad ar viesnīcas banketu. «Gadumijā esmu bijis daudzās valstīs – Ēģiptē, Turcijā, Krievijā, Ukrainā, Čehijā, bet tādu banketu redzēju pirmo reizi. Bija šovs, runāja viesnīcas vadītāja. Notika izlozes starp viesnīcas klientiem – lielākā balva bija zelta kaklarota kopā ar zelta auskariem. Bija planšete, četri telefoni. Pirmo reizi redzēju tādu zviedru galdu – kopējais garums apmēram 500 metru. Varēja izbaudīt visu Taizemes virtuvi, sākot no grilētiem krokodiliem, beidzot ar austerēm, krabjiem, langustiem, bija arī pārējo tautu ēdieni – frī kartupeļi, hamburgeri, tortes. Bija bezmaksas alkohols,» atceras V. Buks.

Baušķenieki iesaka Taizemes apmeklētājiem izvēlēties četrzvaigžņu viesnīcas. It kā nedaudz dārgāk, toties komforta ziņā daudz labāks līmenis. «Lai cilvēki neklausa tūroperatoriem, kas saka, lai ņem trīszvaigžņu viesnīcu, kas ir tuvu centram! Peldēties vietējā pludmalē tāpat nevar. Sastapām vienu ģimeni – pasauļoties nevari, pludmalē daudz cilvēku, papeldēt nevari, jo pludmale pilna ar laivām un ūdensmotocikliem. Ja vēlies peldēt, visu laiku jāmeklē ekskursijas uz pludmalēm. Četrzvaigžņu viesnīca ir daudz labāka – tur ir ļoti labi peldbaseini,» atceras V. Buks. Laiks bijis ļoti jauks – tropiskais lietus bijis tikai vienu dienu ceļojuma noslēgumā.

Sieviešu paradīze
Vēl viena Taizemes īpatnība – uz turieni esot jābrauc ar naudu un tukšiem čemodāniem, jo preces ir lētas un esot vērts iepirkties. «Viss centrs viņiem ir viens liels tirgus. Ielas malā piedāvā visu –, sākot ar tehniku un beidzot ar jūras veltēm. Tiesa, ielas ir pašauras – grūti izstaigāt, liela burzma,» stāsta V. Buks. Skaists rokas bagāžas koferis izmaksājis 37 eiro. Reizē ar iepirkšanos var iepazīt arī pilsētu – pa Pataiju vien staigājuši trīs dienas, un tāpat esot bijis vēl, ko apskatīt. Pilsētā ir ielas, kur ir tikai ēstuves. Vienīgais, ko neiesaka, – ēst uzreiz ielas sākumā, esot jāiet tālāk un tad jāmeklē, kur patīk.

Baibu Ķēniņu iepriecinājusi vietējo attieksme: «Cilvēki tur ir viesmīlīgi, jauki. Nav tādi kā Ēģiptē, kur uzmācas gandrīz uz katra soļa, reizēm gandrīz agresīvi vajā. Taizemē visi ir ļoti mierīgi un smaidīgi.» Viņa atceras, ka uz ielām tirgoja arī ziloņkaulu un krokodilādas. Pilsētā ir pat speciāls ūdens kanāls kā tirdzniecības vieta – brauc laivā un iepērcies. Vienīgi zeltu tirgo slēgtos veikalos.

Pataijā arī tapusi jauna frizūra, ar kuru atbrauca uz Latviju, – daudz mazu bizīšu. «Latvijā tāda frizūra maksā ap septiņiem simtiem eiro, bet tur – 67 eiro. Un vēl citas lētas un jaukas procedūras – sievietēm tur ir īsta paradīze,» smaidot teic ceļotāja.

Patīkama esot arī drošības izjūta. Tur uz ielām pat motociklus nepieslēdz. Gan tāpēc, ka sodi par noziegumiem ir ļoti pamatīgi, gan arī tāpēc, ka reizēm tas vienkārši nav tā vērts. «Viņiem jauns «baiks» no salona 1300 eiro maksā. Nav jēgas zagt, jo pārdodot neko daudz neiegūsi,» stāsta V. Buks. Turpat Pataijā klintī ir iekalts zelta Buda. Runā, ka visa pilsēta vāca un ziedoja zeltu. Un pat tam apsardzi klāt nemanīja.

Zivis – lielas un skaistas
Tomēr kā makšķerniekam primārais bijis izmēģināt vietējās ūdenstilpnes. Zivis ir vērts makšķerēt divās vietās – jūrā un privātajos dīķos. «Ļoti pārsteidza, ka zivis tur ir košas un skaistas. Savvaļā tādas nekad nebiju redzējis. Zivis ir lielas, spēcīgas – tiešām ļoti liels prieks tādas izvilkt,» atceras V. Buks. Viena zivs bijusi 20, otra 16 kilogramus smaga, turklāt katra izskatoties citādāk. Vietējie zivis ļoti pieskata – uzreiz klāt palīgs, kurš palīdz izvilkt, uzliek zivi uz matrača, laista ar ūdeni, palīdz kopā nofotografēties un tad ātri laiž atpakaļ ūdenī.

Vēl zivis pārsteidza dabas parkā, bet tur tās nedrīkst nedz barot, nedz makšķerēt. Par pēdējo draud cietumsods. Dabas parkā ir ūdenskritums septiņos līmeņos, apkārt – īsti tropiskie džungļi. Nost no upes nevajag iet – var pazust. Pie katra ūdenskrituma dabiski izveidojies baseins ar zivīm – jo plašāka ūdenstilpne, jo lielākas zivis. Ja ieliek roku vai kāju ūdenī – zivis uzreiz ir klāt un ādu skrubina. Kur mazākās bijušas, tur to izdarīja mierīgi, bet pie lielākajām zivīm reizēm jau bija bailīgi ielikt kāju ūdenī.

Ieniršana ar ziloni
Daudz laika pavadīts ekskursijās, kuras ilgušas pat divas dienas. Apskatīta sena pilsēta džungļos, Kvai upe, izmēģināts izbrauciens un peldēšanās ar ziloņiem. «Izbrauciens ar ziloņiem bija interesants. Līdz šim augstākais dzīvnieks, ar ko pārvietojāmies, bija kamielis, bet zilonis jau ir trīs metrus no zemes. Bija iespējams nopeldēties ar ziloni, un to arī izmēģināju. Bija diezgan bailīgi – zilonis nebaidās ienirt un aiziet ūdenī tik dziļi, ka tev tikai galva paliek ārā. Beigās bija ziloņu šovs – kā cirkā. Tikai šeit pēc tam ziloņus drīkst paglaudīt un pabarot,» stāsta V. Buks.

Arī pa tuvajām salām varot braukāt bezgalīgi – tās ir ļoti sakoptas, ar skaistu vidi. Pludmalēs ir dzidrs ūdens, baltas smiltis. Pēdējā dienā bijuši Princeses salā – varēja skatīt ķirzakas, bruņurupučus, eksotiskas zivis.

«Pirmo reizi tā izjūta, ka 14 dienas ir nevis par daudz, bet stipri par maz. Visu laiku pašiem gribējās vēl aizbraukt uz pilsētu, visu ko pieredzēt,» saka B. Ķēniņa. Tāpēc abi prāto, vai tik arī 2019. gada nogali nepavadīt Taizemē.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zelta Budas pakājē

Kategorijas