Ražas svārstību vējos

2019. gada 18. janvāris 00:00

557

Lauksaimniecības nozarē saražotais un tajā strādājošo guvumi un zaudējumi arvien vairāk kļūst atkarīgi no klimata svārstībām, augsnes īpatnībām, reģionu vispārējās ekonomiskās «veselības», cenu svārstībām biržās un citiem nozīmīgiem faktoriem. Lai zemnieks izaudzētu iecerēto ražu, svarīgi ļoti daudzi priekšnosacījumi, trīs no tiem: mitrums, siltums un atbilstīga mēslošana pareizās proporcijās un īstajā laikā. Tomēr pat visideālākajos apstākļos daba un augsne spēj sagādāt ne vienu vien pārsteigumu.

2015. gads bijis trešais pēc kārtas, kad ražas palielinājušās, un tieši šo gadu mūsu graudu audzētāji raksturoja kā rekordgadu Latvijas vēsturē – kopējais iekūlums gandrīz 2,6 miljoni tonnu, iepriekš tas labi ja pietuvojies diviem miljoniem. Togad graudus nācās bērt kaudzēs zem klajas debess, jo pārstrādes un uzglabāšanas jauda krietni atpalika no tā brīža vajadzībām.

Cēloņu kopums – komplicēts
«Bauskas Dzīve» lūdza Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas un reģionālās attīstības institūta docentu Kasparu Nagli-Liepu komentēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārskatu par 2015., 2016. un 2017. gada ražām. Par 2018. gadu CSP dati vēl nav pieejami.

Ekonomists atzīst: «Vērtēt minēto kultūraugu ražības pārmaiņas ir vienlaikus sarežģīts un vienkāršs uzdevums, jo tās visbiežāk tiek pamatotas ar konkrētā gada meteoroloģiskajiem apstākļiem. Viegli pamanīt, ka «labajā» 2015. gadā graudaugu ražība bija par 17%, pākšaugiem 10% un rapšiem par 18% augstāka, salīdzinot ar 2017. gadu. No otras puses, pat meteoroloģiski labvēlīgajā 2015. gadā Latgalē minēto kultūraugu ražība tik un tā atpaliek no Zemgales rādītājiem «sliktajā» 2017. gadā. Lai izskaidrotu šīs atšķirības, cēloņu uzskaitījums ir komplicētāks.»

K. Naglis-Liepa pārliecināts, ka viens no skaidrojumiem atšķirībām reģionu griezumā ir zemes kvalitāte. Latvijā 15% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) ir ar kvalitātes novērtējumu zem 25 ballēm, – tādas teritorijas slikti piemērotas intensīvai ražošanai, pārsvarā tie ir lauki Latgales austrumu daļā, kā arī Vidzemes augstienē. Kvalitātes novērtējums virs 50 ballēm ir tikai Zemgalē (Latvijā vidējais LIZ novērtējums ir 38 balles). Ražība arī vienā statistiskajā reģionā var būtiski atšķirties. Piemēram, Zemgalē, Īslīces pagastā, zemes novērtējums ir 63 balles, bet Kurmenes pagastā – 38 balles. Augsnes īpatnības tātad sniedz Zemgales lauksaimniekiem relatīvas priekšrocības attiecībā pret citiem. Izrādās, Zemgales saimniekošanas prakses izmantošana Latgalē arī nedod labākus rezultātus, un raža tāpat ir krietni zemāka.

Saimniekošanas prakses nozīme
Tomēr zinātnieks uzsver saimniekošanas prakses lielo nozīmi ražības uzlabošanā. Zemgalē un Kurzemē ir vairāk saimniecību, kas ražo produkciju realizācijai (ap 60%), un tās ir relatīvi turīgākās – 26% saimniecību Zemgalē ekonomiskais lielums ir virs 100 tūkst. eiro (kompleksi aprēķināts indekss), kas liecina par spēju piesaistīt investīcijas un nodrošināt resursu efektīvāku izmantošanu.

K. Naglis-Liepa precizē: «Lūdzu, nepārprotiet, es negribu teikt, ka mazākas saimniecības ir neefektīvas! Tās veiksmīgi ražo dārzeņus, piemēram, kartupeļus, vai apkalpo specifiskas nišas. Tomēr, ja runā par ražošanas resursiem, piemēram, mēslojuma izmantošanu, tad mazie zemnieki bieži mēslo laukus nevis pēc agronomiskajām prasībām, bet ekonomiskajām iespējām. Rezultātā ražība ir ievērojami zemāka. Būtiska ir arī spēja iegādāties un izmantot efektīvāku tehniku. Arī šajā gadījumā lielie zemnieki spēj realizēt inovācijas, pārlieku nepalielinot finanšu riskus.»

K. Naglis-Liepa apstiprina, ka faktoru kopums, kas ietekmē ražību, ir milzīgs. Viņš domā, ka līdzās augsnes īpašībām būtu jārunā plašāk par klimatiskajiem apstākļiem, kas Latvijā iezīmējas arvien atšķirīgāki; nozīme arī virsmas reljefam, upju tīklam utt. Svarīgs arī attālums līdz pakalpojumu saņemšanas un realizācijas vietai, komunikācijai ar to. Atšķirībām finansiālajos un ekonomiskajos faktoros tāpat ir savi cēloņi.

Tipiskais Latvijas zemnieks
LLU speciālisti mēģinājuši «izskaitļot» nevis vidējo, bet tipisko Latvijas zemnieku, un viņiem izdevies fiksēt piecas grupas: intensīvie graudkopji, lielie lopkopji, jauktās saimniecības, bioloģiskie zemnieki un piemājas saimniecības.

Bet K. Naglis-Liepa atgādina vēl kādu svarīgu aspektu: «Mūsdienās mēs no lauksaimniekiem neprasām tikai produkciju, mēs gribam tradīcijām raksturīgu dzīves un atpūtas vidi, labus ienākumus strādniekiem, ilgtspējīgu augsnes izmantošanu, pat rūpes par dabas daudzveidību un klimatu. Šāds konteksts maina skatījumu uz ražības atšķirībām. Mēs varētu samierināties ar zemāku ražu, ja pretim iegūstam citas, visai sabiedrībai nozīmīgas vērtības. Lauksaimnieki nebaro tikai mūsu kuņģi, bet arī prātu, plaušas un sirdi.»

SIA «LRS Mūsa» – svarīga graudu kvalitāte
Vigo Vilcāns, lopbarības ražošanas sabiedrības SIA «LRS Mūsa» valdes priekšsēdētājs, uzņēmuma taktiku un uzdevumus mainīgās ražības apstākļos komentē šādi:
«Kā jebkuru lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu arī mūs ietekmē izejvielu pamatproduktu cenas, kvalitāte un novāktās ražas daudzums. Lopbarībai, ko ražojam, mūsdienās ir ļoti augstas prasības, īpaši piena lopkopībā, tāpat cūkkopībā. Mūsu galaprodukta kvalitāte ir svarīga ikvienam mūsu klientam, zemniekam un lauku uzņēmējam, kurš to iegādājas pie mums. Tāpēc, ņemot vērā, ka pārtikas un lopbarības graudiem cenu starpība ir minimāla un arī kvalitātes kritēriji abām graudu kategorijām tikpat kā neatšķiras, trūkst tikai dažu rādītāju, mēs dodam priekšroku kvalitātei un iepērkam arī pārtikas graudus. Tas garantē, ka mūsu saražotajai produkcijai arī būs atbilstīga kvalitāte. Augsto cenu dēļ, kas svārstās tuvu ap 200 eiro par tonnu, nepieciešams sabalansēt izmaksas, graudus daļēji aizstājam ar labas kvalitātes kukurūzu gan no Lietuvas, gan Ukrainas un Krievijas. Mūsu galvenā filozofija ir uzturēt patstāvīgu klientu loku iepirkumu jomā, kas savukārt ļauj iegūt kvalitatīvu galaproduktu.»
Uzņēmums dibināts 1991. gadā, tajā strādā 30 darbinieku; 2017. gadā apgrozījums bija desmit miljoni eiro. «LRS Mūsa» ražo un piegādā lopbarību un kombinēto lopbarību visu veidu mājdzīvniekiem; minerālo papildbarību, minerālvielas, barības piedevas, pārtikas piedevas lopiem; sagatavo barību pēc individuāla pasūtījuma; kā arī sniedz konsultācijas.
Uzņēmums iepērk un apstrādā graudus, zirņus, pupas. «LRS Mūsa» ir cieša sadarbība ar mūsu novadu zemniekiem – graudu un pākšaugu audzētājiem, bet iepērk izejvielas arī Latgalē. Uzņēmums ir viens no lielākajiem lopbarības ražotājiem Latvijā.

Lauksaimniecības kultūru vidējā ražība statistiskajos reģionos un novados (eksperimentālā statistika)

Graudaugu vidējā ražība, cnt no 1 ha

Pākšaugu vidējā ražība, cnt no 1 ha

Rapšu vidējā ražība, cnt no 1 ha

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ražas svārstību vējos

Kategorijas