Skaita ne tikai patērēto, bet arī naudu

2019. gada 18. janvāris 00:00

445

Laikā, kad cenas pārsvarā aug ātrāk nekā algas, cilvēki sāk vērīgāk skatīties uz pakalpojumu kvalitāti un arī cenu. Nelielas cenu svārstības vairs neizbrīna, tomēr ievērojamas gan pievērš uzmanību. Tā kāda «Bauskas Dzīves» lasītāja bija ļoti pārsteigta, kad par ūdensskaitītāja plombēšanu pilsētā jau tiek prasīts 7,01 eiro. «Bauskas Dzīve» izzināja situāciju.

«Gaso» un «Sadales tīkla» pieredze
Gāzes piegādātāja a/s «Gaso» skaitītājus klientiem uzstāda par saviem līdzekļiem. Kā laikrakstam skaidroja akciju sabiedrības «Gaso» kontaktu centra speciāliste Alise Bērziņa, a/s «Gaso» skaitītāju maiņa tiek veikta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2007. gada 9. janvāra noteikumu Nr. 40 «Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu» 4.2. punktu, ne retāk kā reizi15 gados ir jāveic dabasgāzes patēriņa skaitītāju (sadzīves) verificēšana; 4.2.1. gāzes patēriņa skaitītājiem (sadzīves) gāzes plītīm verifikācija jāveic reizi 20 gados.

Savukārt a/s «Sadales tīkls» elektrības skaitītāju maiņas kārtību skaidro preses sekretāre Tatjana Smirnova: «Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 50 «Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi» 6. punktu elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātus uzstāda sistēmas operators vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieks, un tie ir sistēmas operatora vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieka īpašums. Līdz ar to objektos, kuriem elektroenerģiju piegādā a/s «Sadales tīkls», elektroenerģijas skaitītājus uzstāda a/s «Sadales tīkls». Savukārt, ja elektroenerģiju lietotājiem piegādā cits sistēmas operators, piemēram, dārzkopības vai garāžu kooperatīvās sabiedrības vai namu apsaimniekotājs, par elektroenerģijas uzskaitēm ir atbildīga šī organizācija vai persona, kas pilda sistēmas operatora pienākumus.

Elektroenerģijas skaitītājus a/s «Sadales tīkls» maina un uzstāda klientiem, neprasot papildu samaksu, bet uzņēmuma darbības izmaksas, tajā skaitā izmaksas par elektroenerģijas skaitītāju iegādi, uzturēšanu un pārbaudi, tiek iekļautas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos.

Katram elektroenerģijas skaitītājam no tā uzstādīšanas brīža ir noteikts verifikācijas termiņš, kuru nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 40 «Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu», un tas ir: vienfāzes un trīsfāžu indukcijas tipa skaitītāju nomaiņa jāveic reizi 20 gados; vienfāzes un trīsfāžu elektroniskie skaitītāji jāmaina reizi 12 gados pret viedajiem elektroenerģijas skaitītājiem, kuri līdz 2022. gadam pakāpeniski tiks uzstādīti visiem klientiem Latvijā, verifikācijas termiņš ir 12 gadi.»

Dzīvokļa īpašnieka rūpe
Gāzes un elektrības pakalpojuma nodrošinātāji paši par saviem līdzekļiem klientiem uzstāda skaitītājus, pakalpojuma saņēmēji norēķinās par saņemtajām vienībām. Vai tas nebūtu attiecināms arī uz ūdens piegādātājiem? To «Bauskas Dzīve» jautāja Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājam Vitoldam Peipiņam. Viņš skaidroja: «Aukstā un karstā ūdens skaitītāju uzstādīšana ir dzīvokļa īpašnieka subjektīvs lēmums – viņš var uzstādīt, un viņš var to nedarīt. Nevienā likumā nav teikts, ka obligāti jāuzstāda skaitītājs. Pakalpojuma sniedzējs uzstāda tikai par savu pakalpojumu, t. i., dzīvojamās mājas kopējos skaitītājus. Aukstā un karstā ūdens skaitītājus uzlikt dzīvokļos par saviem līdzekļiem pakalpojuma sniedzējam nav pienākuma, bet kopējos mājā vajadzētu gan, tomēr katrā pašvaldībā tas var atšķirties, kas apmaksā, – apsaimniekotājs no saviem līdzekļiem vai komunālā pakalpojuma piegādātājs.»

Skaitītāji vieni, cenas – stipri atšķirīgas
Patlaban ūdens patēriņa skaitītāji dzīvokļa vai mājas īpašniekiem jāverificē, t. i., jānosaka to atbilstība jeb jāpārbauda, jānomaina ne retāk kā reizi četros gados. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija kontrolē tarifu, bet nenosaka citu pakalpojumu cenas, tāpēc šoreiz «Bauskas Dzīve» lūkoja, cik maksā ūdensskaitītāja nomaiņa pret verificētu un tā plombēšana, ja īpašnieks pats sarūpējis skaitītāju un nodrošinājis tā uzlikšanu.

Rundāles novada Komunālo pakalpojumu dienesta vadītājs Ivars Čerlenoks stāsta, ka uzņēmums neliek ūdensskaitītājus iedzīvotāju mitekļos, viņi paši meklē, kas to izdara. Pēc tam plombēšana gan ir pieejama, tā maksā 71 centu. Savukārt Vecumnieku novada SIA «Mūsu saimnieks» klienti paši nopērk skaitītājus, sabiedrības darbinieki tos uzstāda un noplombē, neprasot par to samaksu. Atlīdzību par nostrādāto laiku un paveikto viņiem rēķina pie algas. Klienti, ja vēlas, var arī izraudzīties citu firmu pakalpojumus. Iecavas novadā SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» iedzīvotāju mitekļos neliekot verificētus ūdensskaitītājus, tiekot uzstādīti jauni, cenā (sk. tabulu) iekļauta arī plombēšana, bet tā iespējama arī tad, ja klients pats sarūpējis skaitītāja uzstādīšanu.

Savukārt Bauskas novadā SIA «Bauskas ūdens» piedāvā gan jaunu, gan verificētu ūdensskaitītāju uzlikšanu, kā arī plombēšanu. Kad tiek jautāts par pakalpojumu cenām, SIA «Bauskas ūdens» valdes loceklis Imants Svētiņš teic: «Par cenām negribu runāt, tāpēc tās ir mājaslapā, lai lieki netraucētu. Tā ir palīgražošana, uzņēmumam kaut kas arī jānopelna.» Sarunā noskaidrojas, ka šādas pakalpojumu cenas ir aptuveni no 2015. gada, «meistari brauc, divreiz «rausta» cilvēku, jo pats nedrīkst noņemt plombu, tad atkal jābrauc plombēt, izdevīgāk ir izmantot gatavo pakalpojumu – skaitītāja maiņu ar plombēšanu». Valdes loceklis skaidro skaitītāja lietošanas nianses: «Arī jauns skaitītājs nevar stāvēt skapī desmit gadus – tas der gadā, kad ražots, un nākamajā gadā, piemēram, 2019. gadā ražots mēr-aparāts der 2019. gadā un 2020. gadā, savukārt 2021. gadā vajadzīga verifikācija.»

Maksā par lietusūdens novadīšanu
Kristīne Tirole, kas dzīvo privātmājā Pionieru ielā Bauskā, stāsta, ka pašiem esot sava aka, no kuras ņem ūdeni, ģimene uzstādījusi skaitītāju, pēc dzeramā ūdens patēriņa maksā par kanalizāciju. Daudzbērnu ģimenei problēmas sagādā lietusūdens, par kā novadīšanu, atšķirībā no citiem, nākas maksāt, ja negribi, lai pagalms slīktu ūdenī. Ielas ir uzbērtas uz augšu, kritums sanākot tieši uz Tiroļu īpašuma pusi. Maksu par lietusūdens novadīšanu kanalizācijā ģimenei aprēķina pēc vidējā nokrišņu daudzuma gadā. Tas veido 12 eiro mēnesī, 140 – 150 eiro gadā.

«Citiem aiztek prom, nav jāmaksā, tās ir projekta nepilnības, māja ir celta 1936. gadā, to mēs nevaram pacelt augstāk, iela ir aptuveni par 50 cm augstāk, pagalms lejā kā «dīķītī». Dažām mājām mūsu apkaimē ir šāda problēma, citiem – lietusūdens novadīšana neprasa papildu tēriņus no ģimenes budžeta. Mēs esam savā ziņā kā ķīlnieki. Jādomā kāds risinājums. Ja no Pionieru ielas pierok līdz sētai kolektora atzaru, tad mūsu iecere likt grodu aku ar iebūvētu sūkni un tajā novadīt lietusūdeni izdotos. Risinājums jāmeklē pašiem, jo SIA «Bauskas ūdens» «neko nevar piedāvāt», mums atliek tikai maksāt vai meklēt izeju no situācijas,» skaidro ģimenes galva Ervīns Tirols.

Ūdensskaitītāja maiņas un plombēšanas cenas dažādās ūdenssaimniecībās

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skaita ne tikai patērēto, bet arī naudu

Kategorijas