BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nacionālās apvienības deputāti turpina «elpot pakausī»

Žanna Zālīte

2019. gada 16. janvāris 18:29

910
Nacionālās apvienības deputāti turpina «elpot pakausī»

Vecumnieku novada domē ievēlētie pieci Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK» deputāti kopš pagājušā gada decembra apmeklē pagastus, lai tiktos ar iedzīvotājiem.

8. janvārī uz sarunu tika aicināti Skaistkalnes ļaudis.

«Gribam ieviest dzīvē to, ko paredz Vecumnieku novada pašvaldības nolikums, proti, tikties ar iedzīvotājiem ne retāk kā reizi divos mēnešos. Nolēmām neizsludināt pieņemšanas laiku domē, bet apmeklēt pagastus, lai informētu sabiedrību par to, kas notiek pašvaldībā, bet pats svarīgākais – lai uzzinātu vēlētāju viedokli un aizvestu idejas un priekšlikumus uz domi,» vizītes mērķi pamatoja deputāts Dainis Rijkuris.

Skaistkalnes tautas namā sanākušie desmit interesenti vispirms uzklausīja deputātus, pēc tam uzdeva jautājumus. Vairāk nekā divu stundu garajā diskusijā ieklausījās un arī iesaistījās novada pašvaldības izpilddirektore Aiga Saldābola un viņas vietnieks Guntars Veismanis, pagasta pārvaldes vadītāja Ineta Skustā un skaistkalnietis, deputāts Māris Āķis, kurš novada domē ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības.

Nevienlīdzīga attieksme
D. Rijkuris pastāstīja par opozīcijas deputātu iniciatīvām un vairākām aktualitātēm; arī par plānoto teritoriālo reformu.

Nacionālās apvienības deputāti joprojām uztur ideju par vajadzību šī gada pašvaldības budžetā paredzēt finansējumu veco ļaužu un invalīdu pansionāta «Atvasara» filiāles izveidei Kurmenē; pērn šim projektam līdzekļi neatradās. Tāpat plānots apstiprināšanai virzīt piedāvāto programmu jauno ģimeņu atbalstam mājokļa iegādei. Tā paredz, ka ģimenes, izmantojot «Altum» finansējumu, var pieteikties arī uz pašvaldības palīdzību dzīvokļa vai mājas pirkšanai Vecumnieku novada teritorijā. Vienreizējā pabalsta apmērs būtu 5% no nekustamā īpašuma vērtības, nepārsniedzot 2000 eiro.

Tautas priekšstāvji pamatoja, kāpēc neatbalsta dienas centra izveidi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Sarkanajā skolā Vecumniekos. «Dienas centrs ir nepieciešams, bet ne par šādu naudu. Pašvaldības budžets nav spējīgs to «pavilkt», turklāt nav vienota redzējuma šīs ēkas pielietojumam,» argumentēja D. Rijkuris. Tāpat tika komentēti nesamērīgie izdevumi – 130 841,66 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa – novada domes administratīvās ēkas un blakus esošās dzīvojamās ēkas rekonstrukcijai, lai izbūvētu vienoto valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru (KAC) un dažas telpas domes darbiniekiem.

Deputāte Vēsma Petruševica aizsāka sarunu par dalīto attieksmi pret amatierkolektīvu vadītājiem un sporta darba organizatoriem. Interešu pulciņu vadītājiem atlīdzība tiek noteikta pēc īpašā nolikumā iestrādātas punktu sistēmas, savukārt sporta aktivitāšu rīkotāju veikums netiek izvērtēts, viņu atalgojums ir nemainīgs. «Lai sporta darba organizatoriem arī maksā par padarīto – sasniegumiem un rezultātiem, nevis par to, ka viņi skaitās šajā amatā!» pauda deputāte. I. Skustā piekrita, ka daudzi pulciņu vadītāji nav pienācīgi novērtēti.

Pērn strādāts «tukšgaitā»
Beidzot izstrādāta un apstiprināta novada izglītības attīstības stratēģija 2019. – 2023. gadam, informēja D. Rijkuris. Dokuments paredz, ka no četrām novada vidusskolām paliks tikai divas – Vecumniekos un Skaistkalnē. Stelpes pamatskola, sākot no 2022. gada, kļūs par sešu klašu sākumskolu, bet vidusskolas Misā un Vallē – par pamatskolām. Skaistkalnē vidusskola savu statusu saglabās; jāstrādā tā, lai, atverot nākamo 10. klasi, būtu pietiekams audzēkņu skaits.

Pamatīgi ievilkusies Vecumnieku vidusskolas ēkas pārbūves projekta virzība, līdz ar to nav skaidrības, ko darīt tālāk ar diviem nākamajiem lielajiem projektiem – Vecumnieku vidusskolas sporta laukuma pārbūvi un Skaistkalnes vidusskolas sporta zāles būvniecību.

Sarunas gaitā deputāti vairākkārt uzsvēra, ka pagājušais vērtējams kā stagnācijas gads. Saistībā ar to, ka iekavējās Vecumnieku vidusskolas ēkas pārbūves projekta izstrāde, iestiguši arī citi darbi, netika realizēti daudzi projekti. «Gaidījām, kad varēs iesākt vidusskolas piebūves celtniecību, un viss pārējais tika atlikts malā, lai gan varēja uzsākt gan sporta laukuma pārbūvi Vecumniekos, gan sporta
zāles būvniecību Skaistkalnē. Pirmā kārta abiem objektiem noteikti būtu jau pabeigta,» pārliecību pauda deputāts Mārtiņš Mediņš.

Viņam piekrita M. Āķis, atzīstot, ka «pērn nosēdēts pa tukšo». «Aizlaidām tos divus projektus, kam budžetā bija paredzēti trīs miljoni eiro. Par šo naudu varēja tapt gan sporta laukums Vecumniekos, gan sporta zāle Skaistkalnē,» sacīja deputāts, atklājot, ka viņš šādu iznākumu bija paredzējis.

Vajag gan skolu, gan sporta būves
Klātesošie atzina, ka iespējas nodarboties ar sportu radītu pievienoto vērtību Skaistkalnei, cerīgāku nākotni ģimenēm. «Cerēju, ka maniem bērniem būs, varbūt mazbērniem, bet tagad šaubos, vai pat mazmazbērni sagaidīs. Ja te nebūs sporta zāles, nebūs arī jauniešu. Vai mēs to neesam pelnījuši? Tā ir ņirgāšanās par mums,» uzskata skaistkalnietis Miervaldis Kuzma.

Diskusija raisījās par nolaisto Vecumnieku vidusskolas sporta laukumu. «Es šajā skolā mācījos pirms četrdesmit gadiem. Tik aizlaista, kā pašlaik, šī teritorija nekad nav bijusi; uz skrejceļa aug zāle, arī ierīces netiek uzturētas, viss sarūsējis,» sašutumu pauda V. Petruševica. «Kāpēc pirms sešiem gadiem neviens neredzēja, ka nepieciešama sporta laukuma pārbūve? Tagad visi projekti sagrūsti vienā čupā, paši esam sakašķējušies, nespējot objektīvi izsvērt, kādām būt prioritātēm.»

G. Veismanis atzina, ka sporta laukuma vietā tagad ir pļava. Kad viņš mācījies skolā, bērni gājuši ravēt un uzpasēt, tagad «skolēni ravēt nedrīkst, skrejceļu ar ķīmiju apstrādāt nedrīkst». Atgriežoties pie projektiem, viņš retoriski vaicāja: «Vai tiešām nevarēja «savilkt jostas» un reizē būvēt gan sporta zāli Skaistkalnē, gan vidusskolas piebūvi Vecumniekos?»

D. Rijkuris rezumēja, ka visi trīs pieminētie projekti ir ļoti nepieciešami. Arī Vecumniekiem jādomā, kā piesaistīt cilvēkus, tāpēc jāsakārto gan vidusskolas ēka, gan sporta laukums.

Saredz iespēju attīstīties
Skaistkalnietis Jānis Mediks aicināja deputātus atklāt, kādu viņi redz Skaistkalnes nākotni.

«Latvijai ir jābūt apdzīvotai vienmērīgi, tāpēc esam par mazo lauksaimnieku atbalstīšanu. Skaistkalnes nākotne – tie ir iedzīvotāji, tāpēc valstij un pašvaldībai ir jādara viss, lai cilvēki varētu realizēt vēlmi dzīvot un strādāt laukos,» sacīja D. Rijkuris. Viņš solīja meklēt «visus iespējamos veidus, kā to atbalstīt», atgādinot jau pieminēto ieceri par palīdzību ģimenēm mājokļa iegādē. I. Skustā informēja, ka pēdējā gada laikā trīs ģimenes Skaistkalnē iegādājušās īpašumus. Savukārt M. Mediņš pauda, ka pašvaldība radusi iespēju interesentiem iegūt zemi Strautu ielā, kas sadalīta piecos apbūves gabalos.

«Skaistkalne ir vārti uz Latviju, te ir vairākas pērles, kas piesaista vietējos un arī ciemiņus. Skaistā baznīca, muižas komplekss, blakus tautas namam ir bezīpašnieka ēka – ratnīca, kas būtu jāatjauno un jārod tai pielietojums,» sacīja M. Mediņš, uzsverot, ka Skaistkalnei ir, ar ko lepoties. Vairākkārt rosināts jautājums par to, ka jāattīsta novadpētniecības materiālu krātuve «Novadnieki», jāatrod tai telpas kādā vēsturiskā ēkā, jāpārskata darba laiks, lai brīvdienās, kad ir vislielākais tūristu pieplūdums, ekskursanti varētu apskatīt muižas ēku un citus objektus ne tikai no ārpuses.

Būtu jāvirza Skolas un Slimnīcas ielas atjaunošana, jārod iespēja veikt divkārtu virsmas apstrādi, kāda pērn pirmoreiz tika pielietota Vecumniekos Liepu un Upes ielā.

«Skaistkalnei ir visas iespējas attīstīties, pats galvenais uzdevums – saglabāt vidusskolu. Ļoti vajadzīga ir sporta zāle. Skaistkalniešiem tā ir prioritāte,» sacīja M. Mediņš.

Aicina apmeklēt sēdes
Gaidot teritoriālo reformu, nedrīkst pārstāt uztraukties par to, kas novadā plānots, pauda D. Rijkuris. «Lai kāds būtu scenārijs, mums jāiestājas par savām iecerēm, jāstāv un jākrīt par projektiem un jābūt spējīgiem tos «izsist» visās instancēs. Jautājums – vai mums ir vadība, kas gatava to darīt un cīnīties,» viņš sacīja. Deputāts atgādināja, ka domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals, kurš pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību, ir atbildīgs par izglītību, kultūru un sportu novadā jau sešus gadus. «Vai tam ir bijis kāds rezultāts? Nē. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc pērn rosinājām atbrīvot viņu no amata, bet tā nenotika. Esot šajā postenī, ir jāstrādā un jāmeklē iespējas, jo par to algu maksā,» uzsvēra Dainis Rijkuris.

Skaistkalniešu pārmetumi par solījumiem, kas aizmirsti, izskanēja domes vadībai – priekšsēdētāja vietniekam Jānim Kovalam, arī priekšsēdētājam Guntim Kalniņam. Iedzīvotāji atzina, ka viņiem tas vēl aizvien sāp.

«Kad būs nākamās pašvaldību vēlēšanas? Vai ilgi vēl jācieš? Domē jāievēl tādi, kas strādā; manuprāt, sliņķi un liekēži, kas tikai glumē un gudri runā, jāpadzen ar sūdainu koku,» viedokli pauda M. Kuzma.

A. Saldābola centās atgādināt, ka novadā paveikts arī daudz labu lietu, taču saņēma pārmetumus, ka agrāk viņa teikusi ko citu, tagad «runājot pavisam savādāk».

«Mēs šeit esam, nevis lai kritizētu un nomelnotu domes pašreizējo vadību, bet uzklausītu, kas rūp iedzīvotājiem, un skaidrotu savu pozīciju,» uzsvēra deputāts, skaistkalnietis Jānis Kalniņš. «Lai šīs mūsu tikšanās ir kā signāls vadībai un atgādinājums, ka pagastos dzīvo cilvēki, ar kuriem jārēķinās un jārunā, kuru viedoklis jāuzklausa.»

D. Rijkuris papildināja, ka Nacionālās apvienības deputāti var paust tikai savu redzējumu; citiem tautas priekšstāvjiem, kuru domē ir divreiz vairāk, ir savs viedoklis un skatījums. Viņš aicināja iedzīvotājus būt aktīviem un prasīt arī viņiem argumentēt savu balsojumu.

«Arī šī gada budžeta projektā esam iekļāvuši finansējuma pieprasījumu Skaistkalnes vidusskolas sporta zāles celtniecībai. Turpināsim «elpot pakausī»,» solīja D. Rijkuris. Viņš mudināja iedzīvotājus apmeklēt gan komiteju, gan domes sēdes, lai sekotu līdzi vēlētāju interešu pārstāvju darbam.



Deputāts Mārtiņš Mediņš: «Tikšanās ar iedzīvotājiem katrā pagastā iezīmē atšķirīgas problēmas. Bārbelē, piemēram, kur sapulcējās 24 cilvēki, jautājums numur viens bija – cik ilgi bērni uz skolu tiks vadāti ar «sapuvušu» autobusu, kas apdraud viņu drošību. Skrienam Eiropai pakaļ, bet ne tajā virzienā, kur vajadzētu, jo ir noteikts, ka skolēnu pārvadāšanai nedrīkst izmantot autobusu, kas vecāks par desmit gadiem. Otra bārbeliešu sāpe – digestāta krātuve. Ir jautājumi, ko cilvēki grib risināt, tāpēc arī braucam uz pagastiem, lai ļaudis uzklausītu un mēģinātu palīdzēt.»

20190114-1925-05bdz15-01.jpg



Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.