Latvijas novadu karte – kā raiba gotiņa

2019. gada 15. janvāris 19:16

3465

Bauskā notikusi diskusija par administratīvi teritoriālo reformu, kuru rīkoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Mērķis – sākt diskusiju par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību.

Diskusijas saistībā jāatzīmē iespējamās topošās valdības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra kandidāta Jura Pūces teiktais, ka viņš plāno novadu skaitu samazināt vismaz par pusi. Šo paziņojumu diskusijas laikā vētīja ne viens vien dalībnieks, saskatot gan pozitīvo, gan negatīvo viņa teiktajā.

Mērķis – būt turīgākiem
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji diskusijas iemeslus pamatoja ar mērķi sagatavot un piedāvāt jaunajai Latvijas valdībai idejas saistībā ar iespējamo teritoriālo vai administratīvo reformu. «Mērķis – veidot rekomendāciju kopumu, kuru nesīsim politiķiem un ierēdņiem,» pauda diskusijas moderators, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Diskusijas laikā LTRK pārstāvji gan uzsvēra vairāk teritoriālās reformas nepieciešamību.

Uzņēmēji kā galveno reformas mērķi saskatīja iedzīvotāju labklājības pieaugumu. «Pēc iekšzemes kopprodukta mēs esam viena no nabadzīgākajām valstīm. Mērķis ir nokļūt starp turīgākajām. Nāku no biznesa pasaules, un man nav tik nozīmīgi, vai runājat par administratīvo vai teritoriālo reformu, bet ir svarīgi, lai pārvaldītu teritoriju tā, lai mēs būtu viena no labklājīgākajām valstīm pasaulē,» pauda LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Viņš kopā ar J. Endziņu centās panākt, lai diskusijas dalībnieki piekrīt, ka galvenais reformas mērķis būtu atalgojuma pieaugums un turīgāki iedzīvotāji. Tiesa, reizē viņi uzsvēra, ka svarīgi atrast labāko modeli reģionālajai reformai, kurā sekmīgi apvienotos uzņēmēju un iedzīvotāju intereses, aptverot visu Latviju, lai sekmētu reģionu izlīdzināšanu, ko īsteno arī Eiropas Savienība.

Nepieciešama tieša saskarsme
Pašvaldību vadītāji un speciālisti gan apšaubīja, vai to var uzstādīt par reformas mērķi – vai ar tās palīdzību ir iespējams atrisināt uzņēmēju problēmas?! Piemēram, uzņēmēji aicināja panākt, lai pašvaldību vadība un iedzīvotāji būtu ieinteresēti uzņēmumu darbībā novada teritorijā. Lai to īstenotu, nepieciešams pārnest uzņēmumu ienākuma nodokli uz novadu, kur uzņēmums darbojas, kā arī īstenot virkni citu pasākumu. Pašvaldību speciālisti pauda, ka tas ir valsts instruments, kam nav tieša sakara ar teritoriālo reformu.

Pēteris Salkazanovs, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks uzņēmējdarbības jautājumos, pauda viedokli, ka administratīvā sistēma ir atkarīga no tehnoloģiskajām iespējām. Kādreiz, kad nebija mūsdienu datoru un telefonu, ļoti nozīmīga iestāde bija pagasta padome, kur cilvēki kārtoja gan dokumentus, gan ieradās tieši ar ierosinājumiem. Mūsdienās lielākā daļa saziņas notiek interneta vidē, un atkarībā no tā ir vērts pārskatīt novada domes un dažādu iestāžu funkcijas, bet tikai tas nevar būt par iemeslu, lai veiktu teritoriālo reformu, turklāt arī šo funkciju pārskatīšana ir valsts līmeņa jautājums.

Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks uzsvēra, ka vēl aizvien ir iedzīvotāji, kam nav skārienjutīgo telefonu un interneta, un viņiem ir jāierodas novada domē vai vismaz tā sauktajā vienas pieturas aģentūrā, lai nokārtotu dažādu veidu dokumentus. Tas nozīmē, ka pakalpojumi, kurus nekārto interneta vidē, vēl ilgi būs pieprasīti, tāpēc vien uzreiz likvidēt mazās pašvaldības nav vērts. Bauskas novada domes transporta nodaļas vadītājs Andris Juškevics uzsvēra, ka jānotiek pašvaldību funkciju auditam, kas varētu būt vienīgais kritērijs, kas noteiktu teritoriālo pārmaiņu nepieciešamību.

Aicina neziedot iedzīvotāju vajadzības
Iecavas pārstāvja A. Mačeka izvirzītais jautājums bija viens no svarīgākajiem diskusijas laikā – vai ir kāds iedzīvotāju skaits, kuru viedokli un prasības var atļauties ziedot, lai iegūtu finansiālu ieguvumu vai vienkārši veiktu reformas?!

Jānis Turlajs, izdevniecības «Karšu izdevniecība «Jāņa sēta»» galvenais redaktors, demonstrēja karti, kur bija norādīts, no kurām vietām Latvijā līdz tuvākajam reģionālajam attīstības centram, tādam kā Bauskas pilsēta, var nokļūt 30, 40 minūšu un stundas laikā. «Tumšākajos» apgabalos, pēc viņa atzinuma, dzīvo apmēram divi procenti iedzīvotāju, un pavisam «tumšajos», kur jābrauc stunda, – 0,2 procenti iedzīvotāju. Viņš uzsvēra, ka pat reģionālie attīstības centri ne visi ir spējīgi sevi uzturēt un Latvijā ir deviņas pilsētas, kuras atbalsta pārējo teritoriju.

Pašvaldību pārstāvji gan uzskatīja, ka reformai jāveic tieši pretējais – nevis jāziedo divu procentu iedzīvotāju intereses, bet gan jāatbalsta lauku reģioni, panākot, lai iedzīvotāji neaizbrauc no laukiem un pat izvēlas pārcelties uz laukiem no pilsētām. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks sacīja, ka ģimenēm laukos ir vairāk bērnu, un tas nozīmē, ka arī laucinieki ir demogrāfiski izdevīgāki. Toties pilsētnieki dzīvokļos nevēlas vairāk par diviem bērniem. Radot apstākļus, kad iedzīvotāji spiesti pamest lauku teritorijas, valsts arī samazina bērnu skaitu.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis pauda viedokli, ka lielo pilsētu nozīme ir pārvērtēta. «Kurās pašvaldībās vidēji uz iedzīvotāju ir lielāki ieņēmumi pēc IIN? Lielākajās pilsētās bija labi ienākumi pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, tagad tā nav. Vidējie ienākumi krītas – Rīga ir 15. vietā, Daugavpils – ap simto, Liepāja – ap 70. vietu,» teic M. Pūķis.

Lauku pašvaldību pārstāvji pārmeta, ka valsts novadu reformu veica, bet galveno solījumu – asfaltētu ceļu līdz katram novada un pagasta centram – neizpildīja. Kamēr šo solījumu neņem kā vienu no galvenajiem, par reālu lauku atbalstu esot grūti runāt.

Dažādi līmeņi
Veronika Jurča, VARAM Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā eksperte, uzsvēra, ka nav obligāti kopā jāvērtē teritoriālā un administratīvā reforma, turklāt arī teritoriālā reforma var būt divos līmeņos – vietējā un valsts. «Savulaik mērķis bija izveidot ne tikai novadus, bet arī piecus apriņķus, un tie tā arī nav tapuši,» secināja V. Jurča. Šo tēmu diemžēl neviens tā arī nevēlējās turpināt – apriņķu ideja un šī teritoriālā veidojuma nozīme palika neapspriesta.

Jaunajā valdībā plāno darboties arī Nacionālā apvienība, un centāmies noskaidrot partijas viedokli šajā jautājumā. Komentē Dainis Rijkuris, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks, Nacionālās apvienības deputāts Vecumnieku novada domē: «Nacionālajai apvienībai nav vēlmes mazināt pašvaldību skaitu. Mēs gribam izveidot pašvaldību tīklu, kurš nodrošinās iedzīvotājiem pieejamu un kvalitatīvu pašvaldību sniegto pakalpojumu klāstu, vienlaikus ietaupot šo pakalpojumu sniegšanai tērētos administratīvos resursus. Galvenais princips, pie kura mēs vēlamies turēties, ir tas, ka visām pašvaldībām jābūt spējīgām sniegt šos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem neatkarīgi no to atrašanās vietas vai lieluma – gan nodrošināt kvalitatīvu izglītības iestāžu tīklu, gan uzturēt ceļus un citu infrastruktūru utt. Lai pašvaldības to varētu izdarīt, tām jābūt pietiekami spēcīgām finansiāli. Jā, lielā daļā gadījumu tas nozīmē arī atsevišķu pašvaldību apvienošanu, lai varētu šo mērķi sasniegt.»

Galvenais – efektivitāte
Uzņēmējiem un vietējiem iedzīvotājiem domas par reformas iespējamajiem mērķiem un instrumentiem dalījās. «Mūs interesē, lai valsts līdzekļus izlietotu efektīvāk. Naudas jau tā nav, bet mēs finansējumu tērējam vēl uz katru mazo pašvaldību. Uzņēmējus neinteresē pašvaldību skaits, bet gan efektivitāte, un jaunajā modelī tas būtu jāpierāda,» pauda jelgavnieks Oskars Ikers no arhitektūras un projektēšanas uzņēmuma SIA «Joe». Viņš uzsvēra, ka Latvija ir pazaudējusi 30 procentus iedzīvotāju, bet valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaits ir pieaudzis par 40 procentiem. Jaunajai reformai šis skaits būtu jāsamazina, nevis jāpalielina.

Bija vairākas diskusijas par to, vai novadu reforma ir samazinājusi darbinieku skaitu vai palielinājusi. Viens no argumentiem bija tas, ka savulaik pagastos darbinieku skaits bija neliels – pagastvecis, sekretāre, ekonomiste, kāds izpildvaras pārstāvis. Savukārt. Pēteris Salkazanovs skaidroja, ka pieaudzis gan prasību apjoms, gan parādījušies daudzi jauni amati, kurus pašvaldībām nācies ieviest, tāpēc pieaug arī darbinieku skaits. Pagastos, iespējams, to būtu vēl daudzreiz vairāk.

Iedzīvotāju vajadzības
Kāds tad varētu būt teritoriālās reformas mērķis? Lai arī ik pa brīdim pavīdēja sašutums, ka dažādas iestādes strādā atšķirīgos teritoriālos veidojumos, tomēr kļuva skaidrs, ka iestāžu tik ciešas sasaistes ar teritorijām tāpat kā rajonu laikos vairs nebūs. Tas nozīmē, ka veikt teritoriālas izmaiņas, balstoties uz valsts vai dažādu veidu pakalpojumu funkciju pārdali, vairs neizdosies. Tomēr reizē atbildes uz to, kāda būtu teritoriālās reformas jēga, īsti nav.

Diskusijās ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem mēģinājām rast atbildi – kam to īsti vajag? Galvenais secinājums – teritoriālajam veidojumam ir jābūt tādam, kas nodrošina iedzīvotāju vajadzības. Turklāt svarīgi būtu šajā situācijā atslēgties no pēdējos astoņos gados radītā izkropļotā lokālpatriotisma, kuru novadu vadītāji izmisīgi mēģina veicināt ar speciālu novada simboliku, dažādiem sava novada īpašas apzināšanas pasākumiem un sabiedrisko attiecību speciālistu darbību, tai skaitā informatīvajiem izdevumiem. Šo pasākumu mērķis – panākt savu amatu saglabāšanu neatkarīgi no novada darbības efektivitātes.

Aptaujātie atzīst, ka teritoriālās reformas mērķis būtu padarīt iedzīvotājiem vienkāršāku saskarsmi ar novada vadību, panākt, lai novada politiķi ieklausās un ir gatavi veikt pasākumus iedzīvotāju dzīves uzlabošanai, kā arī veidot finansiāli spēcīgas pašvaldības.

Spēcīgie mazie
Reāli izvērtējot šos faktorus, nācās konstatēt kuriozu situāciju. Rundāles novada pārstāvji uzsvēra, ka nav ieinteresēti sadarbībā ar Bauskas novadu, jo nav ticības, ka šis novads spēj pārstāvēt savu iedzīvotāju intereses laukos. Rundāles novada pašvaldība ir spējusi asfaltēt lauku ceļu no Pilsrundāles līdz Svitenei, kamēr Bauskas novada pašvaldība tā arī nespēja panākt, lai asfaltē dažus simtus metru, kas savienotu vienā asfaltētā ceļā Bausku ar Dāviņiem un Ozolaini. Iznāk, ka mazais novads savu iedzīvotāju intereses spēj pārstāvēt spēcīgāk par lielo.

Savukārt Vecumnieku novada iedzīvotāji iespējamo sadarbību vairāk saskata ar Baldoni vai pat Ķekavu, jo ar Bausku vēl aizvien nav savienojuma asfaltēta ceļa veidā. «Kāda jēga no kopēja novada, ja vismaz pāris mēnešus gadā ceļš starp mūsu novadiem nav izbraucams?» vaicāja Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš.

Diskusijas plānots vispirms aizvadīt novados, tad Jelgavā 8. martā rīkot Latvijas konferenci.

«Ātrā palīdzība» un lauki
Lauku problēmas vērtēja arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule. Viņa uzsvēra, ka cilvēku skaita samazināšanās, īpaši laukos, radījusi ļoti daudzus izaicinājumus dienestam.

Viens no tiem ir ideja par izmaiņām «ātrās palīdzības» sastāvā – no viena šofera un diviem medicīnas darbiniekiem pāriet uz diviem medicīnas darbiniekiem vai vienu darbinieku un vienu šoferi. Iemesls – darbinieku trūkums Latvijas mērogā.

Otrs aspekts – darbaspēka trūkums laukos. Tas rada daudz papildu problēmu, jo nav strādājošā personāla no reģioniem, un tas ir jāieved. Iznāk vadāt vai meklēt dzīvesvietu, un tās ir papildu problēmas. Savukārt iedzīvotāju mazināšanās laukos izraisa nākamo problēmu – nepieciešamību nepārtraukti rotēt darbiniekus, lai saglabātu kvalifikāciju. Tomēr esot liela starpība starp tiem, kam lielajās pilsētās ir regulāri izsaukumi vai tiem, kam dažos lauku reģionos ir tikai divi izsaukumi nedēļā. Pēdējie šādi zaudē kvalifikāciju, tāpēc ik pa brīdim jāmaina darbinieki.

Saistībā ar teritoriālo reformu L. Cipule minēja iespēju mainīt sistēmu, kā darbojas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi. Tomēr konkrētas izmaiņas, kā tas varētu izskatīties, viņa neminēja. Viņa pateicās iedzīvotājiem, kas tagad mazāk izsauc medicīnas speciālistus jautājumos, kas nav saistīti ar neatliekamu palīdzību, tā ļaujot arī samazinātam darbinieku skaitam iekļauties prasībās.

Apvienošanai jābūt loģiskai
Interesants skatījums uz novadu reformu ir Diānai Orlovskai, VARAM Pašvaldību departamenta Pašvaldību attīstības nodaļas vecākajai ekspertei. Viņa atzina, ka, raugoties uz Latvijas novadu karti, prātā nākot latviešu tautasdziesma: «Gotiņ, mana raibaliņa, kas tevi raibu raibināja?»

Eksperte atgādināja, ka savulaik bija plāns daļu finansējuma un funkcijas nodot plānošanas reģioniem, kas būtu gandrīz vai kā plānotie apriņķi. Šīs funkcijas nodeva pašvaldībām. «Reģionālo reformu par īsti pabeigtu uzskatīt nevar. Ir aktivitātes, kas norāda uz to, ka daudz kas ir jāpilnveido, jāuzlabo. Ir izvērtējumi, kas atklāj, ka trūkst loģikas, sasaistes ar ekonomiskajiem centriem. Mēs joprojām esam nebeidzamā pāreju periodā,» pauda D. Orlovska. Viņa uzskata, ka pašvaldības eksistences kritērijs ir tās spēja ekonomiski attīstīties kā vienībai, vai tā ir pietiekami motivēta un vai ir instrumenti, kā to veicināt.

Eksperte norādīja arī uz ļoti dažādo Latvijas administratīvo iedalījumu. Pieci ir vēlēšanu apgabali, plānošanas apgabali un Valsts darba inspekcijas darbības zonas, un katram ir citas robežas. Ir 32 rajonu tiesas, 39 policijas iecirkņi, 28 Valsts probācijas dienesta darbības rajoni, 11 Pārtikas un veterinārā dienesta reģioni un ļoti dažāds dalījums ir kultūras, veselības un citām iestādēm. Ir skaidrs, ka, atkarībā no funkcijām un nepieciešamajām darbības īpatnībām, jebkurā gadījumā visas šīs iestādes atkal savienot vienā teritoriālā rajonā vai apriņķī būtu gandrīz neiespējami.

«Valsts pārvaldes teritoriāli administratīvais iedalījums parāda arī loģiku, kā valsts vispār ir organizēta. Reforma nav panaceja, bet varbūt varam ko uzlabot,» noslēgumā pauda D. Orlovska.

Jānis Turlajs un viņa statistika
Par to, kurš ir teiciena «Ir meli, lieli meli un statistika» autors, vēsturnieki strīdas, lai arī daudzi to piedēvē Markam Tvenam. Tomēr jāatzīst, ka Jānis Turlajs, izdevniecības «Karšu izdevniecība «Jāņa sēta»» galvenais redaktors, ļoti veiksmīgi izmanto statistikas rādītājus, lai radītu savādi sagrozītu priekšstatu par lauku situāciju.

Savas prezentācijas laikā Jānis Turlajs nemitīgi centās radīt priekšstatu, ka cilvēkiem Latvijas lauki ir jāpamet, jo laukos dzīvojošajiem tērē par daudz resursu, un iedzīvotājiem laukos vajadzētu būt vēl mazāk. Piemēram, J. Turlajs minēja faktu, ka Latvijā lauksaimniecībā nodarbināti septiņi procenti iedzīvotāju, bet attīstītās valstīs – ne vairāk kā trīs procenti. «Nevajag maldināt sabiedrību, ka lauksaimniecība spēs nodrošināt iztiku tik lielam lauku iedzīvotāju skaitam, kāds ir tagad,» pauda J. Turlajs. Viņš informēja, ka Latvijā tikai septiņiem procentiem saimniecību ienākumi pārsniedzot 25 tūkstošus eiro. Tajā pašā laikā ne vārdu neminēja, ka Latvijas lauksaimniecībā «lauvas tiesu» – apmēram 80 procentus – produkcijas sagādā lielās saimniecības, kuru platība pārsniedz 90 hektārus un ienākumi 150 tūkstošus eiro. Automātiski pārējā grupa saimniecību lielākajā daļā gadījumu nodrošina papildienākumus un nebūt nav vērtējama kā pilnvērtīga ekonomiska vienība.

Realitātē gan ir citādi. Tikko Bauskas novada students Artūrs Luņevs interneta vietnē twitter.com publicēja karti, kurā parāda, ka Latvijas teritorijā var izvietot piecas Eiropas valstis. Karte uzrāda, ka Beļģija ir apmēram par pusi mazāka nekā Latvija. Statistiķis Jānis Hermanis pie šī ieraksta min, ka Beļģijas iedzīvotāju skaits ir 11,4 miljoni. Septiņi procenti Latvijā ir aptuveni 140 tūkstoši cilvēku, bet trīs procenti Beļģijā – apmēram 330 tūkstoši cilvēki, un, atceramies, teritorija divreiz mazāka. Tas nozīmē – ja mums būtu lauksaimniecība kā Eiropā, nodarbinātiem būtu jābūt vairāk nekā 600 tūkstošiem iedzīvotāju. Ne velti partijas pirms vēlēšanām pauda, ka pašreizējā lauksaimniecības struktūra ir diezgan neveiksmīga un laukus demogrāfijas ziņā noplicinoša. Šis piemērs liecina, cik ļoti J. Turlaja spēles ar procentiem var būt maldinošas.

Diskusijas moderators Jānis Endziņš pastāstīja, ka savulaik no ministriju puses J. Turlajam izteikts lūgums sadalīt Latviju potenciālajos nākotnes rajonos. Pēc tam, kad J. Turlajs to paveicis, no ministriju ierēdņiem viņu vairāk nekā desmit gadus neviens neesot uzrunājis. Ja no J. Endziņa pareizi varēja saprast, tad tā bija kļūda aicināt J. Turlaju...

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latvijas novadu karte – kā raiba gotiņa

Kategorijas