«Draudzīgā aicinājuma» kustības sākums

AGNIJA LESNIČENOKA, Bauskas muzeja speciāliste

2019. gada 15. janvāris 00:00

502

Kad Valsts prezidents Kārlis Ulmanis 1935. gada janvārī vērsās pie latviešu sabiedrības ar draudzīgu aicinājumu ziedot lauku skolām grāmatas, gleznas, mūzikas instrumentus un citus priekšmetus, tas bija jauns pavērsiens Latvijas kultūras dzīvē, ievērojams notikums sabiedrības centienos un vecās paaudzes tuvošanās jaunatnei.

Saites starp pilsētām un laukiem, starp paaudzēm
Pēc 1935. gada Latvijas Preses biedrība šo svarīgo, iepriecinošo parādību nolēma ik gadu 28. janvārī svinēt kā latviešu kultūras dienu. 1935. gada 28. janvārī tika iemīta jauna taka, un līdzi prezidentam to darīja lielākā daļa sabiedrības. «Draudzīgā aicinājuma» radītā kultūras kustība vēl nebija beigusies arī 30. gadu nogalē. Grāmata bija kļuvusi par sabiedriskās kultūras un centienu simbolu. Ar grāmatu saini rokās no pilsētām uz klusām lauku skolām devās cilvēki, kas šo ceļu uz pirmo skolu bija gājuši pirms gadu desmitiem. Bija iecerēts, ka grāmata, glezna un mūzikas instruments spēs ienest gaismas staru lauku jaunatnes audzināšanā un radīs saites starp pilsētām un laukiem, starp vecāko un jauno paaudzi.

Kultūras nedēļa, sākot ar 1939. gada janvāri, bija kā jauninājums. Latviešu kultūras koks bija tik kupli un krāšņi uzplaucis, ka
28. janvārī bija daudz vairāk, ko rādīt Latvijas jaunatnei. Bauskā un pārējā Latvijā Kultūras nedēļa tika organizēta no 28. janvāra līdz 5. februārim.

Pirmajai skolai – grāmatas vai naudu
Visā Latvijā janvāra pirmajā pusē rosīgi gatavojās Kultūras nedēļai. Šīs nedēļas sarīkojumu goda protektorātu uzņēmās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Kultūras nedēļu ievadīja svinīgs akts Nacionālajā operā 28. janvāra pēcpusdienā. Tās pašas dienas rītā visās skolās to vadītāji atzīmēja lielo nozīmi, kādu ieguvis prezidenta «Draudzīgais aicinājums», un sniedza iespēju ikvienam iedzīvotājam atcerēties savu pirmo skolu un to apdāvināt ar grāmatām vai citiem mācību līdzekļiem.

Tika plaši aicināts, lai visi, kas pirms desmit vai mazāk gadiem beiguši skolu, dāvina skolai divas grāmatas. Tie, kuri beiguši skolu pirms 10 – 15 gadiem, lai atminas skolu, dāvinot divas trīs grāmatas, bet tie, kurus no skolas beigšanas šķir 15 un vairāk gadu, lai dāvina trīs četras grāmatas. Grāmatu vietā varēja ziedot arī divus trīs latus. Visās Kultūras nedēļas sarīkojuma vietās laukos un pilsētās bija pieejami kioski vai galdi, kur pieņēma ziedojumus pirmajai skolai, kuru katram bija pienākums atcerēties.

«Draudzīgā aicinājuma» ziedojumu straume jo bagātīgi plūda arī uz Bauskas apriņķa skolām, un arī Kultūras nedēļa ritēja pilnā sparā. Šajā nedēļā Bauskā tika paredzēti vairāki sarīkojumi. Šī darba veikšanai Bauskas pilsētā tika dibināta speciāla komiteja, kas lēma par pasākumu kārtību. Kultūras nedēļu Bauskā 1939. gadā ievadīja 28. janvārī ar Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa «Draudzīgā aicinājuma» gadadienu, kurai bija veltīta gleznu izstādes atklāšana pilsētas pamatskolas aktu zālē. Tur ar saviem darbiem bija reprezentēti apriņķa redzamākie māk-slinieki – Arnolds Nulītis un Pēteris Ruņģis. Gleznu izstāde pilsētas pamatskolā bija skatāma līdz 5. februārim. Izstādes laikā – 30. janvārī no plkst. 12.30 līdz 14.30, 2. februārī no plkst. 12 līdz 14,
3. februārī no plkst. 10 līdz 12 un 5. februārī no plkst. 11 līdz 13 – iedzīvotājiem bija iespēja sastapt pašus māksliniekus Arnoldu Nulīti un Pēteri Ruņģi, kuri sniedza padziļinātāku izklāstu par izstādītajām gleznām.

Pēc Arnolda Nulīša kompozīcijas darināts karogs
Īpašs notikums risinājās 1939. gada 29. janvārī. 13. Bauskas aizsargu pulka saime, sekojot «Draudzīgajam aicinājumam», dāvināja Bauskas Valsts ģimnāzijai karogu. 29. janvāra rītā notika Kultūras nedēļas svinīgs dievkalpojums un Bauskas Valsts ģimnāzijas karoga iesvētīšana, kam sekoja svinīgais akts Aizsargu namā (tag. kultūras centrā), kur 13. Bauskas aizsargu pulks pasniedza karogu Bauskas Valsts ģimnāzijas pārstāvjiem. Svinīgo aktu ievadīja ģimnāzijas direktors Pēteris Andersons, savā runā uzsverot, ka kultūra ir darbs un kalpošana.

Skolu pārstāvji savās runās pakavējās pie jaunajā karogā rakstītās devīzes «Par tēvzemi dzīvot un strādāt!», uzsvērdami, ka šie vārdi pildāmi ne vien ģimnāzijas saimei, bet ikvienam. Karogu, kurā bija devīze «Par tēvzemi dzīvot un strādāt!», izstrādāja pēc mākslinieka un Bauskas Valsts ģimnāzijas zīmēšanas skolotāja Arnolda Nulīša kompozīcijas, to darināja A. Vīdera Rīgā. A. Nulītis bijis ļoti aktīvs jaunatnes mākslinieciskajā darbībā, spējot aizraut ne tikai skolēnus, bet arī gatavojot skautu piemiņas karodziņu metus, izstrādājot un dāvinot arī citām apriņķa skolām karoga projekta zīmējumus.

Pārējās Kultūras nedēļas dienas bija ne mazāk aizraujošas, katrs iedzīvotājs varēja rast savai gaumei un patikšanai kādu pasākumu. 31. janvārī Aizsargu namā tika uzvesta Tautas teātra izrāde, V. Zonberga komēdija «Kungs pie vārtiem». 2. februārī Aizsargu nama zālē notika rakstnieku vakars, kurā savus darbus lasīja rakstnieki E. Raisters, A. Brocis un A. Kvālis. 4. februārī Aizsargu nama zālē Bauskas strādnieku arodbiedrības dramatiskā kopa izrādīja R. Luksa komēdiju «Studējis kalps», un Latvijas Darba kameras režisors B. Ignats nolasīja referātu par dramatisko mākslu. Kultūras nedēļu noslēdza Valsts Mežotnes lauksaimniecības vidusskolas skolēnu orķestra koncerts.

Apsveikuma raksts Bauskas Valsts ģimnāzijai
13. Bauskas aizsargu pulka komandieris A. Blanka, nododams karogu Bauskas Valsts ģimnāzijai 1939. gada 29. janvārī, reizē pasniedza arī ģimnāzijai veltītu šādu apsveikuma rakstu: «Sekojot mūsu tautas Vadoņa Valsts un Ministru prezidenta Dr. K. Ulmaņa 1935. gada 28. janvāra «Draudzīgajam aicinājumam», 13. Bauskas aizsargu pulks pasniedz karogu Bauskas Valsts ģimnāzijai. Pulka saime – komandieri, aizsargi un aizsardzes – atzīst, ka ikviena latvieša pienākums ir sniegt atbalstu tam darbam, kas veltīts mūsu jaunatnes audzināšanai par krietniem un labiem mūsu valsts pilsoņiem un pilsonēm, nākamajiem mūsu darba turpinātājiem un tālāk veidotājiem, par uzticīgiem un drosmīgiem mūsu tēvzemes aizstāvjiem. Bauskas Valsts ģimnāzijai dāvinātā karogā rakstīts mūsu Valsts prezidenta Dr. K. Ulmaņa vārdos tērptais skaistais aicinājums «Par tēvzemi dzīvot un strādāt!». Vienmēr ar prieku un pilnu gatavību sekot šim aicinājumam un to pēc labākās apziņas pildīt lai būtu un paliktu Bauskas Valsts ģimnāzijas audzinātāju un audzēkņu svēts pienākums un uzdevums visos laikos! 13. Bauskas aizsargu pulks nodod šo skolas karogu Bauskas Valsts ģimnāzijai kā vienības, uzticības dzīves un darba drosmes simbolu. Sekojiet, jaunieši, šim karogam ar svētu apņemšanos un nelokāmu gribu pildīt katru savu pilsoņa un cilvēka pienākumu, ar savu dzīvi un darbu kalpojiet Latvijai, latviešu zemes, latviešu tautas, latviešu valsts un latviešu kultūras mūžībai!»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Draudzīgā aicinājuma» kustības sākums

Kategorijas