Trīs burtu spēlītes

2019. gada 15. janvāris 00:00

538

Īss prieka vilnis pārvēlās pār Latviju aizvadītajā nedēļā – OIK esot likvidēts! Tomēr jau pēc pāris stundām nāca apskaidrība, ka Saeima nobalsoja tikai par uzdevumu topošās valdības ekonomikas ministram to paveikt līdz 31. martam.

Jaunais lēmums nosaka –, ievērojot tiesiskuma principus, atcelt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu, turklāt nepieļaujot tā pārcelšanu uz citiem finanšu avotiem. Par šo lēmumu nobalsoja 86 Saeimas deputāti. Jautājums – vai ir iespējams apvienot tik pretējas prasības?

«Nozagtais» miljons
Uzņēmējiem OIK maksājums ir apnicis. Intervijā «Bauskas Dzīvei» SIA «Kronis» direktors Aivars Svarenieks atzina, ka var sadzīvot ar elektrības cenu kāpumu, bet OIK maksājuma daļa tomēr jūtami sadārdzina izmaksas.

Protestē citi uzņēmēji. Bijušais baušķenieks Andris Bite, zivju konservu ražošanas uzņēmuma SIA «Karavela» valdes loceklis, savā interneta vietnes twitter.com kontā raksta: «Cienījamie OIK tēvi, patroni un līdzjutēji – «Jaunā Vienotība», «Attīstībai/Par!» un «Visu Latvijai/Tēvzemei un Brīvībai/Latvijas Nacionālā neatkarības kustība»! Šomēnes jātaisa ballīte! Janvārī mūsu uzņēmuma vēsturiski samaksātā OIK kopsumma pārsniegs vienu miljonu eiro. Precīzāk laikam – nozagtā summa. Paldies jums! Nezinājām, kur likt šo lieko naudu.»

Pirms vēlēšanām gan valdošo, gan jauno partiju pārstāvji solīja vai nu samazināt šo maksājumu, vai likvidēt. Jau rudenī «Vienotības» ministra Arvila Ašeradena vadītā Ekonomikas ministrija sāka darbu pie obligātā iepirkuma komponentes likvidācijas plāna. Janvārī ministrija paziņoja, ka plāns ir gatavs un to iecerēts īstenot līdz 2022. gadam. Tiesa, izstrādātais variants neapmierināja nedz uzņēmējus, nedz politiķus, un jaunais balsojums to gandrīz atmet pilnībā. Tomēr A. Ašeradena plāns reizē parāda, cik nereāls izskatās jaunais aicinājums.

Trīs gadu plāns
Ziņu aģentūra LETA informē, ka Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālais ziņojums «Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai» paredzēja no 2022. gada atcelt OIK un valsts atbalstu «zaļās» enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem.

Ministrija piedāvāja īstenot vairākus pasākumus. Vispirms – novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām un samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām. 2022. gadā rosināts ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām un pārtraukt elektroenerģijas galalietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām. Izņēmums – maksājums otrajai Rīgas Termoelektrocentrālei kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai. Tā gan ir aptuveni puse no pašreizējā OIK maksājuma. No 2022. gada 1. jan-vāra OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas. Mērķis – lai izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). EM uzskatīja, ka tas ir samērīgi, ņemot vērā vienu procentu no IKP 2017. gadā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens informēja, ka arī šādā modelī nevar pilnībā izslēgt tiesvedības no uzņēmēju puses.

Maksājuma pārnešana
Kā jau minēts, šis EM piedāvājums nepatika nedz politiķiem, nedz uzņēmējiem. «Iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto priekšlikumu par OIK atcelšanas risinājumiem, var sajūsmināties par neatlaidību un izmanību, kā EM cenšas izveidot piesegu pašas radītajai OIK afērai. Nevis īsteno pasākumus, kas reāli sakārtotu subsidētās elektroenerģijas ražošanas nozari,» portāls pietiek.com publicē partijas «Saskaņa» Saeimas deputāta Ivara Zariņa viedokli.

I. Zariņš atzīst, ka EM piedāvā daļu maksājuma paslēpt elektrības pārvades tarifā, daļu finansēt no a/s «Latvenergo» peļņas, savukārt gāzes staciju OIK daļu finansēt no valsts budžeta. Viņš saskata, ka priekšlikums paredz valstij saistības izpirkt no komersanta nesamaksāto atbalsta daļu. Secinājums – maksājumu no elektrības patērētājiem – privātajiem un uzņēmējiem – plāno pārcelt uz nodokļu maksātāju pleciem. Tas nozīmē – likvidēs tikai trīs burtu kombināciju, nevis reālo maksājumu.

I. Zariņš izsmēja A. Ašeradena paziņojumu par to, ka novērsts potenciālais OIK pieaugums 391 miljona eiro apmērā. «Uzskatāms demagoģijas piemērs. Atņemtas atļaujas neesošām stacijām, kuras rada nulles OIK slogu un kurām atļaujas jau sen bija tāpat jāanulē,» savā twitter.com kontā saka I. Zariņš.

Atpakaļ pagātnē
Ziņu aģentūra LETA informē, ka biogāzes staciju īpašnieka «Anaerobic Holding» pārstāvis Matīss Paegle uzskata, ka EM piedāvājums ir diskriminējošs, bez pienācīgas risku analīzes un var radīt Latvijas valstij pienākumu atlīdzināt elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem enerģijas resursiem (AER). Asociācija iebilst pret ministrijas vēlmi turpināt atbalstīt fosilās enerģijas izmantošanu ar valsts budžetu un pārvades tīkla tarifiem.

Šiem viedokļiem piekrīt arī Mārtiņš Pelšs, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes loceklis, Iecavas novada biomasas elektrostacijas SIA «Agro Iecava» valdes loceklis. «Nav skaidrs, kā to visu rēķinās, risinājums ir pārāk konceptuāls,» saka M. Pelšs. Viņš uzskata, ka šis paziņojums atbalsta savādu ideju: «Pasaulē cenšas tikt vaļā no oglēm un gāzes, mēs ejam pretējā virzienā. Gāzes stacijām maksājums nemainīsies, tikai tā avots. Turklāt nu maksās nevis elektrības patērētājs, bet gan visi un vienādi no valsts budžeta. Savukārt AER ražotājus kontrolēs, pētīs, kratīs un visu laiku turpinās meklēt, kā samazināt maksājumus.» M. Pelšs vērtē, ka būs agresīva AER ražotāju darbības izvērtēšana, mēģinot atrast iemeslus, lai stacijas slēgtu.

Var sadārdzināties siltums
Šie lēmumi var ietekmēt arī iecavnieku dzīvi. EM plāno grozījumus kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķināšanai – šis gudrais vārdu salikums nozīmē, ka var pieprasīt tirgot siltumu par augstāku cenu.

«Tas būs atkarīgs no Ministru kabineta noteikumiem. Pašlaik maksājums ir 25 eiro par megavatstundu, un no ministrijas jau bija piedāvājums noteikt maksu 37 eiro par megavatstundu. Tas var palielināt siltuma tarifu. Ja Iecavā uzcels šķeldas katlumāju, var pienākt brīdis, kad mūsu tarifs ir augstāks nekā katlumājas saražotais un mūsu siltumu vairs nevajadzēs,» stāsta M. Pelšs. Viņš vērš uzmanību, ka 2020. gadā jābūt izpildītām prasībām pret ES – 40 procenti no Latvijas enerģijas resursiem jābūt atjaunojamiem. Un šeit viss nav ideāli: «Kamēr elektrības patēriņš bija neliels, tas ļāva šim procentam tuvoties.

Aizvērās «Liepājas metalurgs» – liels patērētājs. Tagad attīstītās apstrādes rūpniecība, pieaug elektrības patēriņš un elektrība ir jāiepērk. AER daļa samazinās, un tas var neļaut sasniegt 40 procentus,» vērtē M. Pelšs.

Balsojums kā atriebība
Par Saeimas jauno balsojumu viedokļi ir ļoti atšķirīgi. «KPV LV» pārstāvis Aldis Gobzems uzskata, ka viss ir pareizi. «Arvil Ašeraden, kāda ir sajūta ļaut apzagt savu tautu? Atcelšana pēc trim gadiem, kad būs nozagti vēl 700 miljoni un kad jau būs izdomāta jauna zagšanas afēra uz pensionāru, skolotāju, policistu un godīgo komersantu rēķina?» tā pirms balsojuma A. Gobzems uzrunāja politiķus.

Savukārt I. Zariņš pauž viedokli, ka lielais atbalsts balsojumam vērtējams ļoti vienkārši – tas radīja cerības gan tiem, kas cer šo maksājumu atcelt, gan tiem, kas vēlas to noslēpt citā veidā, un tik ātrā procesā tas esot reālāk iespējams. Citi vērtē, ka šādi vadošās partijas ieriebj «KPV LV» – tieši viņiem ir plānots ekonomikas ministra amats, un tik ātri šo maksājumu atcelt nevarot.

M. Pelšs uzskata, ka šādus maksājumus tomēr vajag. Kā piemēru min vēja enerģiju – tā beidzot esot tik efektīva, ka papildu maksājumus nevajagot, bet cilvēki protestē. «Tas ir absurdi – vēja enerģijai beidzot ir sasniegts tas mirklis, ka viņi var darboties vispār bez atbalsta. Atbalstīt vajag. Tāpēc jau sākumā dotē jaunas tehnoloģijas – lai izveido servisa tīklu, detaļu piegādes, zināšanas, apjomu, uzlabo tehnoloģijas un samazina izmaksas,» pauž uzņēmējs.

UZZIŅAI

Latvijas Republikas Saeimas lēmums par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu

Saeima aicina Ekonomikas ministriju steidzami izstrādāt tiesību aktus obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai no 2019. gada
31. marta, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem.

Saeima aicina Ekonomikas ministriju ievērot tiesiskuma principus un, izstrādājot OIK atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida maksājumiem, kā arī mainot šo maksājumu nosaukumu. Saeima aicina Ekonomikas ministriju izbeigt Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, uz atsevišķām personām vērstu atbalsta režīmu.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodrošināt parlamentāro kontroli par šī jautājuma turpmāko virzību.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Trīs burtu spēlītes

Kategorijas