Iesaistot novadniekus, plāno attīstību

2019. gada 12. janvāris 18:25

418

Rundāles novadā no 3. decembra pērn līdz 4. janvārim šogad norisinājusies septiņu gadu Attīstības plāna projekta sabiedriskā apspriešana.

Darbs vidēja termiņa Attīstības programmas izstrādē 2019. – 2025. gadam ritējis visu pagājušo gadu. Gada nogalē ar iedzīvotājiem tikās SIA «Reģionālie projekti», kas izstrādā programmu, speciāliste Laine Šildere un pašvaldības pārstāvji: 14. decembrī Svitenē un Viesturos, savukārt 19. decembrī atlikušos jautājumus un ierosinājumus varēja paust tikšanās laikā Pilsrundālē. Šajās sapulcēs iedzīvotāju aktivitāti tomēr varēja vēlēties lielāku.

Iedzīvotāji iesaistījušies darba sākumposmā
Inta Klīve, Rundāles novada domes priekšsēdētāja vietniece un atbildīgā par programmas izstrādi, skaidro: «Lauku novadu un ciemu attīstībā krasas izmaiņas veikt nav iespējams. Labus rezultātus var sasniegt, ievērojot pēctecību un pakāpenību. Esam izvirzījuši piecas prioritātes ar apakšvirzieniem un pakārtotiem uzdevumiem, balstoties uz novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Attīstības programmas apspriešana tās izstrādes gaitā notikusi divas reizes. Iedzīvotāji aktīvi iesaistījušies izstrādes sākumposmā, gan anketu aizpildīšanā, gan trijās darba grupās, kuras izveidojām jau pagājušā gada sākumā, un ikviens interesents varēja pieteikties kādā no tām. Tāpēc apspriešanas beigu posmā ir mazāka aktivitāte, jo par vienu un to pašu jautājumu atkārtoti cilvēki nelabprāt izsakās. Visi ieteikumi galvenokārt bija par konkrētām lietām, kas jāiekļauj Rīcības plānā. Attīstības virzieni definēti, jau izstrādājot iepriekšējo Attīstības programmu, un tie tik bieži netiek mainīti. Tie aptver izglītību, infrastruktūru, sociālo jomu, uzņēmējdarbību – visas jomas, kas vērstas uz dzīves kvalitātes uzlabošanu mūsu novadā.»

Rundāles novada attīstības nodaļas vadītāja Laura Ārente, raksturojot nozaru speciālistu un iedzīvotāju veikumu darba grupās, uzsvēra: «Lai gan grupu darbam bija tematiska ievirze – izglītības, kultūras, jaunatnes lietas; labklājības jautājumi, ekonomikas un vides problēmas –, tās sadarbojās pēc starpnozaru principa, savstarpēji «miksējot» viedokļus, zināšanas un informāciju. Tādējādi tiek iegūts plašāks priekšstats par jautājumu un ierosinājumu kontekstu un veiksmīgāk bija iespējams rast kompromisus par prioritātēm novada attīstībā.»

Laine Šildere, SIA «Reģionālie projekti» projektu vadītāja, sacīja, ka tikšanās gada noslēgumā radikālas izmaiņas plānā nav ieviesusi, tie galvenokārt bijuši redakcionāli precizējumi, vairāki iedzīvotāju ieteikumi attīstības plānā jau bijuši iestrādāti. Ne visi izmantoja iespēju par problēmām runāt skaļi. Svarīgākais, L. Šilderes skatījumā, ir tas, ka «varējām sabiedrību šādā veidā labāk informēt par nākotnes plāniem novadā».

Aptaujas veicina aktivitāti
Viens no veidiem, kā iedzīvotājus aktivizēt un iesaistīt šajā procesā, kā arī uzzināt viņu viedokli par visdažādākajām jomām, bijusi iedzīvotāju aptauja. Rundāles novadā tajā piedalījās 150 respondenti jeb 5,25% no iedzīvotāju skaita. Pagājušā gada sākumā novadā bija 2853 iedzīvotāji. Anketas varēja aizpildīt anonīmi, tās bija pieejamas gan elektroniskā, gan drukātā formā. Aptauja ilga vienu mēnesi martā un aprīlī, un tās rezultāti sakārtoti sešās tematiskās nodaļās. Iedzīvotāju vērtējumi par dzīvi novadā un priekšlikumi tās uzlabošanai ņemti vērā Attīstības programmas projekta izstrādē.

Aptaujas dalībnieki vērtējuši pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, izteikušies arī par to, kā pietrūkst un kādi steidzamākie darbi pašvaldībai jārisina vispirms. Vietvaras darba uzlabošanai ieteikumus snieguši 83 respondenti. Pozitīvi novērtēta aptauja kā iespēja paust savus priekšlikumus. Iedzīvotājiem ir vēlme plašāk iesaistīties novada sabiedriskajā un kultūras dzīvē, tomēr lielāku iniciatīvu vēlas sagaidīt no pašvaldības. Izskanējusi vēlme, lai sapulces un tikšanās būtu iedzīvotājiem izdevīgā laikā, savukārt plāni tiktu izklāstīti visiem saprotamā veidā. Ieskanas arī rūpe par vidusskolas saglabāšanu, piesaistot vairāk skolēnu; tāpat iedzīvotāji vēlas, lai vairāk uzmanības no pašvaldības puses tiktu veltīts attālākiem ciemiem un ceļu kvalitātei uz tiem.

Par pašvaldības steidzamākajiem darbiem izteikušies 120 aptaujas dalībnieki, no kuriem 64% minējuši ceļu sakārtošanu, norādot konkrētus posmus, piemēram, ceļš uz Viesturiem no Bauskas–Elejas šosejas, arī Lepšas–Ziedoņi–Priedītes. Minēta ielu apgaismojuma nepieciešamība, soliņu izvietošana, gājēju celiņu un iekšpagalmu iekārtošana; iedzīvotājiem rūp arī Bornsmindes un Kaucmindes muižas liktenis, Svitenes parks un upju ieleju aizsardzība.

Vērtē situāciju pagastos un novadā
Darbīgais un aktīvais zemnieku saimniecības «Kaži» līdzīpašnieks Svitenē Aldis Auza augstu vērtē to, ka lauku apdzīvotās teritorijas kļūst arvien civilizētākas, ciemi apgaismoti. Bet viņš ir noraizējies, ka ceļu izbūvē piemirsts, ka tos izmantos arī zemnieki. A. Auza skaidro: «Lielajai tehnikai, kas vēlā rudenī brauc no lauka ar kāpostu kravām, dažu pagriezienu ļoti grūti izgriezt, un rodas bīstamas situācijas; arī laternu stabi, izrādās, ir pārāk tuvu brauktuvei. Lai situāciju mainītu, varbūt nav nepieciešami milzīgi līdzekļi. Piemērs ir ceļa līkums, autobusu pieturvieta un gājēju pāreja Svitenes centrā. Projektiem reizēm pietrūkst realitātes izjūtas. Varbūt par daudz visu sarežģījam ar birokrātiju. Dažviet vajadzētu tikai pāris šķembu kravas, piemēram, ceļam uz kapsētu, pie kapličas.»

Svitenes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Liepa savā amatā ir kopš 2009. gada. Viņš pārliecināts: «Attīstības pamatā ir laba ceļu infrastruktūra. Būs labi ceļi, būs laukos arī cilvēki un jaunās ģimenes. Tad arī mazināsies bezdarba slogs, un cilvēki varēs doties tur, kur darbs ir. Daudzi svitenieki strādā Jelgavā, Rīgā, Bauskā u. c. Sabiedriskās apspriešanas sapulcē strādājošie nevarēja piedalīties, bet mūsu aktīvā pensionāru biedrība «Sudrab-upe» gan bija klāt.»

Viesturu pagasta pārvaldes vadītājs Vitālijs Bļinkovs šādā Attīstības programmas projekta sabiedriskajā apspriešanā piedalījies pirmo reizi. Viņš «Bauskas Dzīvei» atzina, ka aktivitāte decembrī bijusi zema, bet, iespējams, cilvēki iepriekš piedalījušies aptaujā un savas domas jau bija pauduši. Viņš domā līdzīgi kā Svitenes kolēģis, ka ceļi ir prioritāte: «Ceram, ka atjaunošanu piedzīvos Viesturu–Jaunsvirlaukas ceļš, kas ir ļoti sliktā stāvoklī. Viesturu un Bērsteles ciemā ir apgaismojums, tas ir ļoti labi, bet šaubos, vai gājēju celiņu iekārtošana būtu ekonomiski izdevīga, iedzīvotāju maz.»

Nauris Brūvelis, Viesturu pagasta iedzīvotājs, raksturojot novada Attīstības programmas izstrādi, pauž, ka tajā ieguldīts kvalitatīvs kopdarbs. Viņš pozitīvi vērtē to, ka izstrādes procesā darba grupās kopā strādāja gan domes darbinieki, gan deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji. Diskusiju rezultātā radās dažādi priekšlikumi, viedokļi, redzējums un virzieni to sasniegšanai. N. Brūvelis atzīst: «Sabiedriskajās apspriešanās tika aicināti piedalīties arī iedzīvotāji, bet žēl, ka atsaucība bija zema. Ikdienā ir nācies dzirdēt no iedzīvotājiem negatīvus izteikumus, bet šādās reizēs, kad ir iespēja piedalīties ar saviem priekšlikumiem, tad tā netiek izmantota. Aicinātu iedzīvotājus būt aktīvākiem un arī ikdienā runāt par idejām, kas sekmētu novada attīstību.»

SIA «Reģionālie projekti» patlaban gatavo Attīstības programmu iesniegšanai Rundāles novada domei apstiprināšanai.

Ieskats Rīcības plānā – ielu apgaismojuma ierīkošana un pilnveidošana novadā

Iedzīvotāji var sagaidīt, ka līdz 2024. gadam ielu apgaismojums minētajos ciemos tiks vai nu modernizēts, vai no jauna ierīkots:

Pilsrundālē
Ierīkot apgaismojumu ceļa Pilsrundāle–Dzirnavas posmā līdz Rundāles ūdensdzirnavām un gar Dzirnavu dīķi;
modernizēt apgaismojumu Lejnieku ielā;
modernizēt apgaismojumu Upmalas ielā;
modernizēt apgaismojumu Līvānu ielā;
modernizēt apgaismojumu Dārza ielā;
modernizēt apgaismojumu Jātnieku ielā;
modernizēt apgaismojumu Bezdelīgu ielā;
modernizēt apgaismojumu Saulgriežu ielā;
ierīkot apgaismojumu Mazrundālē.

Saulainē
Izbūvēt apgaismojumu Līvānu ielā.

Svitenē
Pilnveidot un modernizēt ielu apgaismojumu Svitenes ciema robežās;
izbūvēt apgaismojumu Svitenes ciema teritorijā aiz Svitenes upes kreisajā krastā.

Bērstelē
Modernizēt apgaismojumu Parka ielā;
modernizēt apgaismojumu Bērsteles ielā.

Ziedoņos
Modernizēt apgaismojumu Ziedoņu ciemā.

Švirkalē
Ierīkot apgaismojumu.

Vairogos
Ierīkot apgaismojumu.

Attīstības programmu izstrāde Bauskā, Iecavā, Vecumniekos

Saskaņā ar Iecavas novada domes 2018. gada 30. oktobra lēmumu «Par Iecavas novada Attīstības programmas 2020. – 2026. gadam izstrādes uzsākšanu» sākta Iecavas novada Attīstības programmas 2020. – 2026. gadam izstrāde. Plānošanas dokumenta izstrādes termiņš iecavniekiem ir, sākot no 2018. gada decembra līdz 2019. gada oktobrim.

Saskaņā ar Vecumnieku novada domes 2018. gada 27. decembra lēmumu «Par Vecumnieku novada Attīstības programmas 2020. – 2026. gadam izstrādes uzsākšanu» sākta Vecumnieku novada Attīstības programmas 2020. – 2026. gadam izstrāde. Plānošanas dokumenta izstrādes termiņš ir, sākot no 2018. gada decembra līdz 2019. gada decembrim.

Bauskas novada Attīstības programmu 2021. – 2027. gadam sāks izstrādāt 2019. gada beigās – 2020. gada sākumā, «Bauskas Dzīve» noskaidroja novada pašvaldībā.

Kāpēc, jūsuprāt, iedzīvotāji aktīvi neapmeklē novadu attīstības plānu sabiedriskās apspriešanas sapulces?

Dati no bauskasdzive.lv aptaujas.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iesaistot novadniekus, plāno attīstību

Kategorijas