Mūsu dzīve – Dieva brīnums

2019. gada 8. janvāris 00:00

827

Pareizticīgie 7. janvārī nosvinēja Ziemassvētkus – Kristus Glābēja piedzimšanu. Svētki bija arī Bauskas Svētā Georgija draudzei.

Draudzes vecākā Anna Tanasijčuka gan ikdienā, gan svētku reizēs rūpējas, lai baznīcā viss būtu sagatavots rituāliem un ļaužu sanākšanai. «Bauskas Dzīve» draudzes vecāko satika baznīcā sestdienā pirms lielā notikuma. Baznīcas krāsnīs sprakšķēja degošās malkas pagales, piepildot telpu ar tīkamu siltumu un noskaņu. Sapostas svētku eglītes, un vāzes bagātīgi pildītas ar dzīvajiem ziediem.

Liels atbalsts un palīdzība
A. Tanasijčuka stāsta, ka pirms svētkiem baznīcā daudz darāmā. Viņai visu laiku jābūt šeit arī tāpēc, lai pieņemtu dažādus ziedojumus svētkiem. Cilvēki ļoti atbalsta un palīdz – nes ziedus, sagādā egles, piedalās dāvanu gādāšanā bērniem. Tāpēc viņa jau kopš ceturtdienas pastāvīgi uzturējusies baznīcā un pārnakšņojusi blakus esošajā draudzes namiņā. Viņai, kā allaž, baznīcas sagatavošanā palīgos ir draudzes locekle Gaļina Sladzevskaja.

Draudzes vecākā atklāj, ka ikdienā uz vakara dievkalpojumiem sanāk 20 – 25 ticīgie, bet svētdienas rītos parasti ir ap 45 – 50 cilvēku. Svētku reizēs grūti saskaitīt, jo baznīca ir pilna ļaužu. Svētdienās pēc lūgšanām bērniem, kas parasti nāk kopā ar vecākiem, vecvecākiem, notiek svētdienas skolas nodarbības, kur bērni mācās dziedāt garīgās dziesmas. Tad allaž notiek arī kopīga tējas dzeršana un cienāšanās ar draudzes sarūpētām uzkodām. Kopīgs mielasts draudzes saieta telpā notiek arī pēc svētku nakts dievkalpojuma, kur draudzes locekļi kādu stundu paliek aprunāties, dalīties priekā un ieturēties pēc gavēņa.

Gavēnis veselības labā
Pirms Kristus piedzimšanas svētkiem pareizticīgie gavē kopš 28. novembra, līdz iestājies 7. janvāris. Gavēņa laikā pareizticīgie atturas no gaļas, piena un olu lietošanas uzturā, bet trešdienās un piektdienās neēd arī zivis. A. Tanasijčuka uzsver, ka gavēšanu Dievs paredzējis cilvēka veselības labā. Tā kā nakts liturģija noslēdzas ap trijiem naktī, tiek gādāts, lai ļaudis, kuriem jāgaida rīta transports nokļūšanai mājās, varētu uzturēties siltumā draudzes telpās līdz rītam. Pēdējā laikā cilvēki arvien vairāk cits citam palīdz. Tie, kam ir mašīnas, atved un aizved arī tos, kuriem nav sava auto.

Draudzes vecākā skaidro, ka baznīcas korim ir liela loma gan katrā dievkalpojumā, gan svētku reizē. Koris ar dziedājumiem un runātiem vārdiem pauž draudzes lūgšanas un slavējumu Dievam. Pavisam korī ir seši dziedātāji, tā vadītāja ir Jeļena Make. Kopā ar viņu garīgajā dziedāšanā baznīcā iesaistījušies arī viņas bērni – Pāvils un Kristīne.

Svētdien, 6. janvārī, Kristus piedzimšanai veltītais svētku dievkalpojums sākās piecos pēcpusdienā, nakts liturģija – pusnaktī.

Bērnu priekšnesumi un «koļadkas»
Pēcpusdienas dievkalpojumā baznīca bija pārpilna ar visu paaudžu ļaudīm, bija daudz ģimeņu ar bērniem. Īpašu svētku noskaņu radīja baznīcas kora dziedājumi un lūgšanu lasījumi, kas neparastu akustiku ieguva, skanot no balkona. Pēc dievkalpojuma trīs stundu ilgušā rituāla draudzes svētdienas skolas bērni, vecāki un vecvecāki bija sagādājuši sev un baznīcā sanākušajiem patiesi aizkustinošus priekšnesumus. Bērni dziedāja un runāja dzejoļus, kas slavēja Kristus dzimšanu. Bija iestudēta neliela ludziņa, kas gan bērniem, gan pieaugušajiem atklāja, kur rodams patiesais svētku prieks. Tas nav meklējams ne greznā apģērbā, ne dārgās materiālās dāvanās. Tēvs Nikolajs pateicās par priekšnesumiem un visiem baznīcā sanākušajiem bērniem pasniedza draudzes sarūpētas dāvanas.

Pēc tam draudzes sievietes dziedāja «koļadkas». Kā iepriekš pastāstīja A. Tanasijčuka, tās ir tautasdziesmas no senslāvu folkloras. «Koļadku» dziedāšana ir ļoti sena tradīcija, kas nākusi no Ukrainas. Tur Ziemassvētku naktī ļaudis staigā no mājas uz māju, dziedot «koļadkas», tādējādi daloties ar vēsti un prieku par Jēzus dzimšanu. Draudzē dziedāšanas tradīcija tiek stiprināta arī ikdienā, kad draudzes sievietes ik pa laikam tiekas, lai savam priekam kopā dziedātu garīgās dziesmas.

No grieķu pareizticīgās baznīcas
Ziemassvētku dievkalpojumā satiktā Renāte Petride, kas pašlaik dzīvo Kiprā, atzina, ka Bauskas Svētā Georgija baznīcā piedzīvojusi ļoti krāšņu, skaistu dievkalpojumu, salīdzinot ar Ziemassvētku vakara rituālu baznīcā viņas mītnes zemē. Svētku noskaņu radīja arī svētku rotājumi un eglīte, kā arī bērnu priekšnesumi un sveicieni Kristus piedzimšanai.

Renāte ir kristiete un pieder pie grieķu pareizticīgās baznīcas draudzes Nikosijā. Viņa sacīja, ka nepilnīgi saprot krievu valodu, taču, zinot grieķu pareizticīgo baznīcas dievkalpojuma lasījumus un dziedājumus, viņa viegli varējusi sekot norisei. Ievērojusi un pazinusi arī atsevišķas svēto ikonas, kuru dzīve saistās ar Kipru un kas tiek pielūgti arī grieķu pareizticīgajā baznīcā. Viņa izstāstīja, ka Kiprā baznīcas lielākie svētki – Ziemassvētki un Lieldienas – tiek svinēti pēc diviem atšķirīgiem kalendāriem. Ziemassvētkus atzīmē pēc Gregora kalendāra, un tos svin 25. decembrī. Atbilstīgi noteiktas arī svētku dienas valstī. Taču Lieldienas tiek svinētas pēc Jūlija kalendāra, līdzīgi kā pareizticīgo baznīcai Latvijā.

Dzimtas kopā sanākšanas prieks
Īslīciete Marija Rosuščana, kā ik gadus, kopā ar ģimeni piedalījās pusnakts dievkalpojumā. Viņa atklāja, ka Jēzus piedzimšanas svētki ir ļoti nozīmīgs, svinīgs, dvēseles prieka pārpilns notikums, ko grūti aprakstīt vārdos. Ziemassvētki viņai nozīmējot dzimtas kopā sanākšanas prieku.

Šogad Marijas, Ivana un viņu meitas Ļubovas mājās viesu pulkā bija māsa Anna ar ģimeni no Jūrmalas, vecākās meitas Ivannas ģimene, mazbērni Elizabete un Toms no Rīgas.

Tie ir svētki, kad mājās tiek gatavoti ukraiņu tradicionālie vakara gavēņa ēdieni un bagātīgs Ziemassvētku mielasts.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mūsu dzīve – Dieva brīnums

Kategorijas