BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cēli nodomi slīkst izmaksu purvā

Cēli nodomi slīkst izmaksu purvā

Šomēnes jau trešo reizi Bauskas novada dome skatīs jautājumu par deinstitucionalizācijas projekta īstenošanu Bauskas novadā. Deputātiem tas būs grūts lēmums – no vienas puses, tas ir nepieciešams sociālais projekts, no otras puses, – uztrauc būvniecības izmaksas.

Deinstitucionalizācijas (DI) projekti ir saistīti ar jauno sociālo politiku attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti – mērķis ir viņus pēc iespējas vairāk iesaistīt sabiedrības dzīvē, nevis censties norobežot atsevišķos aprūpes centros. Tomēr šāda politika prasa lielus ieguldījumus un nākotnē arī jaunas amata vietas pašvaldībā.

Pieprasījums ir
Labklājības ministrija ir guvusi Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, kuru pašvaldības var iegūt šo projektu īstenošanai. Mērķis ir radīt plašu pakalpojumu klāstu, lai bērni, kas pašlaik dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstīgi savām iespējām un ar speciālistu palīdzību varēs dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu. Tādā veidā lielos institucionālās aprūpes centrus aizstātu ar sabiedrībā balstītiem sociālajiem un ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem.

Ne visas pašvaldības plāno šos pakalpojumus īstenot pilnā apmērā. Bauskā tos plānoja īstenot diezgan plaši. Kā savā prezentācijā Bauskas novada domes finanšu komitejas sēdē pauda novada sociālā dienesta vadītājas vietniece Ina Krūmiņa, konkrētajiem pakalpojumiem ir pieprasījums – nav tā, ka pakalpojumu klāsts ir iegriba. Plānā ir paredzēti trīs objekti pilsētā – ģimenes māja Zaļajā ielā, grupu dzīvokļi Pļavu ielā un dienas aprūpes centrs ar virkni pakalpojumu klāstu.

Šokējošas summas
Bauskas novada dome pirmo reizi lēmumprojektu skatīja pērn, novembra finanšu komitejas sēdē. Projektu vadītāja Guna Purena informēja, ka reizē ar dzīvokļiem cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem Pļavu ielā iecerēts izbūvēt arī sociālos dzīvokļus. Plānotā projekta kopējā summa – vairāk nekā divi miljoni eiro, kur Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums – ap 600 tūkstošiem eiro.

Summa deputātus šokēja, jo pirms gada aprēķins bija ap 900 tūkstošiem eiro. Finanšu komitejas sēdē pēc garām diskusijām lēma virzīt šo lēmumprojektu uz Bauskas novada domes sēdi, bet domes novembra sēdē lēmumprojektu tomēr nepieņēma. Decembra finanšu komitejas sēdē deputātiem piedāvāja variantu bez sociālajiem dzīvokļiem un pārējo izmaksu nelielu samazinājumu. Opozīcijas deputāts Aleksandrs Novickis skaidroja, ka protesti ir nevis pret projektu, bet gan plānotajām būvdarbu izmaksām. Projektu atkal virzīja uz domes sēdi, bet domes sēdē tā atbalsts bija nepietiekams – par balsoja tikai astoņi deputāti, vienas balss pietrūka, un projektu atkal noraidīja.

Viedokļu sadursme
Opozīcijas galvenie argumenti ir saistīti ar diviem punktiem. Pirmais ir uzsvars uz būvniecības izmaksām – salīdzinot ar 2018. gada sākumā plānoto, tagad minētās summas ir divkāršojušās. Otrs moments – neapmierinātība ar projekta vadību. Opozīcija pauda viedokli, ka bija aktīvāk jāmeklē iespējas iegādāties jau pabeigtus jaunus objektus vai ēkas, kur remontu var veikt ar mazākām izmaksām. A. Novickis aktīvi atbalstīja variantu izveidot dzīvokļus cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem Mežotnes pagasta Garozā, bijušās skolas internāta telpās.

Sociālā dienesta pārstāvji uzskata, ka projekts ir prasībām atbilstīgs un nav viņu vaina, ka izmaksas ir šādi pieaugušas. Sociālā darbiniece darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem Daiga Supe pauž, ka pēc objektu pabeigšanas pats svarīgākais ir piereģistrēt sociālos pakalpojumus, kur ir konkrētas prasības pret ēkām, pret to atrašanās vietu, ir priekšnoteikumi, kurus pārkāpt nedrīkst. Sociālā dienesta pārstāvji pauda, ka tieši tāpēc arī nevar veidot dzīvokļus Garozas ciemā, jo tas neatbilst projekta prasībām. «Kāda jēga veikt pārbūvi un pēc tam konstatēt, ka sociālo pakalpojumu nevar reģistrēt un labuma no veiktajiem darbiem nav?!» saka D. Supe.

Domes valdošo partiju pārstāvji uzskata, ka reālo summu parādīs iepirkums, bet tagad ir jāsagatavo projekta pieteikums, kas atbilst ministrijas prasībām. Opozīcija pauž viedokli, ka pašreizējā tāme ir «uzpūsta» un uzņēmēji iepirkuma konkursā arī piedāvās lielas summas.

Tikmēr Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone vērtē, ka opozīcijas diskusijas var aizkavēt projekta realizāciju. Viņa pauda, ka arī iepriekš ir bijušas šādas situācijas, kad opozīcijas dēļ lēmumprojektu pieņemšana kavējas un pēc tam objektu nepagūst nodot laikā, bet opozīcija par to vaino domes darbiniekus.



Vecpilsēta – vērtība vai nevērtība
Deinstitucionalizācijas projekta apspriešanas idejas laikā krustugunīs nokļuvusi vēl viena Bauskas pilsētas attīstības diskusija – vai vecpilsētas teritorijas ēkas ir vērtība vai nav?

Deputāts Aleksandrs Novickis uzskata, ka nav vērts šajā projektā iekļaut pie Bauskas sociālā dienesta ēkas blakus esošo Rūpniecības ielas 9. namu. Ēkas apskate rāda, ka tas ir teju grausts, kuram būs jāstiprina sienas un nesošās konstrukcijas. Šādas ēkas remonts var izmaksāt dārgāk nekā jaunas uzcelšana, tāpēc viņš rosina meklēt pakalpojumiem citu namu. Kā vienu no iemesliem min plānotās pārbūves izmaksas, kas var tuvoties vienam miljonam eiro.

Citi deputāti pauda izbrīnu par šādu attieksmi – Bauskas novada domei tā jau pārmet, ka nepietiekami iegulda vecpilsētas teritorijas attīstībā. Tāpēc arī lielāka uzmanība ir piešķirta tieši šim namam, kurš turklāt atrodas pie sociālā dienesta ēkas, tāpēc pakalpojumu izmantošana var būt vienkāršāka. Tādā veidā būs sakārtota viena no vecpilsētas teritorijas ēkām, kura ilgu laiku stāvējusi pamesta.


Atturēšanās
Bauskas novada domes 2018. gada decembra sēdē balsojumā par deinstitucionalizācijas projekta apstiprināšanu atturējās astoņi deputāti. Būtībā tas nozīmēja balsojumu pret sagatavoto lēmuma projektu. Tie bija Aleksandrs Novickis, Aivija Kursīte, Karīna Andreika, Andris Arcimovičs, Raimonds Žabovs, Juris Landorfs, Gatis Skurba un Rudīte Čakāne. «Bauskas Dzīve» šiem deputātiem nosūtīja vēstules ar jautājumu – kāds ir viņu piedāvājums šīs situācijas atrisināšanai. Saņemtas divas atbildes.

Karīna Andreika (Latvijas Reģionu apvienība):
«Esmu par projekta realizāciju, bet neapmierina kopējās projekta izmaksas un projekta vadība.
Pirms gada pieņēma lēmumu par projekta apstiprināšanu ar kopējām izmaksām ap 900 tūkstošiem eiro. Gada laikā izmaksas augušas par vienu miljonu eiro! 2017. gada novembra domes sēdē apstiprināja deinstitucionalizācijas projekta «Atver sirdi Zemgalē» vadības grupu, kuras sastāvā iekļāva mani. Gada laikā esmu uzaicināta piedalīties tikai Zaļās ielas 33. mājas apskatē.
2018. gada februārī organizēju novada domes braucienu uz koka moduļu mājas ražotni Ānē – pie SIA «Nordic Homes». Tobrīd viņu piedāvājums daudzstāvu koka karkasu māju būvniecībai bija 923 eiro kvadrātmetrā par pilnībā pabeigtu ēku, tai skaitā projektēšanu. Šāda dzīvojamā ēka būtu atbilstīga grupu dzīvokļiem Pļavu ielā. Tagad šis uzņēmums ir iedevis otru piedāvājumu – Pļavu ielas projekta ražošana un būvniecība, un izmaksas ir 1676 eiro par kvadrātmetru. Uzņēmums skaidro, ka Bauskas novada iesniegtais projekts no ražošanas viedokļa ir daudz sarežģītāks.
Mans priekšlikums ir apstiprināt projektu ar izmaksām, kādas bija plānotas pirms gada, un projekta realizācijas laikā tās koriģēt atbilstīgi iepirkumam. Janvāra sākumā būs jāsasauc domes ārkārtas sēde, lai nekavētu projekta realizāciju.»

Juris Landorfs (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija):
«Nav pieņemami, ka pie jebkuras izdevības ceļ jaunus objektus, turklāt projekti ir unikāli, tāpēc daudz dārgāki kā tipveida namu būvniecība. Rūpniecības ielas nams par šādu cenu nav jāpārbūvē. Zinu uzņēmēju, kas bija gatavs divas jaunuzceltas ēkas vecās pilsētas centrā ar pilnu ārējo apdari pārdot par 350 tūkstošiem eiro. Ja pietrūkst platības paredzētā cilvēku skaita izmitināšanai, var iegādāties dzīvojamās mājas, kuras pārdod privātīpašnieki. Tas noteikti būtu lētāk. Domes speciālisti piedāvā tikai celt no jauna, un tas ir nesaimnieciski.»


Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.