Klimats dārzkopjus māca pielāgoties
Mānīgā un mainīgā ziema dārzkopjus un zemniekus varētu darīt bažīgus. Vai decembra un janvāra atkušņi dārziem ir bīstami, «Bauskas Dzīves» lasītājiem skaidrojumu sniedz Latvijas Lauku konsultāciju centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
«Diemžēl tādas nu kļuvušas pēdējo gadu Latvijas ziemas, un ar tām jau aprasts, gudrs dārznieks iemācījies rēķināties. Lielam satraukumam pagaidām nav pamata, svarīgi, kas ziemas gaitā notiks tālāk. Bīstami būtu kailsala periodi ar mīnusiem krietni zem
10 grādiem. Tad ir svarīgi, lai atjaunotos sniega sega. Pašlaik, vērojot notiekošo, būtu saprātīgi, piemēram, ķiplokus stādīt nedaudz dziļāk, nekā pieņemts. Taču visvērtīgāk, ja dobes rudenī mulčējam,» iesaka M. Narvils.
Dārzkopības speciālists skaidro: «Ja augsnē kailsala rezultātā parādās plaisas, tad jādomā par augsnes struktūru un sastāvu. Ja tai ilgstoši trūcis organiskā mēslojuma, augsne zaudē irdenību, sablīvējas un «neelpo». Tad plānotajā platībā labi palīdz rudens zaļmēslojums (auzas, sinepes u. c.), kas, ziemai atnākot, protams, nosalst, bet savu labo darbu tas jau izdarījis. Strādājot šādā veidā, gan svarīgi ievērot augu maiņu un saderību ar plānoto kultūru.»
«Saraustītās ziemas» ietekmi uz potenciālo ražas pārziemošanu vērtē ķiploku audzētājs Nikolajs Maikūns Vecsaules pusē, kur stādījumi krietni pārsniedz mazdārziņu platību: «Atkušņi nav laba lieta. Pirmais solis, ko centāmies rudenī ievērot, – stādījumu platības izvēlēties tur, kur nekrājas ūdens un neveidojas peļķes. Pilnībā no tā izvairīties nevar, bet tomēr tas ir svarīgi. Veģetācija ķiplokiem saglabājas pie -2 grādiem, ja tagad tie saņem mitrumu par daudz, proti, augsne izmirkst un zaudē sasalumu, vēlāk stiprā salā tie var iet bojā. Taču tās daivas, kas labi iesakņojušās, noteikti izdzīvos.»
Saimnieks nesen pētījis augsnes stāvokli un secinājis, ka pagaidām dziļāk vēl sasalums saglabājas, kas ir laba ziņa. Taču Nikolajs Maikūns uzsver augsnes savlaicīgas sagatavošanas nozīmi, – ar augsni plānotajā vietā jāstrādā divus trīs gadus iepriekš. Vēl ļoti būtiski, lai augi ir labi «paēduši», pabaroti ar nepieciešamajiem mikro un makroelementiem. Šogad izmantota jauna tehnoloģija augu barošanā. Ja augiem kā trūkst, tad ziemošana norit smagāk vai ir apdraudēta.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»