Pareizticīgo Ziemassvētki joprojām nav brīvdiena
Latvijā un mūspuses novados pareizticīgie Ziemassvētkus svinēs pirmdien, 7. janvārī.
Bauskas 2. vidusskolas direktore Vera Grigorjeva «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka viņa plāno svētdien, 6. janvārī, piedalīties pareizticīgo baznīcas nakts dievkalpojumā. Viņa uzmanību veltīs arī svētdien pēcpusdienā paredzētajam pasākumam, kur piedalīsies Bauskas pareizticīgo baznīcas skoliņas jaunieši. Šī sarīkojuma laikā mācītājs bērniem izdala dāvanas, savukārt bērni lasa dzejoļus vai dzied dziesmiņas. 7. janvāris ir darbdiena, un tad dienas gaitā baznīcu apmeklēt strādājošajiem nebūs iespējams.
«Gan jaunajā gadā, gan Ziemassvētkos visiem ļaudīm novēlu, lai ir miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts, saticība un veselība,» teic V. Grigorjeva.
Kā ziņots, 12. Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par brīvdienas noteikšanu pareizticīgo Ziemassvētkos. Par to balsoja visi «Saskaņas» deputāti, kā arī atsevišķi «Vienotības», Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Reģionu apvienības un ārpusfrakciju parlamentārieši. Tagad jautājumu par pareizticīgo Ziemassvētkiem, iespējams, turpinās skatīt šis parlaments.
Pašlaik Latvija ir viena no valstīm, kurā pareizticīgo baznīca Ziemassvētkus svin 7. janvārī. Šajā datumā svētkus svin pareizticīgie vairumā bijušo PSRS republiku, kurās baznīcas joprojām atrodas Maskavas patriarhāta pārraudzībā. Taču tas tā nav visās pareizticīgo zemēs, piemēram, Grieķijā, Bulgārijā un Rumānijā arī pareizticīgie svin Ziemassvētkus 25. decembrī. Arī Latvijas Pareizticīgā baznīca pirms Otrā pasaules kara bija sākusi svinēt Ziemassvētkus 25. decembrī kopā ar Rietumu kristiešiem. Viss mainījies pēc okupācijas, kad Latvijas Pareizticīgo baznīcu pievienoja atpakaļ Maskavas patriarhātam. Kopš tā laika līdz pat šodienai Ziemassvētkus Latvijas Pareizticīgajā baznīcā svin tāpat kā Maskavā 7. janvārī.
Reliģiju vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Valdis Tēraudkalns portālam diena.lv iepriekš stāstījis, ka 25. decembrī Latvijas pareizticīgie Ziemassvētkus svinējuši ļoti neilgu laika periodu – četrus gadus no 1936. gada līdz okupācijai. «Protams, PSRS vēlējās pakļaut baznīcas jaunajai totalitārajai sistēmai, kur tātad, protams, centralizēti baznīcu pārvalda Maskavā.» Tomēr V. Tēraudkalns uzskata, ka šo vēstures faktu nevajag politizēt, un iepriekšējās Saeimas konceptuālais atbalsts Maskavas patriarhāta atzīmēto Ziemassvētku noteikšanai par brīvdienu ir apsveicams. «Tas nozīmē vienkārši respektēt daudzus cilvēkus Latvijā, kuru pirmā valoda ir krievu valoda un kuri formāli sevi saista ar pareizticību. Tas ir neliels solis pretim viņiem, lai viņi arī justos piederīgi.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»