Plašāks kļūs pētnieciskais darbs

2019. gada 4. janvāris 00:00

Rundāles pils muzejā 2. janvārī notika direktoru maiņas rituāls. Tā bija jaunās direktores Lauras Lūses pirmā darbdiena, pārņemot iepriekšējā direktora Imanta Lancmaņa pilnvaras. Rundāles pils muzejā viņš nostrādāja 54 gadus.

Pils Baltajā zālē bija sapulcējušies visi muzeja darbinieki. Viņus uzrunāja Imants Lancmanis, paužot prieku par iespēju vairāk nekā pusgadsimtu darboties pils ansambļa atjaunošanas dažādos projektos. Viņš uzsvēra: «Šī diena ir jaunas ēras sākums. Tā būs jaunās direktores Lauras Lūses ēra, skaisti un samērīgi turpinot muzeja stratēģisko mērķu īstenošanu.»

Galvenie akcenti
Jaunajai direktorei Imants Lancmanis nodeva simbolisku koka atslēgu, kurā iegrebti vārdi «Atbildība. Izturība. Mīlestība».

Laura Lūse pateicās par uzticēšanos un sveica kolēģus Jaunajā gadā. Viņa sacīja: «Mans galvenais uzdevums ir vadīt pils muzeju pēc izsenis izvirzītajiem mērķiem. Šajā gadā sāksim un turpināsim īstenot vairākus projektus: pils jumta remontu, staļļu pārbūvi par konferenču centru, siltumnīcu celtniecību, vēsturiskā ābeļdārza izveidi. Plašāks un izvērstāks kļūs pētnieciskais darbs – tas ir 2019. gada galvenais akcents. Sāksim izdot grāmatu sēriju par pils muzeja vēsturisko priekšmetu kolekcijām. Prioritāro uzdevumu vidū būs arī ciešākas saiknes veidošana ar dažādām pētniecības iestādēm Eiropā, Rundāles pils muzeja kolekciju padziļināta izpēte, sadarbojoties ar citiem Latvijas muzejiem.»

Kinolente par drosmīgu muzejnieci
Pēc uzrunām muzeja darbinieki tika aicināti noskatīties režisores Kristīnes Želves dokumentālo filmu «Mērijas ceļojums». Tas ir stāsts par drosmīgu un apbrīnojamu personību – muzejnieci Mēriju Grīnbergu, kura 1944. gadā, vāciešiem atkāpjoties no Rīgas, brīvprātīgi uz Sudetiju pavadīja Latvijas muzeju lielākās vērtības, sasaiņotas 700 kastēs, bet 1945. gadā panāca dārgās kravas atgriešanos Latvijā.

Imants Lancmanis un viņa kolēģis Leopolds Mārcis Kļaviņš ir vienīgie Rundāles pils muzeja darbinieki, kuriem laimējies iepazīties ar leģendāro sievieti. Stāsta Imants Lancmanis: «Bez Mērijas Grīnbergas fanātiskās neatlaidības, izturības un atbildības, nogādājot kolekcijas atpakaļ Latvijā, mūsu muzeji tagad būtu tukši. Tā vietā, lai pašaizliedzīgo sievieti apbalvotu ar ordeni, pēc atgriešanās Rīgā padomju režīms viņu vajāja un tramdīja. Tikai vēlāk viņai radās izdevība kļūt par Nacionālā mākslas muzeja bibliotekāri, kur viņa nostrādāja līdz mūža beigām. Mākslas muzejā es un Mārcis 1968. gadā ar Mēriju iepazināmies, bet jau nākamajā gadā sākām sadarbību, Rundāles pils muzejam deponējot dažas vēsturiskas mēbeles. Vēlāk deponējām Grosvaldu ģimenes ēdamistabas iekārtu un historisma stila galdiņu.»

Grosvaldu dzimtas mantojums
Mērija Grīnberga nāk no lielās un slavenās Grosvaldu dzimtas. Viņas mātes brālis Jāzeps Grosvalds bija viens no modernisma glezniecības pamatlicējiem Latvijā. «Mārcis un es varam būt laimīgi, ka iepazinām pašaizliedzīgo sievieti. Viņa nomira 1975. gadā,» sacīja I. Lancmanis.

Savukārt Leopolds Mārcis Kļaviņš atceras, ka Grosvaldu dzimtas mantojuma apzināšanā viņu un Imantu Lancmani ievadījis Rundāles pils muzeja pirmais direktors Laimonis Liepa.

Pirms filmas seansa klātesošie noskatījās pils muzeja krājuma nodaļas speciālistu sagatavoto prezentāciju par Grosvaldu dzimtas dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetiem, kas glabājas Rundāles pils muzejā. Tie ir krēsli, postamenti, bufetes, ēdamgalds, spogulis, flīzes un citas lietas.

Dokumentālā filma ir skaudrs vēstījums par sievieti, kuras vienīgie ieroči, glābjot Latvijas muzeju izcilās kolekcijas, bija atbildība, izturība un mīlestība. Laura Lūse šo lenti nosauca par divu laikmetu un atšķirīgu vērtību sistēmu katastrofālu sadursmi. «Lai mums ir gara gaisma un vēlme strādāt Latvijas kultūras labā, lai mēs nebūtu vieni, īstenojot cēlu, kopīgu ideju!» novēlēja jaunā direktore.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Plašāks kļūs pētnieciskais darbs

Kategorijas