Ar plašu skatu uz nākotni

2019. gada 4. janvāris 00:00

60 gadu jubileju svin Ilga Todere Skaistkalnē.

Ilgas dzīves moto ir neskatīties atpakaļ un nerakties pagātnē, bet dzīvot uz priekšu, par spīti veiksmēm un nelaimēm. Vladimirs sievu raksturo kā saimniecisku un strādīgu cilvēku. Ja viņa kādai lietai ir pieķērusies, tad to izdara līdz galam, paveiks arī visu iespējamo un ies pāri kalniem, lai tikai sasniegtu savu mērķi.

Garšīgās plūmes
Jubilāres dzimtā puse ir Kuldīga, kur pavadījusi pirmos piecus dzīves gadus. Tēvs tajā laikā strādājis kolhozā, bet mamma – slavenajā Kuldīgas uzņēmumā «Vulkāns». «Kad biju maza, man likās, ka Alekšupīte tek zem mūsu mājas, bet īstenībā tā plūda gar māju,» smejot atminas Ilga. Pēc tam kopā ar mammu un diviem jaunākiem brāļiem pārcēlusies uz Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastu, kur mīt vēl joprojām. «Kā jau bērni kāpām kokos, slēpojām, braucām ar ragavām, gājām peldēties uz upi, tā arī visi bariņā čupojāmies. Un kur nu bez lauku darbiem! Devāmies pie vectēva māsas uz Saulaini palīdzēt kaplēt bietes, grābt sienu un vēl visu ko. Neiztikām arī bez blēņām – gājām vakaros kaimiņu plūmēs, bet skolas direktors, to ieraudzījis, teica: «Nu es jums rādīšu, plūmju zagļi!» Mēs kā muļķīši neskrējām kaut kur projām, bet gan uz mājām. Protams, nākamajā dienā direktors sauca pie sevis skaidroties. Šodien, man liekas, par to nekas nebūtu,» par bērnības gaitām turpina skaistkalniete.

Skaistkalnes vidusskola pabeigta 1977. gadā un uzreiz sākts pārdevējas darbs, ko jubilāre turpina vēl tagad. Sākumā strādājusi Bauskas veikalā-skolā par jaunāko pārdevēju, pēcāk kļuvusi par vecāko pārdevēju, līdz tikusi Skaistkalnes saimniecības preču veikalā par vadītāju. Nu jau vienpadsmito gadu viņas darbdienas aizrit Rīgā veikalā «Rimi». Līdztekus strādājusi arī savā un vīra zemnieku saimniecībā, audzējot visu «pēc pilnas programmas» – cūkas, govis, dārzeņus un citus labumus. «Esmu pieradusi pie cilvēkiem, es mājās nevarētu tā gluži vienkārši nosēdēt. Pārdevējam bieži ir jābūt «kurlam» un «mēmam», ar stipriem nerviem, jālaiž gar ausīm dažādas negācijas. Ir arī bezgala daudz patīkamu ļaužu, kas tev pasaka kaut vai vienu jauku vārdu, un diena ir izdevusies un garastāvoklis pacilātāks,» stāsta Ilga.

Izaudzināti divi dēli, un ģimenes pulku papildina divi mazbērni. Ar vīru iepazinusies, kad sasniegusi pilngadību, un pērn aprīlī pāris nosvinējis četrdesmit gadu kāzu jubileju. Abi 1992. gadā iegādājušies māju – bez jumta un durvīm. Vairāku gadu garumā to atjaunojuši un izremontējuši, ieguldot milzu darbu.

Tuvas puķes
Vismīļākais skaistkalnietes hobijs ir puķes. Ar tām varot ņemties no rīta līdz vakaram, nemaz nepagurstot. Ap māju vasarā visās malās un stūros priecē krāšņi ziedi. «Esmu apmāta ar puķēm. Es un draudzene braucam uz Biržiem pēc stādiem un pusi dienas varam staigāt un meklēt kāroto.» Kādreiz arī adījusi, bet tagad tai lietai sen nav pieķērusies. Garie ziemas vakari tiek pavadīti, lielākoties palasot kādu grāmatu, žurnālu, laikrakstu, skatoties filmu, kurā nav ļoti jāiedziļinās. Nez cik reižu pārlasīts romāns «Vējiem līdzi», kas ir Ilgas mīļākā grāmata. Ik pa laikam tiekot apciemota vīra dzimtene Ukraina. Pērn pabūts Krievijā, nesen sanācis nedēļu viesoties Nīderlandē.

«Neteiktu, ka man ir kādi lieli sapņi, jo esmu piezemēts cilvēks – ja kaut kas izdodas, tad ir labi, bet, ja ne, tad īpaši nepārdzīvoju. Vienīgi, ja es būtu gājusi tālāk izglītoties, tad mācītos par latviešu valodas skolotāju, jo skolas laikā tas bija mans mīļākais priekšmets. Man bija dotības uz sacerējumu rakstīšanu,» teic jubilāre, atzīstot, ka savu dzīvi nevēlētos mainīt, tikai negribētu dzīvot pilsētā.
Dzimšanas dienu visu mūžu sanākot svinēt kopā ar Jaungadu, jo tā iekrīt 2. janvārī. Šogad būs citādāk, jo nedēļas nogalē sabrauks radi, draugi, atnāks kaimiņi, un uzlaidīs arī kādu danci.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar plašu skatu uz nākotni

Kategorijas