Īpašu atmiņu simts

2019. gada 4. janvāris 00:00

Par godu Latvijas simtgadei Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkņi ir atsaukušies izglītības iestādes bibliotēkas darbinieču aicinājumam un izlasījuši simts grāmatas, sagatavojot reizē savus viedokļus par izlasīto, ilustrācijas un fotogrāfijas. Tas viss apvienots vienā izdevumā.

Aizvadītajā Latvijas simtgades gadā bibliotēkas un citi svētku organizatori aicināja Latvijas iedzīvotājus iesaistīties akcijā «100 grāmatas par godu Latvijas simtgadei». Līdzīgu pasākumu aizvadītajā gadā organizēja Bauskas Valsts ģimnāzijas bibliotekāres, un rezultātā tapa grāmata «100 izlasītas grāmatas manai Latvijai».

Stāsts par bagātību
Izdevuma «100 izlasītas grāmatas manai Latvijai» atklāšana notika Bauskas Valsts ģimnāzijas aktu zālē 19. decembrī. «Mūsu mērķis bija panākt, lai skolēni iepazīst latviešu autoru darbus un apzinās, cik latviešu literatūra ir bagāta,» pauda bibliotekāre Dace Šķirpo.

Savukārt ģimnāzijas direktors Raimonds Žabovs uzrunā sacīja: «Mūsu vēlme ir jūs padarīt bagātus, un mēs to darām ar grāmatu palīdzību. Tā jums ir iespēja atrasties dažādās vietās un laikā. To, ko esat izlasījuši, jums neviens neatņems.»

Grāmata raisīja tiešām lielu skolēnu interesi – tūlīt pēc pasākuma jaunieši skatīja, ko paši uzrakstījuši, un lasīja arī klasesbiedru un citu skolēnu atsauces par izlasīto. Daži atzina, ka skolasbiedru recenzijas radīja interesi par viņu izlasītajiem garadarbiem. Citi vērtē, ka šī grāmata kļūs par ļoti vērtīgu atmiņu krājumu tad, kad skolēni būs jau izglītības iestādes absolventi un apciemos savu skolu.

Speciāli spilventiņi
Pasākuma laikā pasniedza pateicības balvas gan jauniešiem, kas iesaistīti šajā pasākumā, gan pedagogiem. Divas balvas par īpaši aizkustinošu lasīšanas pieredzi saņēma Laura Grantiņa no 10.a klases un Kaspars Kalējs no 12.b klases. Par skaistām ilustrācijām pie saviem apskatiem balvas saņēma Amanda Kalēja no 12.a klases, kura izlasīja trīs grāmatas, Keita Kondore no 7.b klases un Rūdolfs Saukums no 9.c klases.

Interesanta aktivitāte šajā pasākumā bija saistībā ar mājturību – kopā ar pedagoģi Ivetu Slavīti sešas meitenes apdarināja spilventiņus pēc izlasītās grāmatas motīviem. No viņām trīs dalībnieces piedalījās arī grāmatas veidošanā – Samanta Rjabova, Samanta Cielava un Katrīna Kazlauska, bet trīs meitenes darbojās ar savu iniciatīvu – Arnita Sīle, Patrīcija Mediņa un Elza Vārna. «Šo darbu meitenes paveica pēc stundām. Tas ir sava veida varoņdarbs,» atzina I. Slavīte.

Pateicības saņēma arī pedagoģes, kas mudināja piedalīties un iesaistīja savus audzēkņus grāmatas veidošanā, – Inese Karūsa, Egita Atslēga, Ināra Graudiņa, Vija Cerusa un Iveta Slavīte.

Daži grāmatu apskati no izdevuma «100 izlasītas grāmatas manai Latvijai», rakstīti 2017./2018. mācību gadā

Zenta Ērgle, «Starp mums meitenēm runājot un citi stāsti...»
«Esmu priecīga, ka lasīju šo grāmatu, jo varu salīdzināt savu dzīvi ar stāstos iesaistīto jauniešu dzīves gaitām. Protams, man ir grūti spriest par jauniešu mīlestību, jo es nezinu, kas tas ir. Pārdomas man ir par to, ka vecākiem un audžuvecākiem arī jāpiedalās savu bērnu izglītošanā. Nepiedalīšanās noved pie tā, ka jaunietis var izvēlēties nepareizo dzīves ceļu. Iesaku arī jums visiem izlasīt šo grāmatu. Kaut gan tā ir rakstīta sen, ir ļoti daudz līdzības ar mūsu jauniešu ikdienu – dažādi piedzīvojumi, draudzība, skaudība, greizsirdība un pirmā mīlestība, kura mums vēl tikai gaidāma.»
Karlīna Hiršfelde, 8.a klases skolniece

Melānija Vanaga, «Veļupes krastā»
«Moku ceļa malā zem tundras velēnām apraka bērniņu pēc bērniņa. Tur nomira meitenes un zēni, mātes un vecmāmiņas zaudēja prātu, nespēdamas glābt savu bērnu dzīvību. Ir brīnums, ka šīs grūtības vispār kāds spēja panest, palikt dzīvs un ir pie pilna prāta.
Melānija Vanaga ir viens šāds brīnums. Viņa izcieta 16 iz
sūtījuma gadus, atgriezās dzimtenē un par pārdzīvoto ir uzrakstījusi spēcīgu, biezu grāmatu, kas pabeigta 1989. gadā.
Veļupes krasts ir vieta, kur nonāk nāvei nolemtie. «Veļupes krastā» ir grāmata par ciešanām, par izdzīvošanu, par nāvi, kas uz tevi noskatās no katra stūra. Galvenie varoņi ir pati Melānija Vanaga ar dēlu Alni, kam tiek atņemta bērnība, jo māte aizņemta ar lauku darbiem.
Man grāmata ļoti patika, un es to noteikti ieteiktu izlasīt citiem, jo grāmatas 457 lappusēs aprakstīts tas, ko mūsdienu cilvēki nevarētu iedomāties, kur nu vēl to pārdzīvot. Ja reiz sāk to lasīt, grāmatu nevar tik viegli vairs nolikt, tā aizrauj lasītāju kā vissaistošākais romāns, bet, zinot, ka aprakstīta tikai patiesība, ir jābūt akmens sirdij, lai reizēm neraudātu līdzi.»
Kaspars Kalējs, 11.b klases audzēknis

Imants Ziedonis, «Epifānijas»
««Visu laiku liekas, ka lietas ir garlaicīgi sakārtotas,» teic autors. Grāmatā mēs pasauli ieraugām citā gaismā. Mans mērķis, izvēloties šos prozas darbus, bija ieraudzīt pasauli mazliet citādāku nekā ierasti. Ieraudzīt dzīves galvenās un patiesās vērtības, kuras izteiktas citādākiem vārdiem.
Lasot «Epifānijas», tās šķiet neparastas un krāšņas. Darbā saskatāmas vērtības, kuras liek atcerēties par sevi, par ģimeni un darbu. Manā prātā spilgti palikusi viena epifānija, kura atsauc atmiņā man ļoti tuvu cilvēku, manu māsu. Man uznāk bailes, ka es viņu varu aizmirst, aizmirst laiku, kā viņa izauga un brīžus, kā kopā uzaugām. Cik ļoti svarīgi ir novērtēt pašus tuvākos un dārgākos, jo ģimene nekad mani nepametīs smagos brīžos. Draugi nāks un ies, bet ģimene paliks.
Mīlestība ir jāizrāda arī pašiem tuvākajiem. Vienā no epifānijām ir teikts, ka, noglāstot galvu bērnam, viņam tas liksies pašsaprotami, bet pieaudzis cilvēks apjuks. Tu noglaudīji – tu atgādināji. Ar nelielu kustību atgādināji par mīlestību un tās vienkāršo izrādīšanu. Dažreiz mazas lietas nozīmē daudz. Dažreiz svarīgs ir klusums, lai izprastu sevi un domas. Ne vienmēr runāšana atrisina situācijas, ir svarīgi atrast brīžus, kuros labāk paklusēt. Autors «Epifānijās» lielu nozīmi piešķīris klusumam.
Es noteikti ieteiktu izlasīt šo grāmatu. Protams, tas nav jādara vienā vakarā, jo šī grāmata ir kā vakara baudījums, kā atslodze no smagas darbdienas. Ne visi spēs saprast tēlaini izteiktos domu graudus, bet ikviens spēs atrast svarīgāko. Katrā epifānijā ir uzrakstīts nedaudz, bet pateikts tik daudz.»
Laura Grantiņa, 9. a klases skolniece

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Īpašu atmiņu simts

Kategorijas