Videokameras nav panaceja, jāziņo pašiem

2019. gada 2. janvāris 09:03

1623

Videokameras nav panaceja, jāziņo pašiem

Plānots, ka 2019. gadā Bauskas novada pašvaldības policijā strādās četri jauni speciālisti, kopā šajā dienestā būs 15 strādājošo.

Trīs jaunie speciālisti darbosies videokameru zālē – viņi vadīs norīkojumus, aizpildīs žurnālu. Ceturtais speciālists strādās ar administratīvo lietvedību. Jauna darba vieta būs arī pašvaldības policijas priekšnieka Broņislava Ostrovska vietnieks. Šo amatu plānots uzticēt pašreizējam vecākajam inspektoram Aivaram Vilciņam.

Vadības centrs
Intervijā «Bauskas Dzīvei» B. Ostrovskis pastāstīja par iemesliem šādām pārmaiņām: «Bija paredzēts, ka operatīvās vadības centrs darbosies jau vasarā. Tomēr nācās gaidīt, līdz varēs pilnībā iekārtot videokameru zāli. Tad kopā būsim 15 cilvēki – tas ir nepieciešamais darbinieku skaits, lai varētu izpildīt pašvaldības policijas pamatfunkcijas.» Tieši tāds pats pašvaldības policijas darbinieku skaits darbojas, piemēram, Talsu un Tukuma novadā.

Pašvaldības policija pagaidām neplāno darbu diennakts režīmā, lai gan būšot dienas, kad pilsētu kontrolēs arī naktī. Pašlaik ir pieslēgtas 75 novērošanas kameras, un ir plānots, ka to būs vēl vairāk, turklāt jau pēc gadumijas. Der zināt, ka arī naktīs, kad pašvaldības policija kameras neskatās, pie tām pieslēdzas Valsts policija.

Videokameru centrā pašlaik ir divi lieli monitori, kur vienlaikus var pieslēgt katram ap 20 kamerām un nākamgad pieslēgs papildu monitorus. Videokameru uzstādīšana un testēšana turpinās, bet jau tagad skolu un pirmsskolas iestāžu apkārtne ir aprīkota ar videonovērošanas kamerām.

Notikuma vietā jāierodas ātri
Pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis atzīst, ka drīz, kad operatīvās vadības centrs sāks strādāt pilnā apmērā, pārkāpumus varēs fiksēt videokamerās un ar to palīdzību izsekos, kur pārkāpēji dodas, un vainīgās personas varēs aizturēt.
B. Ostrovskis cer, ka šādi uz karstām pēdām būs iespējams atrisināt apmēram 30 – 40 procentus pārkāpumu. «Valsts policija eglītes postītāju Rūpniecības ielā varēja aizturēt, pateicoties kameru ierakstiem. Vainīgā persona ir atrasta, jau atzinusies. Citādi līdz šim varēja rasties visatļautības izjūta,» saka B. Ostrovskis.

Tomēr pārliecība par to, ka tagad uzreiz visu varēs fiksēt kamerās, ir pāragra. Par to pārliecinājās arī «Bauskas Dzīve» – kad vienlaikus divos monitoros ir redzami vairāki desmiti kameru videoierakstu, pamanīt vienā no tiem notiekošu pārkāpumu nav vienkārši. Tāpēc B. Ostrovskis vispirms aicina būt aktīvākiem pašiem iedzīvotājiem. «Bieži ir tā, ka iedzīvotāji redz pārkāpumus, bet neviens neziņo, pēc tam ir sašutuši: «Kur bija pašvaldības policija?! Kāpēc neredzēja?!» «Kāpēc uzreiz neziņoja?» sarūgtināts ir B. Ostrovskis.

Priekšnieks uzsver, ka vienlaikus visās vietās policijas darbinieki nevar būt. «Mums izsaka pretenzijas, kāpēc nav kājnieku patruļas, bet notikuma vietā ir jāierodas ātri. Un pašvaldības policija ir visam novadam, nevis tikai pilsētai,» teic B. Ostrovskis.

Slēpnis – neefektīvs
Liels sarūgtinājums saistīts ar atkritumiem, kurus iedzīvotāji patvaļīgi izber dažādās pilsētas vietās, – par to bieži saņem pārmetumus pašvaldības policija. Ir piedāvājumi ierīkot slēpņus un šādi notvert ļaundarus.

«Tas viss ir resursi. Nav mums tāda cilvēka, kas var dienu gaidīt slēpnī. Atceros, ka strādāju Siguldā un tur ar atkritumiem pilsētā nebija nekādu problēmu. Tā pat nav pašvaldības policijas funkcija. Nesaprotu – vai tiešām baušķenieki tik ļoti nemīl savu pilsētu? Vai uzskata, ka četri eiro par atkritumu izvešanu mēnesī ir daudz svarīgāki? Tas taču ir tas pats, kas piemēslot savu dzīvokli,» sašutis ir B. Ostrovskis.

Par slēpņa taktiku pasmīkņā A. Vilciņš – ir vietas, kur atkritumus izmet reizi mēnesī vai pat vēl retāk. «Vai visu mēnesi slēpnī gaidīt? Mums ir arī pārnēsājamas videokameras, un tās arī izvietojam. Jau ir gadījumi, kad esam nelegālos atkritumu izmetējus pieķēruši, rezultāti ir,» saka A. Vilciņš. Pašvaldības policija par konstatētajām atkritumu izgāztuvēm informē SIA «Vides serviss» un atkritumu savākšanu kontrolē.

«Gribētos, lai cilvēki vairāk atbalsta. Svarīga ir iedzīvotāju iesaistīšanās pārkāpumu novēršanā. Arī par atkritumiem – var kaut vai fiksēt auto numurus.

Neviena tāda zvana līdz šim nav bijis. Ziņo tikai jau par notikušiem faktiem, turklāt pēc dienas, divām vai vēl vēlāk. Zinu, ka citās pilsētās aktīvi zvana, tur aiztur pārkāpējus uz karstām pēdām, bet Bauskas iedzīvotāji pagaidām ir inerti,» situāciju analizē B. Ostrovskis.

Abpusēja sadarbība
Vēl viena nopietna joma ir sadarbība ar Valsts policiju. B. Ostrovskis uzskata, ka tā ir veiksmīga un nākotnē vēl uzlabosies: «No mūsu puses tas ir pareizs solis – ierasties uz Valsts policijas izsaukumiem, ja viņi uzreiz netiek. Sadarbība pašlaik ir laba, esam sapratuši nianses.»

Viņam piekrīt Armands Staļūns, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks: «Sadarbība ar katru dienu uzlabojas. Galvenais ir sabiedriskās kārtības nodrošināšana. Tas mums ir kopīgi jādara, un kopīgi arī strādājam. Ir situācijas, kad mēs netiekam uz izsaukumiem un viņi aizbrauc un otrādi. Viens otram palīdzam. Tas ir pozitīvi, ka Bauskas novadā ir pašvaldības policija.»

«Mans mērķis ir lauzt stereotipus – vēlamies vairāk audzināt, lai cilvēki mainās, nevis sodīt. Lai ar cieņu izturas pret apkārtējo vidi un līdzcilvēkiem. Ja reiz vismaz trīs dienas Bauskā policijas nebūtu – diez, ko teiktu pat lielākie policijas kritiķi, kas saka, ka policija nav vajadzīga?» tā B. Ostrovskis.

Pienākums bez finansējuma
Pašvaldības deputāti atbalsta pašvaldības policijas izveidi Bauskas novadā. Tomēr reizē atzīst, ka tas ir vēl viens no pasākumiem, kur ar dažādiem veidiem valsts piespieda uzņemties pienākumus un izmaksas, ko līdz tam veica valsts struktūras, bet papildu finansējumu pašvaldībai nepiešķīra.

Bauskas novada domes finanšu komitejas sēdē, kas notika 20. decembrī, šo situāciju atkal pieminēja deputāts Juris Landorfs. Saistībā ar deinstitucionalizācijas projektu viņš norādīja, ka valsts atkal šajā situācijā samazina savas izmaksas, uzkraujot tās pašvaldībai, turklāt bez papildu finansējuma. «Es to saprotu kā valsts norobežošanos no konkrētas problēmas un tās risināšanas. Pašvaldības tagad ir spiestas tērēt savus līdzekļus un taisīt savas policijas,» pauda J. Landorfs.

Viņa viedoklim piekrīt deputāts Uldis Kolužs: «Pašvaldības policijas radīšanas iemesls ir Valsts policijas nespēja tikt galā ar pienākumiem. Tas jau sen zināms. Valsts policija pēdējos gados štatus samazinājusi, netiek galā. Mēs šādi papildinām daļu no funkcijām – ko Valsts policija veica, to tagad dara pašvaldības policija. Tā tas process notiek nemitīgi – bez papildu finansējuma valsts nepārtraukti nodod papildu funkcijas pašvaldībām.» Deputāts uzsver, ka pašvaldības ir vairākkārt pieprasījušas pārskatīt procentuālo daļu, ko tās saņem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet pagaidām bez pozitīvām pārmaiņām.

«Pašvaldības policija ir vajadzīga, jo savā mājā kārtība ir jāievieš. Savu policiju vairāk varam ietekmēt, vairāk varam paprasīt, jo viņi ir pakļauti tieši pašvaldībai. Varam deleģēt gan vairāk uzdevumu, gan sekot līdzi, ko paveic,» vērtē U. Kolužs.

Maldinošais kino
Pēdējos divos gados videonovērošanas kameru izbūvei Bauskas pilsētā iztērēti gandrīz 265 tūkstoši eiro. Konkurss par sistēmas izbūves pirmo kārtu noslēdzās 2017. gada 30. oktobrī, un uzvarēja SIA «Goodman Group» par summu 116 350,12 eiro. Konkursā par novērošanas sistēmas 2. un 3. kārtu šī gada 6. septembrī ar summu 146 841,57 eiro atkal uzvarēja SIA «Goodman Group».

Arī ar jaunajām kamerām tomēr neizdevās atrast vandaļus, kas šovasar naktīs Bauskā izsita izglītības iestādēm stiklus un autobusam priekšējo stiklu. Tomēr Bauskas novada informācijas tehnoloģiju nodaļas speciālisti uzskata, ka jaunās kameras ir labas. Datorsistēmu un datortīklu galvenais administrators Mārtiņš Sapats «Bauskas Dzīvei» demonstrēja kameru darbību, norādot, ka attēls ir labs, ir arī nakts režīmi. Kameru mērķis tomēr ir aptvert pēc iespējas plašāku skatpunktu, un šādā situācijā nevar garantēt, ka attālumā esoša cilvēka seja būs labi saskatāma. «Televīzijas detektīvi ir radījuši nepatiesu priekšstatu par to, ka pat no ļoti maza attēla var iegūt lielu, atpazīstamu, labu foto. Tā nebūt nav,» skaidro nodaļas vadītājs Māris Pafrats.

Bauskas pašvaldības policijas vadītājs Broņislavs Ostrovskis stāsta, ka galvenais kameru uzdevums ir dot iespēju uzreiz pamanīt kaitīgu nodarījumu un pēc tam ar citu kameru palīdzību izsekot, kādā virzienā pārvietojas aizturamais. Viņš cer, ka līdz pat 40 procentiem pārkāpēju nākotnē varēs aizturēt uzreiz pēc notikuma.

Pusotrs tūkstotis izsaukumu
Uz pārmetumiem, ka pašvaldības policijas darbinieki esot maz pama-nāmi, vecākais inspektors Aivars Vilciņš atbild, ka darbinieki ļoti bieži atrodas izsaukumos. Kopš 2018. gada 1. marta, kad darbu sāka pašvaldības policija, ir saņemts apmēram pusotrs tūkstotis izsaukumu. Pašvaldības policijas darbība saistīta ne tikai ar izsaukumiem, bet arī ar administratīvo pārkāpumu protokolu izrakstīšanu, iedzīvotāju iesniegumu izskatīšanu, kā arī sabiedriskām aktivitātēm, piemēram, izglītojošiem pasākumiem mācību iestādēs.

«Visur uzreiz būt mēs nevaram. Bieži izsaukumi ir ik pa pusstundai. 285 izsaukumi no Valsts policijas. Ģimenes skandāli, uz ielām un parkos guļošas personas. 142 gadījumos personas esam nogādājuši dzīvesvietā. To skaitā ir arī cilvēki, kas pārvietojas pa tumšiem ceļiem bez atstarojošām vestēm. Rakstām protokolu un nogādājam mājās,» stāsta A. Vilciņš.

Ar pašvaldības policijas darba statistiskajām atskaitēm var iepazīsties interneta adresē bauska.lv/lv/pasvaldiba/pasvaldibas-policija. Atskaites publicē regulāri, tās skatāmas par katru mēnesi kopš šī gada jūnija.

«Bauskas Dzīve» ieskatījās divu mēnešu atskaitēs. Oktobrī saņemti 205 izsaukumi. To skaitā nav daudzu citu notikumu, kuru ir apmēram 150, piemēram, – 47 klaiņojošu, pamestu, ievainotu un mirušu dzīvnieku nogādāšana dzīvnieku patversmē. Patrulēšanas laikā fiksēti 66 pārkāpumi. 18 izsaukumi saistīti ar alkoholisko dzērienu lietošanu un personu atrašanos alkohola reibumā sabiedriskās vietās.

Novembrī noformēti 27 administratīvo pārkāpumu protokoli. Dzīvesvietā nogādātas 46 personas. Saņemti 155 izsaukumi,
69 no Valsts policijas. Patrulēšanas laikā konstatēti 87 pārkāpumi. 27 izsaukumi par sabiedriskās vietās guļošām personām.
33 reizes par alkoholisko dzērienu lietošanu un personu atrašanos alkohola reibumā sabiedriskās vietās. 18 izsaukumi saistīti ar nesakārtotiem īpašumiem.

VĒRTĒJUMS PAR SADARBĪBU

Dina Romanovska, Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja:«Kad konstatējām, ka mums dienesta ēkas pagalmā ir izdemolēta eglīte, izsaucām Valsts policiju, viņi uzreiz bija klāt. Jau pirms tam uzzināju, ka novērošanas kameras ir aktīvas, tās patiešām strādā. Kad uzstādījām eglīti, zvanīju pašvaldības policijai un lūdzu, lai paskatās. Un viņi uzreiz brīdināja, lai esam gatavi iespējai, ka eglīti postīs. Otrā rītā tas jau bija noticis, un pašvaldības policija solīja, ka pieslēgsies un ieraksts būs. Tālāko procesu uzņēmās Valsts policija, jo ierosināja krimināllietu. Nākamajā rītā informēja, ka vainīgais ir atrasts. Kameras patiešām redz visu, ir aktīvas, un mūsu gadījumā tas ir ļoti labi.

Nākamgad ir plānots vairāk domāt par sadarbību ar pašvaldības policiju. Tikties ar izpilddirektoru, Valsts policijas priekšnieku un pašvaldības policijas priekšnieku un saprast, kurā brīdī uz kuru var paļauties.»

Anita Velmunska, Bauskas mūzikas un mākslas skolas direktore:
«Saskarsme ar pašvaldības policiju bija toreiz, kad izsita logu Mūzikas skolas ēkai. Tā tomēr palika mana sāpe, jo pat pēc kameru ierakstiem neizdevās atrast vainīgos. Jā, ieraksts bija, bet tas arī viss. Valsts policijā mūsu iesniegums diemžēl ir izčākstējis.
Kamerās varēja saskatīt piecus pusaudžus. Es domāju – ja ierakstu parādītu skolu dežurantiem, tur bērnus pazītu. Manā uzskatā – kad pieķers vienu, tad būs mācība arī citiem.
Pašlaik vairāk ciešas saskarsmes nav bijis. Pa pilsētu viņi braukā – un tas ir pozitīvi.»

Vai esat apmierināti ar Bauskas pašvaldības policijas darbu?

ANDRIS GAILĀNS, autovadītājs:
– Ir noteikumi, kuri viņiem jāpilda, un, manuprāt, viņi to dara labi, – savus pienākumus veic.

IMANTS BUMBIERS, pensionārs:
– Uz ielām viņus redzu – braukā. Vienīgi vēlētos, lai naktīs biežāk dežurē pie azartspēļu iestādēm.

ARTIS SIRMANIS, pārdevējs:
– Viss kārtībā, viņi ļoti daudz brauc pa novadu, dienā pat vairākas reizes esmu redzējis.

INITA STAŠĀNE, mediķe:
– Neko sliktu nevaru teikt, esmu apmierināta ar pašvaldības policijas darbu.

INESE LAVRINOVIČA, skolotāja:
– Bieži viņus manu kursējam pa pilsētu. Savus pienākumus
pašvaldības policija veic atbildīgi un labi.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Videokameras nav panaceja, jāziņo pašiem

Kategorijas